Zamboanga

Zamboanga
Zamboanga;
	neatkarīga pilsēta
Zamboanga
; Karogs	; Emblēma
	Zamboanga Zamboanga
	Koordinātas: 6°54′15″N 122°04′34″E / 6.90417°N 122.07611°EKoordinātas: 6°54′15″N 122°04′34″E / 6.90417°N 122.07611°E
Valsts	Filipīnas
Reģions	Zamboangas Pussala
Dibināta	1635
Pilsēta	1937
Neatkarīga pilsēta	1983
Barangajas	98
Platība
• pilsēta	1 453,27 km2
Augstums	96 m
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	977 234
• blīvums	672,4/km²
Laika josla	PST (UTC+8)
Pasta kods	7000
Mājaslapa	zamboangacity.gov.ph
	Zamboanga Vikikrātuvē

Zamboanga (filipīniešu: Lungsod ng Zamboanga, angļu: City of Zamboanga, čavakano: Ciudad de Zamboanga) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta Filipīnās, Zamboangas Pussalas reģionā, tā lielākā pilsēta un līdz 2004. gadam administratīvais centrs. Atrodas Mindanao salas rietumos Zamboangas pussalas dienvidrietumu galā pie Basilanas šauruma. Dažkārt statistiski tiek pieskaitīta Dienvidzamboangas provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga un kopš 2001. gada arī ģeogrāfiski nav saistīta.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Provincē jaukts etniskais sastāvs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir zamboangieši (365 677; 37,7 %), tausūgi (240 174; 24,8 %), visaji (186 722; 19,3 %) un samali (87 692; 9,0 %). Ap 58 % pilsētas iedzīvotāju ir katoļi, bet 38 % — musulmaņi. Biežāk lietotā valoda pilsētā ir no spāņu valodas radusies kreoliskā čavakano valoda.^[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nosaukums cēlies no pussalas autohtono iedzīvotāju sinamu valodas vārda Samboangan — ‘pietauvošanās vieta’. Par spāņu koloniālās apmetnes vietu tā tika izvēlēta jau 1569. gadā. Spānija piešķīra Sanmalanas radžahnātam protekciju pret Sulu sultanātu. Tika uzbūvēts nocietinājums un neliela militārā apmetne, kas gan tika pamesti 1599. gadā angļu uzbrukuma draudu dēļ. 1635. gadā Zamboangā ieradās liela spāņu vienība kopā ar 1000 visaju karotājiem kapteiņa Huana de Čavesa vadībā un uzsāka Pilara cietokšņa būvniecību. Zamboanga kļuva par galveno spāņu priekšposteni Filipīnu dienvidos un tika pakļauta daudziem moro uzbrukumiem. 1662. gadā spāņu karaspēks bija spiests pamest Zamboangu, bet pilsētā palika jezuītu misija, kas centās pasargāt tās kristiešu iedzīvotājus. 1718. gadā spāņi atgriezās Zamboangā. Jau nākamajā gadā atjaunoja Pilara cietoksni, kas palīdzēja aizsargāt pilsētu pret moro pirātu uzbrukumiem. No Manilas uz Zamboangu tika deportēts ievērojams skaits spāņu un latīņamerikāņu klaidoņu, kas nozīmīgi ietekmēja reģiona kolonizēšanu. 1831. gadā pilsētā tika nodibinātas muitas iestādes un tās osta kļuva par vienu no galvenajām Filipīnu tirdzniecībai ar Ameriku un Eiropu.

Pēc spāņu-amerikāņu kara, kura rezultātā Filipīnas nonāca ASV valdījumā, 1899. gadā tika nodibināta neatkarīga Zamboangas Republika, kas pastāvēja līdz 1903. gadam. 1903. gadā Zamboanga kļuva par jaundibinātās Moro provinces galvaspilsētu, bet pēc tās likvidēšanas 1914. gadā — par galvaspilsētu Zamboangas provincei, kas ietvēra visu Zamboangas pussalu un Basilanas salu. 1937. gadā Zamboangai tika piešķirts pilsētas statuss un tajā iekļāva plašas teritorijas pussalas dienvidu galā, kā arī Basilanas salu. Šajā laikā Zamboanga bija Mindanao galvenais finanšu un saimnieciskais centrs. 1948. gadā Basilana tika nodalīta atsevišķā pilsētā. 1972. gadā Filipīnās tika pasludināts karastāvoklis un pilsēta nokļuva tiešā prezidenta pārvaldē līdz 1975. gadam. 1983. gadā Zamboangai tika piešķirts neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss un tā politiski un administratīvi tika nodalīta no Dienvidzamboangas provinces. Pilsēta vairākkārt (2001, 2013) cietusi no Moro Nacionālās atbrīvošanās frontes nemiernieku uzbrukumiem un tiem sekojošiem Filipīnu armijas pretuzbrukumiem.