WRESAT
| WRESAT | |
| KA veids | Zemes atmosfēras pētniecības pavadonis |
| Operators | Weapons Research Establishment ,  Austrālija |
| Izgatavotāji | Weapons Research Establishment , Austrālija |
| Starts | 29.11.1967. 04:49 UTC |
| Starta vieta | Vūmera LA-8 Austrālija |
| Nesējraķete | Sparta,  ASV |
| Aktivitātes beigas | 04.12.1967. |
| Darbības ilgums | 5 dienas |
| Beigu datums | 10.01.1968. |
| Lidojuma ilgums | 43 dienas |
| NSSDC ID | 1967-118A |
| SCN | 03054 |
| Masa | 405 kg |
| Enerģija | baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Slīpums | 83,3° |
| Apogejs | 1252 km |
| Perigejs | 198 km |
WRESAT (Weapons Research Establishment Satellite) bija Austrālijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas orbītā palaists 1967. gada novembrī. Bija paredzēts Zemes atmosfēras pētniecībai. Pavadoni izgatavoja un apkalpoja Austrālijas ieroču pētniecības aģentūra Weapons Research Establishment.
Kosmiskais aparāts ar masu 45 kg bija izgatavots konusa formā ar diametru 76 cm un augstumu 159 cm. Orbītā konuss netika atdalīts no raķetes trešās pakāpes, tādējādi kopējais garums bija 2,17 m. Raidītāja elektroenerģiju nodrošināja ķīmiskās baterijas. Pavadonī bija četri zinātniskie instrumenti, kas aizgūti no Austrālijas zondējošajām raķetēm:
- Solar UV (1050 — 1660 Å)
- Solar UV (2500 Å)
- Geocoronal Hydrogen Lyman Alpha
- Solar X-Ray (8 Å)
WRESAT tika palaists 1967. gada 29. novembrī 04:49 UTC ar nesējraķeti Sparta no Vūmeras raķešu poligona Austrālijā.
Pavadonis raidīja 5 dienas, līdz baterijās izbeidzās elektroenerģija. 1968. gada 10. janvārī 11:34 UTC WRESAT nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- WRESAT Australia's First Satellite Mark T. Rigby (angliski)
- Wresat Gunter Dirk Krebs (angliski)