1924. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Latvijā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Laikapstākļi: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Sportā: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
| Kino: | 1921 1922 1923 - 1924 - 1925 1926 1927 |
Šajā lapā ir apkopoti 1924. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[rediģēt | labot pirmkodu]| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Jānis Čakste | |
| Ministru prezidents | Zigfrīds Anna Meierovics (līdz 26. janvārim) | Meierovica 2. Ministru kabinets |
| Voldemārs Zāmuēls (no 27. janvāra līdz 18. decembrim) | Zāmuēla Ministru kabinets | |
| Hugo Celmiņš (no 19. decembra) | Celmiņa 1. Ministru kabinets | |
| 1. Saeimas priekšsēdētājs | Frīdrihs Vesmanis |
Notikumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Janvāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Latvijas valsts pārgāja uz metrisko mēru un svaru sistēmu.
- 25. janvāris—4. februāris — Latvija debitē 1. ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī (Francija) 16 valstu skaitā. Latviju pārstāvēja divi sportisti — ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Labākais rezultāts — 7. vieta ātrslidošanā 500 metru distancē.
Februāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. februāris - Izglītības Ministrijas Pieminekļu valde pieņem lēmumu par Brīvdabas Muzeja izveidi Rīgā.
Aprīlis
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3.—10. aprīlis — plūdi Daugavā nodarīja postījumus Daugavpilī un Rīgā.
Maijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 11. maijs - Durbē tiek dibināta latviešu studentu korporācija Philyronia.
Jūnijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 18. jūnijs — nodibināta Latvijas radio biedrība (LRB), aizsākot radioamatierisma kustību Latvijā.
Jūlijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 4. maijs—27. jūlijs — vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas republiku pārstāv 41 sportists, taču godalgas gūt neizdodas.
Augusts
[rediģēt | labot pirmkodu]- 23. augusts — Pierīgā tika atklāta pirmā degvielas uzpildes stacija Latvijā, to izveidoja Shell. Nedaudz vēlāk tika atklātas vēl vairākas citas DUS. Kopumā Rīgā un tās apkārtnē līdz 1940. gadam tika atklātas 11 šāda veida stacijas.
Septembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 11. septembris — Aucei piešķirtas pilsētas tiesības.
Oktobris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 6. oktobris — Rīgā dibināta studentu korporācija Fraternitas Metropolitana.
- 8. oktobris - Rīgā tiek dibināta latviešu studentu korporācija Fraternitas Vesthardiana.
Novembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 12. novembris — atklāts Laimas pulkstenis (kā Lielais pulkstenis).
- 19. novembris — pie LU tika nodibināta ceturtā vecākā studenšu korporācija Imeria.
Decembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. decembris — izveidota Latviešu folkloras krātuve.
Nezināms datums
[rediģēt | labot pirmkodu]- LETA informācijas ieguvē un izplatīšanā sāk izmantot radiosakarus.
Dzimuši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 19. februāris — Edgars Zveja, dziedātājs (miris 1986. gadā)
- 3. marts — Leo Kokle, gleznotājs (miris 1964. gadā)
- 12. marts — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (miris 2020. gadā)
- 8. aprīlis — Broņislava Martuževa, dzejniece (mirusi 2012. gadā)
- 2. jūnijs — Ada Neretniece, latviešu kinorežisore (mirusi 2008. gadā)
- 9. septembris — Elmārs Zemgalis, šahists un matemātiķis (miris 2014. gadā)
- 13. septembris — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (mirusi 2019. gadā)
- 21. aprīlis — Gunars Saliņš, trimdas dzejnieks (miris 2010. gadā)
Miruši
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Jānis Krodznieks, vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
- 17. decembris — Arturs Valters, grāmatnieks, viens no a/s "Valters un Rapa" dibinātājiem (dzimis 1870. gadā)
- 24. decembris — Jānis Ezeriņš, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1891. gadā)
Skatīt arī
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.