Ziemeļpols

Ziemeļpols atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā

Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu). Ziemeļpols atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā. To nevajadzētu jaukt ar magnētisko ziemeļpolu.

Ziemeļpolam pretējais pols ir Dienvidpols, kas atrodas Antarktīdā. Ziemeļpola ģeogrāfiskās koordinātas ir 90°00′00″ ziemeļu platums, savukārt ģeogrāfiskā garuma tam nav. Tur nav laika joslas. Aptuveni pusi no gada tur ir polārā diena un otru pusi — polārā nakts. Tuvākais sauszemes punkts ir Grenlandes ziemeļos esošā Kafeklubenas (Kaffeklubben) sala, savukārt tuvākā apdzīvotā vieta ir Kanādas ziemeļos esošā Alerta.

Okeāna dziļums zem Ziemeļpola ir 4261 m (2007. gada mērījums ar batiskafu Mir)^[1] vai 4087 m (1958. gada mērījums ar zemūdeni USS Nautilus (SSN-571)).^[2]^[3] Pola apkārtnē cauru gadu dreifē pakledus. Klimats šeit ir bargs: vidējā gaisa temperatūra ziemā — ap −40 °C, vasarā ap 0 °C.

Izpēte

Tiek uzskatīts, ka Roberts Pīrijs (attēlā) ir pirmais cilvēks, kas sasniedza Ziemeļpolu

Eksistē vairākas versijas par pirmo ekspedīciju, kas sasniegusi Ziemeļpolu. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka 1909. gadā to paveica amerikāņu polārpētnieks Roberts Pīrijs, tomēr iespējams, ka gadu iepriekš šeit bija viņa tautietis un konkurents Frederiks Kuks. Abām šīm ekspedīcijām nebija pierādījumu pola sasneigšanai, attiecībā uz R. Pīriju parasti tiek uzskatīts, ka ledus dreifēšanas dēļ viņi Ziemeļpolā tā arī nenonāca, paliekot 5—10 km attālumā no tā.^[4] Pirmie, kas sasniedza Ziemeļpolu pa ledu un spēja to pierādīt, bija britu ekspedīcija Vollija Herberta vadībā, kas to paveica tikai 1969. gadā, par godu R. Pīrija ekspedīcijas 60. gadadienai.

Pirmais sekmīgais lidojums virs Ziemeļpola tika veikts 1926. gadā, kad to izdarīja Roalda Amundsena un Umberto Nobiles starptautiskā ekspedīcija ar dirižabli "Norge" (pirms viņa ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā to traģiski mēģināja paveikt zviedru 1897. gada ekspdīcija Salomona Augusta Andrē vadībā).

Polārā diena un polārā nakts

Polārā diena Ziemeļpolā ilgst apmēram 186 dienas un 10 stundas (no 18. marta līdz 26. oktobrim), bet faktiski gaismas laušanas dēļ atmosfērā polārā diena ieilgst līdz pat 193 dienām. Savukārt polārā nakts ir aptuveni 178 dienas un 14 stundas, lai gan faktiski tā ir tikai 172 dienas.

Skatīt arī

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ziemeļpols

↑ «Глубина 4261 метр». Paulsen. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-03. Skatīts: 2012-01-12.
↑ Андерсон, Уильям Роберт. «"Наутилус" у Северного полюса». Воениздат, 1965.
↑ Mouton, M.W. The International Regime of the Polar Regions. Acadimie de Droit International de La Ha, 1968. 202 (34). lpp.
↑ Peary's expedition reaches North Pole?

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļpols.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Paulsen-1] «Глубина 4261 метр». Paulsen. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-03. Skatīts: 2012-01-12.

[Anderson-2] Андерсон, Уильям Роберт. «"Наутилус" у Северного полюса». Воениздат, 1965.

[Mouton-3] Mouton, M.W. The International Regime of the Polar Regions. Acadimie de Droit International de La Ha, 1968. 202 (34). lpp.

[4] Peary's expedition reaches North Pole?

[1]

[2]

[3]

[4]