Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (vācu: Oberhauptmannschaft Tuckum, no 1819. gada vācu: Kreis Tuckum) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā. Rietumos tā robežojās ar Kuldīgas virspilskunga iecirkni, austrumos ar Jelgavas virspilskunga iecirkni, ziemeļos ar Piltenes apgabalu (1617—1795), bet dienvidos ar Žemaitijas kunigaitiju, vēlāk ar Kauņas guberņu. 1819. gadā Tukuma virspilskunga iecirkni sadalīja Talsu un Tukuma apriņķos, 1864. gadā to likvidēja.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam Tukuma virspilskunga iecirkņa teritorijā atradās Kandavas fogteja, bet Tukuma pils savas stratēģiskās nozīmes dēļ ("Kurzemes vārti") bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa mestram. 1587. gadā hercogs Gothards Ketlers savam dēlam Vilhelmam piešķīra Kurzemi ar centru Kuldīgā, pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā viņa dēli sadalīja hercogisti Kurzemes un Zemgales daļās. Pēc 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes satversmes (Formula regiminis — "Valdības formula") pieņemšanas Tukuma pilī tiesu sprieda virspilskungs (Oberhauptmann).
Pārvaldes centrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tukuma virspilskunga iecirkņa pārvaldes centrs bija Tukuma pilī, kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā pie Prūsijas kara ceļa. Zviedru—poļu kara laikā 1605. gadā ap 4000 Zviedrijas karavīru izcēlās jūras malā pie Plieņciema un ieņēma Tukuma pili, bet pēc pilnīgas nopostīšanas Otrā Ziemeļu kara laikā pils zaudēja savu militāro nozīmi.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tukuma pilskunga tiesā atradās Tukuma draudzes novads, Auces draudzes novads, vēlāk pievienoja arī Jaunpils draudzes novadu. Kandavas, no 1819. gada Talsu pilskunga tiesā atradās Talsu draudzes novads, Kandavas draudzes novads, Sabiles draudzes novads.
1656. gadā hercogs Jēkabs spēja panākt Piltenes apgabala pievienošanu savai hercogistei ar autonomijas tiesībām, bet 1717. gadā Piltenes apgabals atkal tika atdalīts no Kurzemes hercogistes un tieši pakļauts Polijas karalim. Pēc Piltenes apgabala likvidēšanas 1819. gadā tā Ārlavas draudzes novadu pievienoja Tukuma virspilskunga iecirknim.
-
Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums ar Kuldīgas (zilā), Tukuma (sarkanā), Jelgavas (baltā) un Sēlpils virspilskunga iecirkņiem (dzeltenā krāsā) -
Tukuma virspilskunga tiesa 1791. gada kartē -
Tukuma pilsdrupas 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795) -
Talsi 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums) -
Kandava (Štafenhāgena zīmējums) -
Sabile (Štafenhāgena zīmējums) -
Jaunpils (Štafenhāgena zīmējums, 1866) -
Vecauce 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums)
Miesti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||