Kagajana de Oro
| Kagajana de Oro | ||
|---|---|---|
| neatkarīga pilsēta | ||
| Cagayan de Oro | ||
|
| ||
| ||
  Kagajana de Oro .svg) Kagajana de Oro | ||
| Koordinātas: 8°29′N 124°39′E / 8.483°N 124.650°EKoordinātas: 8°29′N 124°39′E / 8.483°N 124.650°E | ||
| Valsts |
 Filipīnas | |
| Reģions | Ziemeļmindanao | |
| Dibināta | 1626 | |
| Pilsēta | 1950 | |
| Neatkarīga pilsēta | 1983 | |
| Barangajas | 80 | |
| Platība | ||
| • pilsēta | 412,8 km2 | |
| Augstums | 6 m | |
| Iedzīvotāji (2020)[1] | ||
| • pilsēta | 728 402 | |
| • blīvums | 1 764,5/km² | |
| • aglomerācija | 1 687 159 | |
| Laika josla | PST (UTC+8) | |
| Pasta kods | 9000 | |
| Mājaslapa |
cagayandeoro | |
 Kagajana de Oro Vikikrātuvē | ||
.jpg)
.jpg)
Kagajana de Oro (filipīniešu: Lungsod ng Cagayan de Oro, angļu: City of Cagayan de Oro, sebuāņu: Dakbayan sa Cagayan de Oro) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, tā lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Dažkārt statistiski tiek pieskaitīta Austrummindoro provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Pilsēta ir Mindanao ziemeļdaļas ekonomiskais, finanšu, transporta un kultūras centrs, kopā ar piepilsētām veido aglomerāciju ar vairāk kā 1,6 miljoniem iedzīvotāju.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsēta atrodas Mindanao salas ziemeļos Boholas jūras Makahalara līča krastā pie Kagajanas upes ietekas. Rietumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Austrummindoro provinci, austrumos — ar Bukidnonas provinci, bet dienvidos — ar Iliganas neatkarīgo pilsētu. Piekrastes daļā auglīga zemiene, ko apūdeņo Kagajana, Iponana, Agusana un citas mazākas upītes. Pilsētas teritorijas dienviddaļa kalnaina. Valda tropiskais musonu klimats ar gada vidējo temperatūru 28 °C. Pilsētas teritorijā atrodas daļa no Mapavas dabas parka, kas ir nozīmīgs tūrisma galamērķis.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā jaukts etniskais sastāvs — 44 % iedzīvotāju (kagajainoni) definējuši sevi kā jauktas izcelsmes, kas ir rezultāts intensīvajai imigrācijai no Visajām un Lusonas. No pārējiem lielākās etniskās grupas ir sebuāņi (22 %) un boholi (5 %). Ap 70 % pilsētas iedzīvotāju ir katoļi, bet pārējie pieder citām kristiešu kongregācijām, kā arī neliela musulmaņu kopiena. Biežāk lietotā valoda pilsētā ir sebuāņu valoda.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas teritorija bijusi nepārtraukti apdzīvota kopš vēlīnā neolīta — arheoloģiskajos izrakumos atrasti apbedījumi no 4. gadsimta, kā arī keramika no Sunu dinastijas un Sukhothāi karalistes, kas savukārt datēta ar 10.—14. gadsimtu un liecina par intensīviem tirdzniecības sakariem.
Pirmie kontakti ar spāņiem notika 1622. gadā. Augustīniešu misionāri raksturoja iezemiešus kā jauktu visaju un kalniešu lumadu populāciju, kas ir lielākoties animisti, bet maksā meslus Magindanao sultānam. 1626. gadā augustīnieši izveidoja pilsētā savu misiju un pārliecināja vietējo valdnieku Salangsangu pārcelties tuvāk krastam, kur izveidoja nocietinātu apmetni, lai aizsargātos pret moro pirātiem. 1818. gadā, nodibinoties Misamisas provincei, Kagajana kļūst par vienu no tās apgabaliem (partido), bet kopš 1871. gada kā Kagajana de Misamisa (Cagayan de Misamis) kļūst par tās pastāvīgo galvaspilsētu. 1950. gadā Kagajanai piešķirts pilsētas statuss un tā pārdēvēta tagadējā vārdā — ‘Zelta Kagajana’. 1983. gadā Kagajanai piešķirts neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «2020 Census of Population and Housing (2020 CPH) Population Counts Declared Official by the President». Q107442757. Q17067223. 7 jūlijs 2021.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kagajana de Oro.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||
|