Ziņu pratība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ziņu pratība (angļu: The News Literacy) ir sīkāks iedalījums medijpratībai, tā ir spēja izmantot kritiskās domāšanas un medijpratības prasmes, lai spriestu par ziņu uzticamību neatkarīgi no tās formāta, proti, tā ir atrodama laikrakstā, televīzijā, radio vai kādā citā sociālo mediju platformā.[1]

Aktualitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar jaunu komunikācijas līdzekļu tehnoloģiju parādīšanos, cilvēkiem mūsdienās ir iespēja ne tikai patērēt, bet arī veidot, dalīties un kritizēt sociālajos medijos pieejamo informāciju. Ziņu pratība ietver virkni būtisku prasmju, kuras ir nepieciešamas, lai dzīvotu un strādātu 21. gadsimta sabiedrībā. Interneta tehnoloģiju un mobilo sakaru rīku parādīšanās ir pārveidojusi vecos medijus un ieviesusi jaunu jēdzienu – "jaunie mediji". Šis termins ir attiecināms uz visiem ar tehnoloģiju balstītiem sociālajiem medijiem un to platformām, kurās jebkuri ziņojumi ir digitāli kodēti un tos var izplatīt ikviens lietotājs. Drukāto mediju apraide ir aizstāta ar tiešsaistes publikācijām dažādos interneta medijos. Šī brīvā un ērtā piekļuve ļauj lietotājiem publicēt sev vēlamu saturu un popularizēt savus ideoloģiskos un politiskos uzskatus. Šī attīstība ir izjaukusi robežas starp informācijas sūtītāju un saņēmēju. Jaunu mediju pieaugums ir radījis nepieciešamību apgūt jaunas prasmes, kuras tiek dēvētas par jauno mediju lietotprasmi jeb ziņu pratību. Tradicionālā medijpratība tiek skaidrota kā izglītošana par mediju pamatprincipiem un to patērēšanu. Sākoties jaunai mediju attīstībai, šis jēdziens ir ticis paplašināts, iekļaujot tādas prasmes, kā satura radīšana un tā apmaiņa ar citiem lietotājiem.[2]

Ziņu pratības nepieciešamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studentu kritiskās domāšanas prasmju attīstīšana tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu izglītības mērķi daudzās pasaules sabiedrībās, jo tiek uzskatīts, ka tas veicina tādas daudzveidīgas īpašības kā demokrātija un personiskā attīstība. Neskatoties uz kritiskās domāšanas kā izglītības mērķa nozīmi, pētnieku aprindām ir bijušas nopietnas problēmas. [3]

Mūsdienās politiskie procesi arvien vairāk tiek ietekmēti ar dažādiem paņēmieniem interneta medijos, kurus bieži vien nav iespējams atšķirt no reālās informācijas. Nespēja kritiski izvērtēt informāciju var novest pie dezinformācijas, kuru var izmantot propagandai, sabiedrības šķelšanai un tās uzskatu mainīšanai, ko pierāda arī 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas. [4]

Ziņu pratības trūkuma radītie riski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viltus ziņu ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viltus ziņas (angļu: Fake news) tiek izmantotas arī kā politisks ierocis, kas vairs neapdraud tikai atsevišķas personas, bet gan visu nāciju kā kopumu. Sabiedrības dezinformācija ir viegls un efektīvs veids, kā manipulēt ar cilvēkiem un neapzināti iekodēt viedokli un nostāju dažādos jautājumos, kāds ir nepieciešams viltus ziņu veidotājiem. [5] Visbiežāk tiek publicēti raksti ar „kliedzošiem” virsrakstiem par sabiedrībai sasāpējušām jomām – politiku, veselību un Latvijas nākotni, lai savāktu pēc iespējas vairāk "klikšķu". Šādi temati sabiedrībai bieži vien liekas saistoši, jo gandrīz katram ir bijusi saskarsme ar negodīgu politiķu darbību vai spekulācijām par Latvijas nākotni, tāpēc sabiedrība šo informāciju mēdz uztvert par patiesu, jo paši arī līdzīgi domā. Viltus ziņu veidotāji ar nodomu publicē šādas ziņas, jo ir pārliecināti, ka tās iegūs popularitāti un tādējādi varēs nopelnīt, kaut vai paši bieži vien nepiekrīt rakstos sniegtajai informācijai. Šāda sabiedrības maldināšana nodara milzīgu kaitējumu, kas nav konstatējams uzreiz, tāpēc ir svarīgi būt izglītotam ziņu pratības jomā un spēt kritiski izvērtēt sociālajos medijos pieejamo informāciju [6]

"Filtru burbulis"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu lielajā datu plūsmā ir svarīgi kontrolēt un atlasīt dažādu informāciju, tāpēc vairākas mediju platformas izmanto dažādus informācijas filtrus. Patērējot facebook, tiek veikta katra lietotāja datu analīze, tiek ievākta dažāda informācija. Šie meklētāji pielāgojas lietotāja interesēm un iepriekšējiem meklējumiem dažādās vietnēs (visbiežāk Google un Youtube), tāpēc var rasties gadījumi, kad, meklējot vienādu informāciju divos dažādu lietotāju datoros, tiek atrastas divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Šos procesus visbiežāk kontrolē dažādas tehnoloģijas, proti, filtru programmatūras, kuras izveido algoritmu, kurā ir ietverta informācija par katra lietotāja interesēm un paradumiem, kas katram cilvēkam ir atšķirīgi.[7] Facebook filtru burbuli var vērtēt divejādi, proti, filtrs palīdz lietotājam vieglāk atrast sev piemēroto informāciju, bet tajā pašā laikā, lietotājam nenojaušot, viņš tiek ierobežots, tādējādi nesaņemot cita veida un avotu informāciju, kura palīdzētu labāk spriest atbilstošajās situācijās. Šādu situāciju sauc par dzīvošanu „burbulī”, kad indivīdam rodas sajūta, ka apkārt esošā sabiedrība domā un interesējas tieši par to, ko viņš. Tā ir diezgan bīstama parādība, kura izveido it kā paralēlu pasauli, kurā viss ir citādāk, proti, viss ir pielāgots konkrētajam cilvēkam. [8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «What Is News Literacy? Why Does It Matter?». Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
  2. Koc, Mustafa; Barut, Esra (2016-10-01). "Development and validation of New Media Literacy Scale (NMLS) for university students". Computers in Human Behavior 63: 834–843. doi:10.1016/j.chb.2016.06.035. ISSN 0747-5632.
  3. Kuhn, Deanna; Dean, Jr., David (2004-11). "Metacognition: A Bridge Between Cognitive Psychology and Educational Practice" (en). Theory Into Practice 43 (4): 268–273. doi:10.1207/s15430421tip4304_4. ISSN 0040-5841.
  4. Schmidbauer, Harald; Rösch, Angi; Stieler, Fabian (2018-04). "The 2016 US presidential election and media on Instagram: Who was in the lead?" (en). Computers in Human Behavior 81: 148–160. doi:10.1016/j.chb.2017.11.021.
  5. Herman, Edward S. (2017-07-08). "Fake News on Russia and Other Official Enemies: The New York Times, 1917–2017". Monthly Review 69 (3): 98. doi:10.14452/MR-069-03-2017-07_8. ISSN 0027-0520.
  6. Spriņģe, Jemberga. «Kā nopelnīt naudu ar viltus ziņām». Skatīts: 2019. gada 26.novembrī.
  7. «Beyond the Filter Bubble: Interactive Effects of Perceived. Threat and Topic Involvement on Selective Exposure to Information». Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
  8. «The Filter Bubble : What the Internet is Hiding from You». Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.