Zamira Rahmanova

Vikipēdijas lapa
Zamira Rahmanova
Замира Рахманова
Personas dati
Dzimusi 1985. gada 28. decembrī (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kaspijska, Dagestānas APSR, KPFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība lezgīniete
Augums 158 cm
Svars 55 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Krievija Krievija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Amatieres karjera 2003—2017
Treneris K. Kurbanovs
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (2008)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Krievija Krievija
Pasaules čempionāti
Bronza Maskava 2010 līdz 51 kg
Zelts Stambula 2011 līdz 51 kg
Eiropas čempionāti
Zelts Sofija 2007 līdz 51 kg

Zamira Rahmanova (krievu: Замира Алимурадовна Рахманова; dzimusi 1985. gada 28. decembrī) ir bijusī krievu brīvā stila cīkstone, 2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Pasaules un Eiropas čempione, trīskārtējā Krievijas čempione (2007, 2008, 2010).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zamira Rahmanova dzimusi 1985. gadā Dagestānas pilsētā Kaspijskā. Viņa auga sportiskā ģimenē. Kad viņai bija desmit gadi, nodarboties ar cīņas sportu viņu pierunāja vecākās māsas klases biedrene Elvīra Mursalova, kas vēlāk arī kļuva ar ievērojamu cīkstoni.[2] Zamira beidza Mahačkalas "Dinamo" Specializēto olimpisko rezervju bērnu un jauniešu sporta skolu.[1] Savās pirmajās starptautiskās sacensībās — 2003. gada pasaules junioru čempionātā Stambulā Zamira Rahmanova pārstāvēja Kirgizstānu.

Ap 2006. gadu viņa pievienojās Krievijas izlasei un sāka startēt prestižajos čempionātos. 2007. gadā Zamira piedalījās Eiropas čempionātā un ieguva pirmo vietu. Tajā pašā gadā Rahmanova startēja Krievijas čempionātā, kā arī izcīnīja pirmo vietu un zelta medaļu — brīvajā cīņā svara kategorijā līdz 51 kilogramam.

2008. gadā talantīgā sportiste saņēma olimpisko licenci un Krievijas olimpiskās komandas sastāvā devās uz Pekinu — uz olimpiskajām spēlēm. Šoreiz Zamira Rahmanova sacentās svara kategorijā līdz 48 kilogramiem. Šis svars sportistei bija jauns, arī pretinieces, ar kurām Zamirai bija jātiekas uz paklāja olimpiskajā turnīrā, bija svešas. Astotdaļfinālā viņa sīvā cīņā zaudēja francūzietei Vanesai Bubriemai un ieņēma 11. vietu. Pēc tam olimpiete pastāstīja, kā viņai izdevās nomest trīs liekos kilogramus — viņa ierobežoja pārtikas un šķidrumu lietošanu un vienlaikus pastiprināja treniņus — grūts, bet efektīvs veids.[3]

2010. gadā Rahmanova piedalījās pasaules čempionātā Maskavā. Tas bija viņas otrais starts pasaules pieaugušo čempionātos. Astotdaļfinālā viņa uzvarēja šveicieti Nadiru Tokaru, bet ceturtdaļfinālā zaudēja nākamajai čempionei ukrainietei Oleksandrai Kohutai. Pirmajā gandarījuma cīņā viņa pieveica Mariju Ivanovu no Baltkrievijas un cīņā par bronzu arī Kazahstānas komandas dalībnieci Tatjanu Bakatjuku. Gadu vēlāk 2011. gada pasaules čempionātā Rahmanova pārliecinoši pieveica visas savas pretinieces un ieguva zelta medaļu un pasaules čempiones titulu.

2017. gada jūnijā paziņoja par sportistes karjeras beigšanu.[4]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada oktobrī Zamira apprecējās ar bijušo cīkstoni Maskavas Automobiļu un ceļu Valsts tehniskās universitātes (Московский автомобильно-дорожный государственный технический университет) Mahačkalas filiāles studentu Bagaudinu Magomedeminovu.[5] 2014. gadā Zamirai piedzima dēls Jusufs.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Starptautiskās klases sporta meistare

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Рахманова Замира Алимурадовна» (krievu). wrestdag.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-01. Skatīts: 2021-04-01.
  2. 2,0 2,1 «Я стала мамой. Наконец-то могу отдохнуть!» (krievu). daptar.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-11. Skatīts: 2021-04-01.
  3. «Замира Рахманова - талантливая спортсменка» (krievu). lezgi-yar.ru. 2011. gada 30. jūnijs. Skatīts: 2021-04-05.
  4. «Рахманова завершила карьеру» (krievu). Свободная Республика РД. 2017. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2021-04-05.
  5. «Замира Рахманова: надеюсь, муж будет не против продолжения моей спортивной карьеры» (krievu). wrestrus.ru. 2012. gada 30. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-10. Skatīts: 2021-04-01.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]