Dursupes muiža
| Dursupes muiža | |
|---|---|
 Dursupes muižas pils (2024) | |
  Dursupes muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Groß-Dursuppen |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | muiža |
| Arhitektūras stils | neoklasicisms |
| Atrašanās vieta |
Dursupe, Balgales pagasts, Talsu novads,  Latvija |
| Koordinātas | 57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°EKoordinātas: 57°11′37″N 22°52′15″E / 57.1937°N 22.8707°E |
| Pamatakmens | 1820 |
| Pabeigta | 19. gadsimta otrā puse |
| Rekonstrukcija | 2016 |
| Tehniskās detaļas | |
| Stāvu platība | 1502 m² |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Teodors Zeilers |
Dursupes muiža (vācu: Groß-Dursuppen)[1] bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Balgales pagasta Dursupes ciemā. Mūsdienās muižas ēka ir privātīpašums un publiski nav pieejama.[2] Atrodas 20 km uz austrumiem no Talsiem.
Muižas centra apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, to veido neoklasicisma stila kungu māja, klēts, kalpu māja un smēde. Ap muižas kungu māju plešas 6,7 ha liels ainavu parks.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1390. gadā Livonijas ordeņa mestrs Kandavas fogtejā izlēņoja Hermanim Kortjaram 7 arklus zemes ap tagadējo Dursupi. 1424. gadā šo zemi lēnī saņēma Hanss Franke bet 1494. gadā Johans Altenbokums. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Didrihs Altenbokums (1620-1687) kļuva par Tobago gubernatoru, bet Matīss Altenbokums no 1673. līdz 1688. gadam bija Tukuma virspilskungs. 1705. gadā muižu mantoja Altenbokuma znots G. Fītinghofs-Šēls, bet 1734. gadā to pārņēma pulkvežleitnants V.J. Orgis-Rūtenbergs, 1751. gadā īpašumu nopirka Iecavas kungs D.E. Heikings un 1752. gadā to pārdeva kambarkungam K.F. Mirbaham. Pēc 12 gadiem Dursupes muižu nopirka Marija E. Līvena.
Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas 1804. gadā Dursupes muižu par 90 tūkstošiem florīnu nopirka Apolonija Maltica, 1820. gadā uzcēla tagadējo Dursupes muižas kungu māju. Krievijas impērijas sūtnis Holandē J. Maltics 1834. gadā īpašumu par 35 tūkstošiem sudraba rubļu pārdeva Benignai Heikingai, kura 1847. gadā par 49 tūkstošiem rubļu to pārdeva kapteinim Gustavam Hohenaštenbergam-Vīgantam.
19. gs. otrajā pusē arhitekts Teodors Zeilers piebūvēja ēkai portiku un verandu. 1883. gadā par Dursupes muižu mantoja Heinrihs Hoenaštenbergs–Vīgants, kurš 1899. gadā to pārdeva Voldemāram Budbergam-Benninghauzenam.[4] Dursupē dzimis jurists un diplomāts Georgs Teodors Heinrihs fon Hoenaštenbergs-Vīgants (1884-1958), kurš Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā piedalījās slepenās sarunās par separāta miera slēgšanu starp Krievijas un Vācijas impērijām.[5]
Kad 20. gadsimta sākumā muižu ieķīlāja Azovas bankā, to apsaimniekoja pārvaldnieks Bruņinieks. Pēc tam, kad 1919. gada aprīlī Dursupi ieņēma vācu karaspēks, muižā iebruka Kārļa Kretuļa kaujinieki un nošāva Bruņinieka sievu un viņa četrpadsmitgadīgo meitu, bet pārvaldniekam izdevās izglābties.[6]
1920. gada zemes reformas gaitā pili atsavināja iepriekšējam īpašniekam, Latvijas PSR laikā muižas pilī bija kolhoza "Kurzeme" kultūras nams.
2012. gadā kungu māju izsolē pārdeva nekustamā īpašuma uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty,[7] tā piederējusi lietuviešu basketbolista Andrukaiša sievai, kuru viņš 2014. gada rudenī nošāva un pēc tam nošāvās pats.[4] 2016. gadā pabeidza muižas ēku restaurāciju.
Nostāsti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dursupes pilī esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene. No tās istabas cēlušies spoki. No valdības izsūtīts apskatīt un secināts, ka kaut kas savāds tur ir. Troksnis sācies pāri par vienpadsmitiem un beidzies pēc vieniem naktī.[4]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skats no augšas -
Muižas dīķis -
Dursupes muižas vārti -
Skats uz muižu -
2002. gadā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Baltic Sotheby’s International Realty». 2012.
- ↑ «Dursupes muižas pils :: Balgales pag., Talsu nov., Kurzemes reģ. :: Vietas.lv». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Dursupes muiža (Groß-Dursuppen)
- ↑ Dursupes barona slepenā misija zurnals.lv
- ↑ Alberts Zarāns. Pilis un muižas Latvijā. Zvaigzne ABC, 2007. 28. lpp. ISBN 9789984375397.
- ↑ Ar pilīm, dzirnavām, muižām joprojām notiek viens līdz divi darījumi gadā db.lv, 11.04.2013
|