Zābakotā sviestbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zābakotā sviestbeka
Suillus cothurnatus
Zābakotā sviestbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaSviestbeku dzimta (Suillaceae)
ĢintsSviestbekas (Suillus)
SugaZābakotā sviestbeka (L. cothurnatus)
Zābakotā sviestbeka Vikikrātuvē

Zābakotā sviestbeka (Suillus cothurnatus) ir Latvijā iespējami atrasta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Latvijā it kā atrastā varietāte Suillus cothurnatus var. hiemalis atrasta sēnēm neparastā vietā Patkula alā un visai ticami, ka tā bijusi kādas citas bekas anomāla forma.[1] Līdz šim šī sēne droši atrasta tikai Ziemeļamerikā, Malaizijā un Brazīlijā.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cepurīte: krāsa oranžbrūna līdz oranždzeltenai ar brūnām svītriņām. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekta. Platums līdz 6 cm. Virsmiziņa lipīga, jaunībā ar kātiņu savieno daļējs plīvurs. Mīkstums dzeltenīgs cepurītē, tumši oranžs kātiņā, bez raksturīgas smaržas un garšas, griezumu vietās krāsu nemaina.
  • Stobriņi: Atveres oranžas, sēnei augot kļūst brūni oranžas, iespiedumos krāsu nemaina.
  • Kātiņš: dzeltenīgs vai oranžs, sašaurināts pie pamata, blīvs, klāts ar jaunībā brūnsarkaniem punktiņiem, kuri uz vecumu melnē. Garums līdz 6 cm, resnums 0,5-1 cm. Jaunām sēnēm ar baltu lēverainu gredzenu.
  • Sporas: masā olīvbrūnas, 7-10/2-3,5 µm.[2] [3]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu mikorizas sēne. Aug priežu mežos, smilšainās augsnēs vai sūnās, klimata mērenajā joslā augšanas laiks no augusta līdz oktobrim.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grūti atšķirama no Suillus salmonicolor, ar kuru galvenā redzamā atšķirība ir tās gļotainākā cepurīte, oranžais mīkstums cepurītē un dažādās priežu sugās, ar kurām tās veido mikorizu. Abas daudzi mikologi ilgi atzina par vienu sugu. Abas ir ēdamas sēnes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ziņa sēnes.lv
  2. MushroomExpert.Com
  3. Watling R. (2001). "The relationships and possible distributional patterns of boletes in south-east Asia". Mycological Research. 105 (12): 1440–8. doi:10.1017/’S0953756201004877. 50.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]