Ziemeļmagindanao
| Ziemeļmagindanao | |||
| Maguindanao del Norte | |||
| — province — | |||
 |
|||
|
|||
|
|||
| Koordinātas: 7°08′N 124°16′E / 7.133°N 124.267°EKoordinātas: 7°08′N 124°16′E / 7.133°N 124.267°E | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Filipīnas
| ||
| Reģions | Bangsamoro | ||
| Dibināta | 2023 | ||
| Galvaspilsēta | Datuodinsinsuata | ||
| Iedalījums | 12
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 3 988,82 km² | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| - Kopā | 926 037 | ||
| - Blīvums | 232,2/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | magindanaji, iranuni | ||
| Laika josla | PST (UTC+8) | ||
| ISO 3166-2 | PH-MGN | ||
 Ziemeļmagindanao Vikikrātuvē
| |||
Ziemeļmagindanao (filipīniešu: Lalawigan ng Maguindanao del Norte, angļu: Province of Maguindanao del Norte, magindanaju: Dairat nu Utara Magindanaw) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Bangsamoro autonomajā reģionā. Administratīvi dalās 12 municipalitātēs un sīkāk 249 barangajās. Provinces galvaspilsēta ir Datuodinsinsuata. Kotabato neatkarīgā pilsēta politiski un adinistratīvi provincē neietilpst, bet dažkārt tiek tai pieskaitīta ģeogrāfiski un statistiski. Lielākā daļa provinces iedzīvotāju ir magindanaji un iranuni, pēc konfesionālās piederības vairākums ir musulmaņi.
Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Province izvietojusies Mindanao salas vidusdaļā. Ziemeļos robežojas ar Dienvidlanao, austrumos — ar Kotabato, dienvidaustrumos — ar Dienvidmagindanao, dienvidos — ar Sultankudaratu, bet rietumos tās krastus apskalo Sulavesi jūras Moro līča atzars Iljanas līcis. Reljefā dominē Mindanao upes lejteces zemiene, ziemeļos un dienvidos kalni. Valda subtropu klimats.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
16. gadsimta pirmajā pusē Muhammads Kabungsuvans no Džohoras ieviesa Mindanao islāmu un nodibināja Magindanao sultanātu. Pašas salas nosaukums, domājams, cēlies no sultanāta nosaukuma. Sultanāta galvaspilsēta bija Kutavatu (Kuta Watu) un tā ietekme izplatījās visā Moro līča piekrastē, kā arī Mindanao dienvidu krastā. Spāņu koloniālā vara vairākkārt mēģināja sultanātu pakļaut, bet tikai 19. gadsimta vidū tiem izdevās ierīkot garnizonu pie sultāna galvaspilsētas. 1903. gadā amerikāņu administrācija lielā daļā bijušā sultanāta teritorijas izveidoja Moro provinci. 1914. gadā province tika sadalīta un teritorija ap bijušo galvaspilsētu iekļāvās Kotabato provincē. 1973. gadā no Kotabato provinces tika atdalīta patstāvīga Magindanao province. 1989. gadā province, izņemot Kotabato pilsētu, iekļāvās jaundibinātajā Mindanao musulmaņu autonomajā reģionā. 2006. gadā ar autonomā reģiona administrācijas lēmumu Magindanao rietumdaļā tika izveidota Šarifkabunsuanas (Shariff Kabunsuan) province mūsdienu Ziemeļmagindanao robežās, bet jau 2008. gadā pēc tiesas lēmuma tā tika likvidēta. 2022. gadā atkārtoti tika sarīkots plebiscīts par divu patstāvīgu provinču izveidošanu, kā rezultātā 2023. gadā Magindanao province tika sadalīta Ziemeļmagindanao un Dienvidmagindanao provincēs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļmagindanao.
| ||||||||||