Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 3000 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
3000 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 5. februāris
Dalībnieki20 no 12 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Nīderlande
Sudraba medaļa   Itālija
Bronzas medaļa   Kanāda
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

3000 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 5. februārī. Tajās bija pārstāvēti 20 sportisti no 12 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva Nīderlandes sportiste Irēne Shautena (rezultāts — 3:56.93). Sudraba medaļu ieguva Itālijas sportiste Frančeska Lollobridžida (rezultāts — 3:58.06), bet bronzas medaļu ieguva Kanādas sportiste Izabella Vīdemana (rezultāts — 3:58.64). Nīderlandietei Shautenai šī bija pirmā olimpiskā zelta medaļa. Viņa arī laboja 20 gadus senu olimpisko rekordu šajā disciplīnā. Arī abām pārējām sportistēm tā bija pirmā olimpiskā medaļa. Turklāt Lollobridžida bija pirmā, kura Itālijai izcīnīja olimpisko medaļu sieviešu ātrslidošanā.[1][2]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija 20 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 14 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie seši ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (4:12.00) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Irēne Shautena
 Nīderlande
Frančeska Lollobridžida
 Itālija
Izabella Vīdemana
 Kanāda

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 3:52.02 Valsts karogs: Čehija Martina Sāblīkova (Čehija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2019. gada 9. marts
Olimpiskais rekords 3:57.70  Klaudija Pehšteina (Vācija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2002. gada 20. februāris
Trases rekords 3:57.70 Valsts karogs: Ķīna Hana Mei (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 7. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 3:56.93  Irēne Shautena (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 5. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 10 Irēne Shautena  Nīderlande 3:56.93 OR; TR
2 10 Frančeska Lollobridžida  Itālija 3:58.06 +1.13
3 9 Izabella Vīdemana  Kanāda 3:58.64 +1.71
4 8 Martina Sāblīkova  Čehija 4:00.34 +3.41
5 9 Ragne Viklunda  Norvēģija 4:01.44 +4.51
6 3 Miho Takagi  Japāna 4:01.77 +4.84
7 3 Karleine Ahterekte  Nīderlande 4:02.21 +5.28
8 6 Antuanete de Jonga  Nīderlande 4:02.37 +5.44
9 6 Ajano Sato  Japāna 4:03.40 +6.47
10 4 Jevgeņija Laļenkova  Krievijas Olimpiskā komiteja 4:03.42 +6.49
11 5 Natālija Voroņina  Krievijas Olimpiskā komiteja 4:03.84 +6.91
12 5 Valēri Maltē  Kanāda 4:04.27 +7.34
13 2 Nadežda Morozova  Kazahstāna 4:04.97 +8.04
14 8 Ivani Blondēna  Kanāda 4:06.40 +9.47
15 7 Hana Mei  Ķīna 4:07.74 +10.81
16 7 Marina Zujeva  Baltkrievija 4:08.70 +11.77
17 1 Adake Ahenaera  Ķīna 4:12.28 +15.35
18 4 Nikola Zdrāhalova  Čehija 4:13.13 +16.20
19 2 Mia Kilburga  ASV 4:13.42 +16.49
20 1 Klaudija Pehšteina  Vācija 4:17.16 +20.23

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 20 sportisti no 12 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]