Pāriet uz saturu

Altenbokumi

Vikipēdijas lapa
Grimbergu—Altenbokumu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch")

Altenbokumi (vācu: Altenbockum) jeb Grimbergi—Altenbokumi (vācu: von dem Grimberg genannt Altenbockum) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā.

Dzimtas vēsture Kurzemē izsekojama līdz Dītriham no Altenbokumas (Oldenbockum), kurš bija Kandavas fogts (1476—1483), vēlāk Kuldīgas komturs (1484—1490). 1494. gadā Johans Altenbokums iegādājās Dursupes un Cēres muižas (Zehren). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Matīss Altenbokums no 1673. līdz 1688. gadam bija Tukuma virspilskungs. Dītrihs Altenbokums (1620—1687) bija hercogistes landmaršals, kuru hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers 1687. gadā ar 400 karavīriem un 1000 pārceļotājiem nosūtīja ekspedīcijā Tobago atgūšanai.[1]

Kārlim fon Altenbokumam 1600. gadā tagadējā Vandzenes pagastā piederēja Klāņu (Klahnen) un Uguņu (Uggunzeem) muižas, 18. gadsimtā G. Altenbokumam piederēja Asares muiža.

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas 22. sējuma 43013―43020 slejasː Tobāgo. Rīgaː 2004.