Ādolfs Gerhards fon Vulfs

Ādolfs Gerhards fon Vulfs Adolf Gerhard Boris Emil von Wulf Personīgā informācija Dzimis 1857. gada 1. maijā Vīsbādene, Prūsijas Karaliste (tagad Vācija) Miris 1904. gada 25. martā (46 gadi) Vīne, Austroungārija (tagad Austrija) Dzīves vieta Cesvaine Tautība vācbaltietis Nodarbošanās muižnieks Vecāki Jūliuss fon Vulfs, Šarlote fon Reiterna Brāļi Voldemārs Māsas Vilhelmīne Šarlote, Auguste Emma Frederika, Marija Alvīne Elizabete Dzīvesbiedre Anna Natālija Štāla fon Holšteina Bērni Vilhelms Ādolfs Edmunds

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (vācu: Adolf Gerhard Boris Emil Baron von Wulf, 1857-1904) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890. līdz 1897. gadam uzcēla jauno Cesvaines pili.

Dzīvesgājums

Dzimis 1857. gada 1. maijā Vīsbādenē Gaujienas muižas īpašnieka Jūliusa fon Vulfa (1809—1872) piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls. Bērnību kopā ar māti pavadīja Vīsbādenē, kur uzsāka mācības ģimnāzijā, pēc tēva nāves viņa ģimene pārcēlās uz Cesvaini. Turpināja mācības Bērzaines ģimnāzijā (1874—1876) un Tērbatā. Tērbatas Universitātē studēja tiesību zinātni (1879—1881) un ekonomiku (1881—1883), bija studentu korporācijas Livonia loceklis. Šajā laikā uzsāka kopdzīvi ar Loti Elksni (dzimusi 1856), viņiem dzimuši četri ārlaulības bērni: Jānis Kalniņš (1884), Otīlija (1887), Ferdinands Kalnings (1889) un Pēteris Kalniņš (1892).

Kopš 1884. gada bija Cesvaines muižas īpašnieks, 1885. gadā apprecējās ar Krievijas cara galma kapteiņa un Livonijas landrāta meitu Annu Natāliju Štēlu fon Holšteinu (1862—1933). Tajā pašā gadā pie doktorāta uzcēla privātu slimnīcu ar 25 gultām. 1892. gada vasarā arhitekti Hanss Grīzebahs un Augusts Dinklāge pēc viņa pasūtījuma uzzīmēja jaunās Cesvaines pils plānu eklektisma stilā. No 1892. gada rudens līdz 1893./1894. gada ziemai uzcēla pils staļļus, 1894. gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu, bet 1895. gada septembrī Vulfi ievācās jaunajā pilī. Pēc ilgstošas slimošanas viņš devās ārstēties uz Vīni.

Miris 1904. gada 25. martā Vīnē. Viņa līķis pa jaunatklāto dzelzceļa līniju Pļaviņas—Valka tika atvests līdz Cesvaines stacijai, no turienes zārku ar melni pārklātu pajūgu, ko vilka četri melni zirgi un pavadīja 60 cilvēku ar lāpām, to nogādāja pilī. 3. jūnijā apglabāts dzimtas kapličā Cesvaines pilskalnā (saukts par Baronkalnu).

1950. gados viņa kapakmens tika sasists, vēlāk kapavietu piebēra ar būvgružiem un aizbetonēja. 1993. gadā kapavieta sakopta.