Zelminis
,_%D0%91%D0%B5%D0%BB%D1%8B%D0%B9_%D0%B1%D1%80%D0%B0%D1%82.jpg)
Zelminis, arī jumtgale un ģēvele ir ēkas divslīpju jumtu noslēdzošās ārsienas trijstūrveida daļa virs dzegas.[1][2] Trapecveida zelminis raksturīgs ēkām ar pusšļauptiem jumtu galiem. Ar kolonnām balstītu zelmini sauc par frontonu. Plašākā izpratnē zelmiņa jēdzienu mēdz attiecināt uz visu ēkas gala sienu, tomēr atbilstošāks apzīmējums ir "zelmiņa siena". Ēkām ar četrslīpju vai plakanu jumtu zelmiņa nav.
Pakāpienveida zelminis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pakāpienveida zelminis ir zelmiņa veids, ko veido, ar parapetu pakāpienveidā paaugstinot zelmiņa sienu pār jumta diagonālēm. Pakāpienveida zelminis padarīja piekļuvi jumtam un skurstenim ērtāku, taču veicināja ūdens nokļūšanu jumta savienojumā ar sienu. Lai to novērstu, savienojuma vietā piestiprina atloku. Pirmoreiz šādas konstrukcijas zelmiņi tika veidoti 12. gadsimta romānikas ēkām Gentē. Ar Hanzas savienības tirdzniecības sakaru palīdzību 13. gadsimtā pakāpienveida zelminis izplatījās uz plašāko Ziemeļjūras un Baltijas jūras baseina reģionu.
Viļņveida zelminis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Renesanses arhitektūrā pakāpienveida zelmiņu noformējumu attīstīja, papildinot to ar konveksām un konkāvām formām, kā arī volūtu un akanta lapas motīvu. Tādējādi tika iegūts ažūrs fasādes plaknes noslēguma izveidojums. Sevišķi populāri viļņveida zelmiņi kļuva manierisma un baroka arhitektūrā.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Mazā arhitektūras vārdnīca» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 9. novembrī.
- ↑ «Kas ir zelmenis un kas – zelminis?» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 9. novembrī.