Kagajana de Oro

Kagajana de Oro
Kagajana de Oro;
	neatkarīga pilsēta
Cagayan de Oro
	; Emblēma
	; Emblēma
	Kagajana de Oro Kagajana de Oro
	Koordinātas: 8°29′N 124°39′E / 8.483°N 124.650°EKoordinātas: 8°29′N 124°39′E / 8.483°N 124.650°E
Valsts	Filipīnas
Reģions	Ziemeļmindanao
Dibināta	1626
Pilsēta	1950
Neatkarīga pilsēta	1983
Barangajas	80
Platība
• pilsēta	412,8 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	728 402
• blīvums	1 764,5/km²
• aglomerācija	1 687 159
Laika josla	PST (UTC+8)
Pasta kods	9000
Mājaslapa	cagayandeoro.gov.ph
	Kagajana de Oro Vikikrātuvē

Kagajana de Oro (filipīniešu: Lungsod ng Cagayan de Oro, angļu: City of Cagayan de Oro, sebuāņu: Dakbayan sa Cagayan de Oro) ir neatkarīga augsti urbanizēta pilsēta Filipīnās, Ziemeļmindanao reģionā, tā lielākā pilsēta un administratīvais centrs. Dažkārt statistiski tiek pieskaitīta Austrummindoro provincei, no kuras ir administratīvi un politiski neatkarīga. Pilsēta ir Mindanao ziemeļdaļas ekonomiskais, finanšu, transporta un kultūras centrs, kopā ar piepilsētām veido aglomerāciju ar vairāk kā 1,6 miljoniem iedzīvotāju.

Ģeogrāfija

Pilsēta atrodas Mindanao salas ziemeļos Boholas jūras Makahalara līča krastā pie Kagajanas upes ietekas. Rietumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Austrummindoro provinci, austrumos — ar Bukidnonas provinci, bet dienvidos — ar Iliganas neatkarīgo pilsētu. Piekrastes daļā auglīga zemiene, ko apūdeņo Kagajana, Iponana, Agusana un citas mazākas upītes. Pilsētas teritorijas dienviddaļa kalnaina. Valda tropiskais musonu klimats ar gada vidējo temperatūru 28 °C. Pilsētas teritorijā atrodas daļa no Mapavas dabas parka, kas ir nozīmīgs tūrisma galamērķis.

Iedzīvotāji

Pilsētā jaukts etniskais sastāvs — 44 % iedzīvotāju (kagajainoni) definējuši sevi kā jauktas izcelsmes, kas ir rezultāts intensīvajai imigrācijai no Visajām un Lusonas. No pārējiem lielākās etniskās grupas ir sebuāņi (22 %) un boholi (5 %). Ap 70 % pilsētas iedzīvotāju ir katoļi, bet pārējie pieder citām kristiešu kongregācijām, kā arī neliela musulmaņu kopiena. Biežāk lietotā valoda pilsētā ir sebuāņu valoda.

Vēsture

Pilsētas teritorija bijusi nepārtraukti apdzīvota kopš vēlīnā neolīta — arheoloģiskajos izrakumos atrasti apbedījumi no 4. gadsimta, kā arī keramika no Sunu dinastijas un Sukhothāi karalistes, kas savukārt datēta ar 10.—14. gadsimtu un liecina par intensīviem tirdzniecības sakariem.

Pirmie kontakti ar spāņiem notika 1622. gadā. Augustīniešu misionāri raksturoja iezemiešus kā jauktu visaju un kalniešu lumadu populāciju, kas ir lielākoties animisti, bet maksā meslus Magindanao sultānam. 1626. gadā augustīnieši izveidoja pilsētā savu misiju un pārliecināja vietējo valdnieku Salangsangu pārcelties tuvāk krastam, kur izveidoja nocietinātu apmetni, lai aizsargātos pret moro pirātiem. 1818. gadā, nodibinoties Misamisas provincei, Kagajana kļūst par vienu no tās apgabaliem (partido), bet kopš 1871. gada kā Kagajana de Misamisa (Cagayan de Misamis) kļūst par tās pastāvīgo galvaspilsētu. 1950. gadā Kagajanai piešķirts pilsētas statuss un tā pārdēvēta tagadējā vārdā — ‘Zelta Kagajana’. 1983. gadā Kagajanai piešķirts neatkarīgas augsti urbanizētas pilsētas statuss.

Atsauces

↑ «2020 Census of Population and Housing (2020 CPH) Population Counts Declared Official by the President». Q107442757. Q17067223. 7 jūlijs 2021.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kagajana de Oro.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[wikidata-f943d5f09498406daa773e7cad501685ab23de7d-1] «2020 Census of Population and Housing (2020 CPH) Population Counts Declared Official by the President». Q107442757. Q17067223. 7 jūlijs 2021.

[1]