Kotabato (filipīniešu: Lungsod ng Cotabato, angļu: City of Cotabato, magindanaju: Kuta nu Kutawatu, sebuāņu: Dakbayan sa Cotabato) ir neatkarīga iekļautā pilsēta Filipīnās, Bangsamoro autonomajā reģionā, tā faktiskais administratīvais centrs. Atrodas Mindanao salas rietumos Dienvidķīnas jūrasMoro līča krastā Mindanao upes deltā uz salas starp Kotabato un Tamontakas attekām. Dažkārt ģeogrāfiski un statistiski tiek pieskaitīta Ziemeļmagindanao provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Lielākā daļa iedzīvotāju ir magindanaji (50 %), sebuāņi (14 %), tagali (10 %), iranuni (7 %) un visaji (3 %). Ap 76 % pilsētas iedzīvotāju ir musulmaņi.
Apdzīvotā vieta pastāvējusi kopš 13. gadsimta. Pēc piekrastes musulmaņu iekarošanas pilsēta attīstījās kā reģionāls tirdzniecības centrs. Ap 1711. gadu uz Tamontaku mūsdienu pilsētas teritorijā tika pārcelta Magindanao sultāna rezidence. 1861. gadā sultāns piekrita, ka spāņi šeit ierīkoja savu garnizonu. 1871. gadā uz Kotabo no Zamboangas tika pārcelta koloniālā Mindanao militārā distrikta administrācija. Pēc zemestrīces, kas nopostīja pilsētu, 1899. gadā spāņu administrācija un garnizons pameta Kotabato, kam sekoja slaktiņš, kurā tika nogalināti vai aizvesti verdzībā palikušie kristiešu iedzīvotāji. 1900. gadā pilsētu ieņēma amerikāņi. No 1920. līdz 1967. gadam Kotabato bija Kotabato provinces galvaspilsēta. 1959. gadā Kotabato tika oficiāli piešķirts pilsētas statuss, bet 1979. gadā — neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss. Lai arī Kotabato bija Musulmaņu Mindanao autonomā reģiona administratīvais centrs, līdz 2019. gadam tas administratīvi ietilpa Soksksarhenas reģionā. 2019. gada plebiscītā pilsētas iedzīvotāji nobalsoja par iekļaušanos jaundibināmajā Bangsamoro autonomajā reģionā.
.svg)
Filipīnas
Kotabato Vikikrātuvē
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kotabato.