Ģederts Ramans (ģeogrāfs)
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Ģederts Ramans (dzimis 1889. gada 27. javārī Ceraukstes pagastā; miris 1964. gada 9. aprīlī Rīgā) bija latviešu ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors, strādāja pie problēmas par Latvijas iedalījumu ģeogrāfiskos reģionos.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1889. gada 27. javārī Ceraukstes pagastā. Mācījās Griķu skolā un Bauskas pilsētas skolā.
Turpināja mācības Pleskavas mērniecības skolā, kuru absolvēja 1910. gadā un strādāja par topogrāfu un kartogrāfu Besarābijā, 1912. gadā pārcēlās uz Stavropoli. Pirmā pasaules kara laikā mācījās Petrogradas kara topogrāfu skolā, veica karšu uzmērīšanu Baltkrievijā, Ukrainā un Kaukāzā.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1920. gadā Ģ. Ramans atgriezās Latvijā un līdz 1926. gadam studēja ģeogrāfiju Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, no 1922. gada bija subasistents, no 1927. gada asistents LU Fiziskās ģeogrāfijas katedrā. Studiju laikā Ģ. Ramans fotografēja ainavas un vāca ģeogrāfiskus datus par Latgali un Augšzemi. 1929.—1930. gadā papildinājās Londonas Universitātē, 1931. gadā viņš habilitējās par privātdocentu, 1932. gadā sāka lasīt lekciju kursus antropoģeogrāfijā, reģionālā ģeogrāfijā un ģeogrāfijas metodikā, sāka vadīt arī studentu speciālos darbus ģeogrāfijā. 1934. gadā viņu ievēlēja par docentu, 1938. gadā par vecāko docentu. Lasīja lekcijas arī Rīgas komercinstitūtā, Latvijas tautas universitātē, Izglītības ministrijas skolotāju kursos, Kr. Barona tautas augstskolā u.c.
Latvijas PSR laikā Ģederts Ramans bija Ģeogrāfijas fakultātes dekāns (1944—1947), Fiziskās ģeogrāfijas katedras vadītājs, profesors (1945), Fiziskās ģeogrāfijas un ģeonomijas institūta dibinātājs.
Ģederta Ramana dēls ir komponists Ģederts Ramans.
Miris 1964. gada 9. aprīlī, apglabāts Bauskas novada Važītes kapos.[1]