Zivjudzenīšveidīgie

Vikipēdijas lapa
Zivjudzenīšveidīgie
Alcedines (Bonaparte, 1831)[1]
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
ApakškārtaZivjudzenīšveidīgie (Alcedines)

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu. Zivjudzenīšu apakškārtā ir trīs dzimtas,[2] kas apvieno 133 sugas.[3][4] Lielākā un plašākā dzimta ir zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ar 114 sugām.[4]

Zivju dzenīšu apakškārtas putni ir izplatīti visā pasaulē, bet vislielākā sugu dažādība ir sastopama Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Todiji un momoti sastopami tikai Jaunajā Pasaulē. Lielākā daļa šīs apakškārtas putnu dzīvo tropu biomā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lastvijā sastopama viena zivju dzenīšu apakškārtas suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis).[5]

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv viedoklis, ka zivjudzenīšveidīgie putni ir attīstījušies ziemeļu puslodē un evolūcijas gaitā lēnām sasnieguši Austrāliju.[6] Viedokli apstiprina fosilie atradumi Vācijā, kas ir no eocēna laika, apmēram 30—40 miljonus gadu veci. Austrālijā vecākie fosilie atradumi ir apmēram 5—25 miljonus gadu veci no miocēna.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima) ir viens no lielākajiem zivjudzenīšveidīgajiem putniem

Mazākais no zivjudzenīšveidīgiem putniem ir Puertoriko todijs (Todus mexicanus), kas sver 5,5 g, un tā ķermeņa garums ir apmēram 11 cm.[7] Toties viens no lielākajiem ir dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima), kas sver 355 g, un tā ķermenis ir apmēram 45 cm garš. Tikpat liela ir arī Austrālijā dzīvojošā kukaburra (Dacelo novaeguineae), bet diezgan bieži sver 500 g.[8] Lielākajai daļai zivjudzenīšveidīgo putnu ir košs apspalvojums. Tas visbiežāk ir zilizaļš, un spalvām piemīt metālisks spīdums. Abi dzimumi ir vai nu vienādi, vai tikpat kā neatšķiras.[9]

Zivjudzenīšveidīgiem putnien ir lielas galvas, proporcionāli gari, asi un smaili knābji, īsas kājas un astes. Knābji ir garāki un smailāki tām sugām, kas medī zivis, bet īsāki un platāki sugām, kas medī uz zemes. Visnetipiskākais knābis ir lāpstknābja kukaburrai (Clytoceyx rex). Tas ir ļoti īss, masīvs un plats. Acis visbiežāk ir tumši brūnas. Šīs apakškārtas putniem ir ļoti laba redze. Zinātnieki uzskata, ka tiem ir arī labi attīstīta spēja redzēt krāsās. Kā visiem putniem, acu grozīšanas iespējas ir ierobežotas, tādēļ tiek grozīta galva, bet tie ļoti labi spēj noteikt ūdens dziļumu un ienirt precīzi. Acīm ir īpaša aizsargplēvīte, kas noklāj radzeni ieniršanas brīdī. Tādējādi atsitoties acīm pret ūdeni, tās netiek traumētas. Raibajam dzenītim (Ceryle rudis) acis ieniršanas brīdī aizsargā kaulu plāksnīte.[9]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivjudzenīšveidīgie putni barojas ar dažādu dzīvnieku izcelsmes barību. Tie mēdz medīt zivis un citus ūdens dzīvniekus. Dažas sugas ir specializējušās zivju ķeršanā, bet citas vēžveidīgo, varžu, molusku, kukaiņu un citu līdzīgu ūdens dzīvnieku medībās. Tie medī arī sauszemes kukaiņus, zirnekļus un rāpuļus, čūskas ieskaitot, mazus zīdītājus un putnus. Dažādām sugām ir dažādi barošanās ieradumi. Ir sugas, kurām ir ierobežota, specializēta barības izvēle, bet citām ļoti plaša. Turklāt sugām, kurām ir plašs izplatības areāls, dažādām populācijām var būt dažāda barības izvēle, kas mainās atkarībā no iespējām.[9]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenknābja zivju dzenītis (Syma torotoro) bieži ligzdo termītu ligzdas ejās

Zivjudzenīšveidīgie putni ir teritoriāli, tie veido monogāmus pārus. Lai gan dažas sugas putnēnu audzināšanā kooperējas, veidojot nelielus ģimenes barus. Iepriekšējā gada jaunie putni palīdz vecākiem izbarot jaunākos brāļus un māsas, piemēram, kukaburras.[9]

Kā visi zaļvārnveidīgie arī zivju dzenīšu apakškārtas putni ligzdo dobumos, visbiežāk tā ir upes vai citas ūdenstilpes stāvkrastā izrakta ala. Dažas sugas ligzdo koku dobumos, tukšumos zem koku saknēm vai termītu ligzdā. Ligzdot termītu ligzdās ir raksturīgi mežā dzīvojošām sugām. Putna ligzda tiek iekārtota alas paplašinājumā termītu tuneļa galā. Alu ligzdai rok abi vecāki, tas notiek ar spēku triecoties zemes valnī. Reizēm putni sevi šādā veidā nogalina. Alas garums ir atkarīgs no sugas un ģeogrāfiskās vietas, kā arī cietā augsnē tunelis ir īsāks kā mīkstā augsnē. Visgarākās alas rok dižais zivju dzenītis, alas garums var sasniegt 8,5 metrus.[9]

Dējuma lielums variē atkarībā no sugas. Dažām sugām tas ir liels, līdz pat 10 olām, bet dažām ne vairāk par 2 olām. Olas ir baltas un spīdīgas. Tās perē abi dzimumi.[9]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zoological names. A list of phyla, classes, and orders, prepared for section F, American Association for the Advancement of Science
  2. 2,0 2,1 Alcedini[novecojusi saite]
  3. World Bird List: Todies, motmots, bee-eaters, hoopoes, wood hoopoes & hornbills
  4. 4,0 4,1 World Bird List: Rollers, ground rollers & kingfishers
  5. Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
  6. Moyle, Robert G (2006). "A Molecular Phylogeny of Kingfishers (Alcedinidae) With Insights into Early Biogeographic History". Auk 123 (2): 487–499. doi:10.1642/0004-8038(2006)123[487:AMPOKA]2.0.CO;2
  7. «Puerto Rican Tody». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. maijā. Skatīts: 2010. gada 9. decembrī.
  8. Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers. London: Christopher Helm. ISBN 978-0-7136-8028-7.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 Woodall, Peter (2001). "Family Alcedinidae (Kingfishers)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 103–187. ISBN 978-84-87334-30-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]