Vērmeļlapu ambrozija

Vērmeļlapu ambrozija
	Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase	Asteru apakšklase (Asteridae)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Ambrozijas (Ambrosia)
Suga	Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia)
	Vērmeļlapu ambrozija Vikikrātuvē

Vērmeļlapu ambrozija (Ambrosia artemisiifolia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas ambroziju ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Ziemeļamerikā, taču suga ir ievazāta arī Eiropā, tostarp, Latvijā.^[1] Auga ziedputekšņi ir viens no stiprākajiem augu alergēniem.^[2] Augstās vairošanās spējas un sēklu izturības dēļ vērmeļlapu ambrozija Dienvideiropā tiek uzskatīta par augsti invazīvu sugu, kuru nepieciešams apkarot. Turklāt augam neiesaka pieskarties ar kailām rokām.^[2]

Morfoloģija

Vērmeļlapu ambrozija ir viengadīgs 50-100 cm augsts vienmājas lakstaugs ar stāvu, apmatotu un bagātīgi sazarojušu stublāju.

Lapas ir aptuveni 4-20 cm garas un 3-12 cm platas, divkārt plūksnainas un izvietotas uz apmatota kāta. Lapas apveids vairāk vai mazāk trīsstūrains. Lapas plātnes virspuse ir tumši zaļa, apakšpuse pelēcīga un apmatota.

Vīrišķie ziedi ir zaru galos ķekarveida ziedkopās izvietoti ieapaļi kurvīši. Vīrišķo ziedu vainags ir stobrveidīgs un ziedgultnē ir izvietotas matveidīgas pieziedlapas. Sievišķie ziedi ir reducēti, izvietoti zem vīrišķo ziedu kurvīšiem - pa vienam vai mazskaitlīgos pušķos. Sieviešķo ziedu vīkala lapas ir saaugušas.

Auglis ir olveidīgs sēklenis, ko apņem dzeloņains vīkals ar 5-7 dzeloņiem. Ziedēšanas sezona ir no augusta līdz oktobrim.