Zivju dzenīšu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zivju dzenīšu apakšdzimta
Alcedininae (Rafinesque, 1815)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
ApakškārtaZivjudzenīšveidīgie (Alcedines)
DzimtaZivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)
ApakšdzimtaZivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae)
Zivju dzenīšu apakšdzimta Vikikrātuvē

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.[1] Āziju ir pieņemts uzskatīt par šīs apakšdzimtas izcelsmes vietu.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir vienīgā zivju dzenīšu suga, kas sastopama Eiropā

Zivju dzenīšu apakšdzimtas putni ir plaši izplatīti Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Eiropā un Āzijas ziemeļdaļā dzīvo tikai viena suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis). Arī Latvijā mājo zivju dzenītis. Tas ir ietverts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kukaiņēdājiem zivju dzenīšu apakšdzimtā ir sarkani knābji, attēlā Āfrikas mazais zivju dzenītis (Ispidina picta)

Mazākais zivju dzenīšu apakšdzimtā ir Āfrikas pundurdzenītis (Ispidina lecontei), kura ķermeņa garums ir apmēram 10 cm, svars 9—12 g.[3] Toties lielākie ir Blisa zivju dzenītis (Alcedo hercules) un Bismarka zivju dzenītis (Ceyx websteri), abi ir apmēram 22 cm gari.[4][5]

Visiem zivju dzenīšu apakšdzimtas putniem ir lielas galvas, īsas astes un kompakta ķermeņa uzbūve. Tiem ir gari, smaili knābji. Acīm ir īpaša aizsargplēvīte, kas noklāj radzeni ieniršanas brīdī. Tādējādi atsitoties acīm pret ūdeni, tās netiek traumētas.[6]

Tāpat kā citiem zaļvārnveidīgiem putniem tiem ir košs apspalvojums. Zivju dzenīšu ģints (Alcedo) sugām parasti ir metāliski zilas muguras un galvas, bet pavēderes ir oranžas vai baltas. Knābja krāsa pamatā ir atkarīga no tā, ar ko barojas zivju dzenītis. Tiem zivju dzenīšiem, kas barojas ar kukaiņiem, knābis ir sarkans, bet tiem, kas barojas ar zivīm, melns.[7]

Abi dzimumi var būt pilnīgi vienādi, kā tas ir Bismarka zivju dzenīšiem, vai tiem piemīt neliels dzimumdimorfisms, kā atšķirīga knābja krāsa, piemēram, zivju dzenītim. Ir dažas sugas, kuru dzimumi atšķiras diezgan ievērojami. Piemēram, ziljoslas zivju dzenīša tēviņam ir balta pavēdere un pakakle ar zilu joslu pār krūtīm, toties mātītēm ir oranža pavēdere bez zilās joslas.[7]

Sēžot zivju dzenīšu apakšdzimtas putniem ir samērā stalta, vertikāla stāja. To lidojums spēcīgs, ātrs un taisns.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazie zivju dzenīši un Āfrikas mazie zivju dzenīši barojas tikai ar kukaiņiem, attēlā Austrumu mazais zivju dzenītis (Ceyx erithacus)

Mazie zivju dzenīši (Ceyx) un Āfrikas mazie zivju dzenīši (Ispidina) pamatā barojas tikai ar kukaiņiem un zirnekļiem, bet reizēm seklos ūdeņos nomedī kādu vardi un varžu kurkuļus. To sarkanie knābji ir nedaudz saplacināti, kas ļauj vieglāk noķert kukaiņus lidojumā. Zivju dzenīši (Alcedo) ir tipiski zivjēdāji. Tiem ir melni knābji. Zivju dzenīši medī ne tikai zivis, bet tie barojas arī ar ūdens bezmugurkaulniekiem, zirnekļiem un ķirzakām. Zivis zivju dzenīši medī, ienirstot zem ūdens. Bet medījumu tie noskata, sēžot krastā uz kāda zara un vērojot ūdeni.[7]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju dzenīšu apakšdzimtas putni veido monogāmus pārus, un tie ir teritoriāli. Pāris kopīgiem spēkiem ūdenstilpju krastā izrok alu. Dējumā ir 2 vai vairāk olas. Perē un putnēnus baro abi vecāki. Katru dienu tiek izdēta pa vienai olai. Vasarās, ja barības ir maz, izbaroti tiek tikai vecākie putnēni. Izšķiļoties tie ir bez spalvām vai pūkām, akli un bezpalīdzīgi, bet sēž tikpat stalti kā pieaugušie putni.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World Bird List: Rollers, ground rollers & kingfishers
  2. Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
  3. Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers. London: Christopher Helm. ISBN 978-0-7136-8028-7.
  4. Blyth's Kingfisher
  5. Bismarck Kingfisher Alcedo websteri
  6. Woodall, Peter (2001). "Family Alcedinidae (Kingfishers)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 103–187. ISBN 978-84-87334-30-6.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters and Rollers. Christopher Helm. ISBN 0-7136-8028-8

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]