Zemienes grīslis

Vikipēdijas lapa
Zemienes grīslis
Carex demissa (Hornem.)
Zemienes grīslis
Zemienes grīslis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsGrīšļi (Carex)
SugaZemienes grīslis (Carex demissa)
Sinonīmi

- Carex tumidicarpa Andersson;

- Carex oederi Retz. ssp. oedocarpa (Andersson) Palmgr.
Zemienes grīslis Vikikrātuvē

Zemienes grīslis (latīņu: Carex demissa) ir grīšļu dzimtas suga. Suga ir izplatīta Eiropas ziemeļu, centrālajā un rietumu daļā, kā arī Ziemeļamerikas austrumdaļā. Ietilpst dzeltenā grīšļa (Carex flava s.l.) grupas sastāvā, dažās klasifikācijās to nenodala kā patstāvīgu sugu.

Latvijā zemienes grīslis ir reti sastopams valsts rietumu daļā, citur valstī - ļoti reti. Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemienes grīslis ir daudzgadīgs, 15-30 cm lakstaugs. Augs ir dažādvārpu grīšļu grupas suga, kam sievišķie ziedi ir ar 3 drīksnām un augļa pūslītis ir ar skaidri nodalītu, divzobainu knābīti.

Augs veido blīvu ceru, tas ir zaļš vai tumši zaļš. Stublājs ir strupi trīsšķautņains. Lapas ir 0,3-0,4 cm platas, īsākas nekā stublājs. Stublāja galā ir viena vīrišķo ziedu vārpiņa ar kātiņu, zem tās ir 2-3 iegarenas (0,6-1 cm garas) sievišķo ziedu vārpiņas. Sievišķo vārpiņu seglapas ir ļoti garas, vismaz apakšējā vai divas apakšējās, vai pat visas pārsniedz ziedkopu; seglapas plātne stāva, lai gan augšējai vārpiņai mēdz būt atliekta. Tāpat kā stublāja lapas, arī seglapas ir tumšzaļas un platas. Augļa pūslītis ir dzeltenzaļš vai zaļš, 0,3-0,4 cm garš. Segplēksne ir dzeltenbrūna, lancetiska, vidū ar tikko jaušamu, zaļu svītru, mazliet īsāka nekā pūslītis vai pūslīša garumā. Zied jūnijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «zemienes grīslis - Carex demissa Hornem. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-07.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]