Zirņu laputs
| Zirņu laputs Acyrthosiphon pisum (Harris, 1776) | |
|---|---|
-PLoS.jpg) Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blaktis (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Sternorrhyncha) |
| Virsdzimta | Laputis (Aphidoidea) |
| Dzimta | Īstās laputis (Aphididae) |
| Ģints | Acyrthosiphon |
| Suga | Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) |
 Zirņu laputs Vikikrātuvē | |
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga. Holociklisks vienmāju oligofāgs. Barojas ar dažādu tauriņziežu augu sulām, tajā skaita arī ar tādiem kultūraugiem, kā zirņi, āboliņi, lucernas un pupas. Zirņu laputis izplata arī augu vīrusus, tādēļ tās skaitās vieni no kultūraugu kaitēkļiem. Zirņu laputs genoms tika sekvinēts un izanalizēts, kā rezultātā šī suga tiek uzskatīta par modeļa organismu.
Dzīves cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No augsnē pārziemojošām olām pavasarī izšķiļas nimfas. Pēc tam, kad četras reizes tiek nomests apvalks, kukaiņi sasniedz dzimumgatavību un uzsāk partenoģenēzi. Katra mātīte dzīves laikā dzemdē ap 100 meitām, kuras turpina partenoģenētisko vairošanos. Kad kolonija paliek pārapdzīvota un barības kvalitāte mazinās, nimfas attīstās par spārnotām formām un pārlido uz citiem augiem. Rudenī sāk dzimt tēviņi, un pēc pārošanās ar tiem mātītes sadēj olas pārziemošanai.
Modeļa organisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Genoms sastāv no 525 miljoniem nukleotīdu un 34000 gēnu. Šī ir vienīgā zināmā dzīvnieku suga, kas sintezē karotinoīdus (3',4'-didehydro-β,γ-carotene). Gēns, kas ir atbildīgs par šo vielu sintēzi, tika iegūts horizontālās pārneses ceļā no sēnītes, kas dzīvo uz šiem pašiem augiem. Līdzīgi citiem Aphididae dzimtas pārstāvjiem arī zirņu laputīs uzturas baktērijas-endosimbionti (Buchnera aphidicola un Regiella insecticola), kuras apgādā laputis ar aminoskābēm, un kuras tiek nodotas no mātēm uz meitām. Bez to zirņu laputīs ir sastopama baktērija Hamiltonella defensa, kas ir inficēta ar īpašu fāgu, kurš, savukārt, sintezē toksīnus nekaitīgus laputīm, bet nāvējošus laputīs parazitējošajiem jātnieciņiem Aphidius ervi. Laputis pat uztur sevī īpašu šūnu tipu, kas nodrošina šo baktēriju dzīvošanas apstākļus. Ja daudzas laputu paaudzes nesaskaras ar šo plēvspārņu parazītismu, tad laputis "izārstējas" no šī vīrusa un kļūst uzņēmīgas pret šo lapseņu kāpuriem.
Laputis Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas apstākļos ir lielākais vīrusu slimību pārnēsātājs sējas zirņiem. Atsevišķos gados nodara postu arī puķuzirnīšiem. Izplatīti visā teritorijā. 1924. un 1926. gados Latvijā tika novērota laputu masu izplatība uz sējas zirņiem.