Ķīnas dinastijas
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ķīnas dinastijas bija valdnieku dinastijas, kuras vēstures gaitā valdījušas Ķīnas teritorijā.
Tituli un vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar Šan dinastiju līdz Cjiņ dinastijai, valdnieka tituls bija "van" (王 - Wáng). Impērijai sadrumstalojoties daudzās savstarpēji naidīgās valstīs, katras šādas valstiņas valdnieks sāka dēvēties par "vanu", līdz ar to tituls zaudēja savu autoritāti. Ķīnas apvienotājs Cjiņs Ši Huan's, lai uzsvērtu savu īpašo statusu, radīja jaunu titulu: "huandi" - "imperators" (皇帝 - Huángdì), kurš līdz pat 1912. gadam bija Visķīnas imperatoru oficiālais tituls.
Katrs imperators zināms ar vairākiem vārdiem, kas dažkārt padara to identifikāciju visai sarežģītu:
- Paša vārds (姓名 - xìngmíng), kādu tam devuši vecāki; dažkārt Ķīnas vēsturē īpaša vērība tika pievērsta tam, lai valdnieka dzimtais vārds nenonāktu atklātībā, piemēram, Minu dinastijas dibinātājs ar likumu aizliedza pieminēt savu uzvārdu un lika to izdzēst no visiem dokumentiem, lai neviens neatcerētos viņa prasto izcelsmi.
- Pēcnāves vārds (諡號 - shìhào), kuru piešķīra pēc nāves, ņemot vērā dzīves laikā paveikto; visbiežāk pēcnāves vārds ir saliktenis, kas beidzas ar titula "huandi" (imperators) pēdējo zilbi "di", vai pašu titulu, piemēram, "van" u.c.;
- Tempļa vārds (廟號 miàohào), kuru rakstīja uz plāksnes un novietoja šī valdnieka senčiem veltītajā templī; visbiežāk tempļa vārds ir saliktenis, kas beidzas ar "gao" (augstais) vai "tai" (dižais), ja konkrētais valdnieks bijis dinastijas dibinātājs, vai arī "dzun" (sencis) vai "dzu" (pirmtēvs), piemēram "Taidzuns", t.i. "Dižais sencis".
- Devīzes vārds - sākot ar III gs. valdnieku personvārdu vietā ļoti bieži lieto to valdīšanas ēras devīzi (年號 niánhào), kurai bija jāraksturo valdnieka politiku, piemēram, "Kansji" (veselība un laime), Guaņsjuj (spilgtais turpinājums) u.c.
Dažkārt vienu un to pašu imperatoru dažādi avoti dēvē dažādos vārdos, vai viens pēcnāves vārds bijis dažādu dinastiju imperatoriem (tad pirms vārda min dinastiju). Daudzi valdnieki nebija ķīnieši, bet gan citu tautu (tātad arī valodu) pārstāvji - tad grūtības sagādā tas, ka viņu vārdi ķīniešu transkripcijā var ievērojami atšķirties no oriģinālā varianta (piemēram, mongoļu hans Čingiz's, kura vārdu ķīnieši pierakstīja kā "Čen-dzi-cji"). Tā kā lielāko tiesu literatūrā bez valdnieka vārda rakstības hieroglifos, tas uzrādīts arī mandarīnu valodā, lai īpašvārdus pareizi atveidotu latviešu valodā, jālieto Piņjiņa tabula.
Kas attiecas uz neķīniešu dinastijām (piemēram, mongoļu, džurčeņu, mandžūru u.c.), tad pēc Prof. J.Staburovas ieteikuma to imperatoru ķinizētos vārdus raksta kā piņjiņā, vārdu un titulu kopā (piemēram 元帝 - Yuándì - kā Juaņdi, nevis Juaņs di). Savukārt to etnisko vārdu rakstībā pēc Prof. A.Cendinas ieteikuma nodala vārdu no titula ar apostrofu, jo vārdi ir atsevišķi, taču izrunā tos gandrīz "sapludinot" (kā tas pieņemts mongoļu un tjurku valodās), piemēram Čingiz-hans, nevis Čingishans.
- huandi (皇帝 - Huángdì, pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu titulam "imperators")
- van (王 - Wáng, pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu titulam "karalis")
- gun (公 - Gong, pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu titulam "hercogs")
- hou (侯 - Hóu, pēc statusa līdzvērtīgs eiropiešu titulam "marķīzs")
Par pirmo atzīto datējumu Ķīnas dinastiju vēsturē uzskata 841. g. p.m.ē. Senāki datējumi ir visai diskutabli un apstrīdami. Šī hronoloģija ņemta no Ķīnas valdības finansēta hronoloģijas pētniecības projekta Sja Šan Džou (夏商周断代工程), kurš īstenots 2000. gadā.
Trīs valdnieki un pieci imperatori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīs valdnieku (三皇 - Saņhuan) un piecu imperatoru (五帝 - Wudi) laiks ir mītiska valsts, kuras pastāvēšana nav pierādāma. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | ||
---|---|---|---|---|
nav zināms | Jou Čao (有巢 - Yǒu Cháo) | nav zināms | ||
nav zināms | Sui Žeņ (燧人 - Sùi Rén) | nav zināms | ||
Tai Hao (太昊 - Tài Hào) | Fen Fusi (伏羲 - Fú Xī) | 2800.-2737. g. p.m.ē. | ||
Jaņ Di (炎帝 - Yán Dì) | Cjan Šeņ Nun (神農 - Shén Nóng) | 2737.-2699. g. p.m.ē. | ||
Huan-di (黃帝 - Huáng Dì) | Gunsuņ Sjuaņ Juaņ (軒轅 - Xuān Yuán) | 2699.-2588 g. p.m.ē. | ||
Dzji Šao Hao (姬少昊 - Jī Shǎo Hào) | Dzjin Tjaņ (金天 - Jīn Tiān) | 2587.-2491. g. p.m.ē. | ||
Dzji Džuaņ Sjui (姬顓頊 - Jī Zhuān Xù) | Gao Jan (高陽 - Gāo Yáng) | 2490.-2413. g. p.m.ē. | ||
Di Ku (帝嚳 - Dì Kù) | Dzi Gao Siņ (姬高辛 - Jī Gāo Xīn) | 2412.-2343. g. p.m.ē. | ||
Di Dži (帝摯 - Dì Zhì) | Dzi Gao Siņ (姬高辛 - Jī Gāo Xīn) | nav zināms | ||
Dzji Taņ Jao (姬唐堯 - Jī Táng Yáo) | Fan Sjuņ (伊放勳 - Yī Fǎng Xūn) | 2333.-2234. g. p.m.ē. | ||
Šuņ (虞舜 - Yú Shùn) | Jou Jui (有虞 - Yǒu Yú) | 2233.-2184. g. p.m.ē. |
Sja dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mītiska dinastija, kuras pastāvēšana nav pierādāma; vēlākos laikos izveidota hronoloģija. | ||||
pēcnāves vārds (諡號 - shìhào) | valdīšanas laiks | |||
---|---|---|---|---|
Si Juidi (姒禹 - Sì Yǔ), vai Dižais Jui (大禹 - Dà Yǔ) | 2043.-2034. g. p.m.ē. | |||
Si Ci (姒啟 - Sì Qǐ) | 2033.-1995. g. p.m.ē. | |||
Si Taikan (姒太康 - Sì Tàikāng) | 1994.-1982. g. p.m.ē. | |||
Si Džunkan (姒仲康 - Sì Zhòngkāng) | 1981.-1953. g. p.m.ē. | |||
Si Sjan (姒相 - Sì Xiāng) | 1952.-1886. g. p.m.ē. | |||
Si Šaokan (姒少康 - Sì Shǎokāng) | 1885.-1864. g. p.m.ē. | |||
Si Džu (姒杼 - Sì Zhù) | 1863.-1847. g. p.m.ē. | |||
Si Huai (姒槐 - Sì Huái) | 1846.-1821. g. p.m.ē. | |||
Si Man (姒芒 - Sì Máng) | 1820.-1803. g. p.m.ē. | |||
Si Sje (姒泄 - Sì Xiè) | 1802.-1787. g. p.m.ē. | |||
Si Bu Dzjan (姒不降 - Sì Bù Jiàng) | 1786.-1728. g. p.m.ē. | |||
Si Dzjun (姒扃 - Sì Jiōng) | 1727.-1707. g. p.m.ē. | |||
Si Cjin (姒廑 - Sì Qín) | 1706.-1686. g. p.m.ē. | |||
Si Kun Dzja (姒孔甲 - Sì Kǒng Jiǎ) | 1685.-1655. g. p.m.ē. | |||
Si Gao (姒皋 - Sì Gāo) | 1654.-1644. g. p.m.ē. | |||
Si Fa (姒發 - Sì Fā) | 1643.-1625. g. p.m.ē. | |||
Si Dzje 姒桀 - Sì Jié) vai Ļu Gui (履癸 - Lǚ Guǐ) | 1624.-1572. g. p.m.ē. |
Šan dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažkārt to dēvē arī par Jiņ dinastiju (殷朝 - Yīn cháo) vai Šan-Jiņ dinastiju (商殷朝 - Shang Yīn cháo), jo Paņ Gens pārcēla galvaspilsētu uz Iņ. | ||||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Šan) + troņa vārds, piemēram, Šan Tan (商湯). | ||||
vārds, ar kuru zināms | pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | valdīšanas laiks | valdīšanas ēra (年號 niánhào) | |
---|---|---|---|---|
Tan (湯 -Tāng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Čen Tan (成湯 - Chéng Tāng) | |
Vai Bin (外丙 - Wài Bǐng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Vaj Bin (外丙 - Wài Bǐng) | |
Džun Žeņ (仲壬 - Zhòng Rén) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Džun Žeņ (仲壬 - Zhòng Rén) | |
Taj Dzja (太甲 - Tài Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Taj Dzja (太甲 - Tài Jiǎ) | |
Vo Din (沃丁 - Wò Dīng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Vo Din (沃丁 - Wò Dīng) | |
Taj Gen (太庚 - Tài Gēng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Taj Gen (太庚 - Tài Gēng) | |
Sjao Dzja (小甲 - Xiǎo Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Sjao Dzja (小甲 - Xiǎo Jiǎ) | |
Jun Dzji (雍己 - Yōng Jǐ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Jun Dzji (雍己 - Yōng Jǐ) | |
Taj Vu (太戊 - Tài Wù) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Tai Vu (太戊 - Tài Wù) | |
Džun Din (仲丁 - Zhòng Dīng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Džun Din (仲丁 - Zhòng Dīng) | |
Vai Žeņ (外壬 - Wài Rén) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Vai Žeņ (外壬 - Wài Rén) | |
He Daņ Dzja (河亶甲 - Hé Dǎn Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | He Daņ Dzja (河亶甲 - Hé Dǎn Jiǎ) | |
Dzu Ji (祖乙 - Zǔ Yǐ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Dzu Ji (祖乙 - Zǔ Yǐ) | |
Dzu Siņ (祖辛 - Zǔ Xīn) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Dzu Siņ (祖辛 - Zǔ Xīn) | |
Vo Dzja (沃甲 - Wò Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Vo Dzja (沃甲 - Wò Jiǎ) | |
Dzu Din (祖丁 - Zǔ Dīng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Dzu Din (祖丁 - Zǔ Dīng) | |
Naņ Gen (南庚 - Nán Gēng) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Naņ Gen (南庚 - Nán Gēng) | |
Jan Dzja (陽甲 - Yáng Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1600.-1300. g. p.m.ē. | Jan Dzja (陽甲 - Yáng Jiǎ) | |
Paņ Gen (盤庚 - Pán Gēng) | nav zināms | laikaposmā 1300.-1251. g. p.m.ē. | Paņ Gen (盤庚 - Pán Gēng) | |
Sjao Siņ (小辛 - Xiǎo Xīn) | nav zināms | laikaposmā 1300.-1251. g. p.m.ē. | Sjao Siņ (小辛 - Xiǎo Xīn) | |
Sjao Ji (小乙 - Xiǎo Yǐ) | nav zināms | laikaposmā 1300.-1251. g. p.m.ē. | Sjao Ji (小乙 - Xiǎo Yǐ) | |
Vu Din (武丁 - Wǔ Dīng) | nav zināms | 1250.-1192. g. p.m.ē. | Vu Din (武丁 - Wǔ Dīng) | |
Džu Gen (祖庚 - Zǔ Gēng) | nav zināms | laikaposmā 1191.-1148. g. p.m.ē. | Dzu Gen (祖庚 - Zǔ Gēng) | |
Dzu Dzja (祖甲 - Zǔ Jiǎ) | nav zināms | laikaposmā 1191.-1148. g. p.m.ē. | Dzu Dzja (祖甲 - Zǔ Jiǎ) | |
Liņ Siņ (廩辛 - Lǐn Xīn) | nav zināms | laikaposmā 1191.-1148. g. p.m.ē. | Liņ Siņ (廩辛 - Lǐn Xīn) | |
Gen Din (庚丁 - Gēng Dīng) | Kan Din (康丁- Kāng Dīng) | laikaposmā 1191.-1148. g. p.m.ē. | Gen Din (庚丁 - Gēng Dīng) | |
Vu Ji (武乙 - Wǔ Yǐ) | nav zināms | 1147.-1113. g. p.m.ē. | Vu Ji (武乙 - Wǔ Yǐ) | |
Veņ Din (文丁 - Wén Dīng) | nav zināms | 1112.-1102. g. p.m.ē. | Veņ Din (文丁 - Wén Dīng) vai arī Tai Din (太丁 - Tài Dīng) | |
Di Ji (帝乙 - Dì Yǐ) | nav zināms | 1101.-1076. g. p.m.ē. | Di Ji (帝乙 - Dì Yǐ) | |
Dzi Džou (子紂 - Zǐ Zhòu) vairāk zināms kā Di Siņ |
nav zināms | 1075.-1046. g. p.m.ē. | Di Siņ (帝辛 - Dì Xīn) |
Džou dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Periodizācijā tradicionāli pieņemts to dalīt 2 daļās: Si (Rietumu) Džou un Dun (Austrumu) Džou | ||||
vārds (姓名 - xìngmíng) | pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | valdīšanas laiks | vārds, ar kuru vairāk zināms | |
---|---|---|---|---|
Si (Rietumu) Džou dinastija (西周朝 - Xi Zhōu cháo) 1046.-771. g. p.m.ē. | ||||
Dzji Fa (姬發 - Jī Fā) | Vuvan (武王 - Wǔwáng) | 1046.-1043. g. p.m.ē. | Džou Vuvan | |
Dzji Sun (姬誦 - Jī Sòng) | Čenvan (成王 - Chéngwáng) | 1042.-1021. g. p.m.ē. | Džou Čenvan | |
Dzji Džao (姬釗 - Jī Zhāo) | Kanvan (康王 - Kāngwáng) | 1020.-996. g. p.m.ē. | Džou Kanvan | |
Dzji Sja (姬瑕 - Jī Xiá) | Džaovan (昭王 - Zhāowáng) | 995.-977. g. p.m.ē. | Džou Džaovan | |
Dzji Maņ (姬滿 - Jī Mǎn) | Muvan(穆王 - Mùwáng) | 976.-922. g. p.m.ē. | Džou Muvan | |
Dzji Jihu (姬繄扈 - Jī Yīhù) | Gunvan (共王 - Gòngwáng) | 922.-900. g. p.m.ē. | Džou Gunvan | |
Dzji Dzjaņ (姬囏 - Jī Jiān) | Jivan (懿王 - Yìwáng) | 899.-892. g. p.m.ē. | Džou Jivan (Sji) | |
Dzji Pifan (姬辟方 - Jī Pìfāng) | Sjaovan (孝王 - Xiàowáng) | 891.-886. g. p.m.ē. | Džou Sjaovan | |
Dzji Sje (姬燮 - Jī Xiè) | Jivan (夷王 - Yíwáng) | 885.-878. g. p.m.ē. | Džou Jivan (Sje) | |
Dzji Hu (姬胡 - Jī Hú) | Livan (厲王 - Lìwáng) | 877.-841. g. p.m.ē. | Džou Livan | |
nav zināms | reģents Gunhe (共和 - Gònghé) | 841.-828. g. p.m.ē. | Gunhe | |
Dzji Dzin (姬靜 - Jī Jìng) | Sjuaņvan (宣王 - Xuānwáng) | 827.-782. g. p.m.ē. | Džou Sjuaņvan | |
Dzji Gunšen (姬宮湦 - Jī Gōngshēng) | Juvan (幽王 - Yōuwáng) | 781.-771. g. p.m.ē. | Džou Juvan |
Dun Džou dinastijas valdīšanas laiku tradicionāli dala 2 periodos: Čuņcju (春秋時代 - Chūnqiū Shídài) jeb "Pavasaru un Rudeņu laiks" (770.-476.g. p.m.ē.) un Džango (戰國時代 / 战国时代 - Zhànguó Shídài) jeb "Karojošo valstu laiks" (475.-221.g. p.m.ē.) | ||||
vārds (姓名 - xìngmíng) | pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | valdīšanas laiks | vārds, ar kuru vairāk zināms | |
---|---|---|---|---|
Dzji Jidzju (姬宜臼 - Jī Yíjiù) | Pinvan (平王 - Píngwáng) | 770.-720. g. p.m.ē. | Džou Pinvan | |
Dzji Liņ (姬林 - Jī Lín) | Huaņvan (桓王 - Huánwáng) | 719.-697. g. p.m.ē. | Džou Huaņvan | |
Dzji Tuo (姬佗 - Jī Tuō) | Džuanvan (莊王 - Zhuāngwáng) | 696.-682. g. p.m.ē. | Džou Džuanvan | |
Dzji Huci (姬胡齊 - Jī Húqí) | Sivan (釐王 - Xīwáng) | 681.-677. g. p.m.ē. | Džou Sivan | |
Dzji Lan (姬閬 - Jī Lǎng) | Hueivan (惠王 - Huìwáng) | 676.-652. g. p.m.ē. | Džou Hueivan | |
Dzji Džen (姬鄭 - Jī Zhèng) | Sjanvan (襄王 - Xiāngwáng) | 651.-619. g. p.m.ē. | Džou Sjanvan | |
Dzji Žeņčeņ (姬壬臣 - Jī Rénchén) | Cinvan (頃王 - Qǐngwáng) | 618.-613. g. p.m.ē. | Džou Cinvan | |
Dzji Baņ (姬班 - Jī Bān) | Kuanvan (匡王 - Kuāngwáng) | 612.-607. g. p.m.ē. | Džou Kuanvan | |
Dzji Jui (姬瑜 - Jī Yú) | Dinvan (定王 - Dìngwáng) | 606.-586. g. p.m.ē. | Džou Dinvan Jui | |
Dzji Ji (姬夷 - Jī Yí) | Dzjaņvan (簡王 - Jiǎnwáng) | 585.-572. g. p.m.ē. | Džou Dzjaņvan | |
Dzji Sjesiņ (姬泄心 - Jī Xièxīn) | Linvan (靈王 - Língwáng) | 571.-545. g. p.m.ē. | Džou Linvan | |
Dzji Gui (姬貴 - Jī Gùi) | Dzjinvan (景王 - Jǐngwáng) | 544.-521. g. p.m.ē. | Džou Dzinvan Gui | |
Dzji Men (姬猛 - Jī Měng) | Daovan (悼王 - Dàowáng) | 520. g. p.m.ē. | Džou Daovan | |
Dzji Gai (姬丐 - Jī Gài) | Dzjinvan (敬王 - Jìngwáng) | 519.-476. g. p.m.ē. | Džou Dzjinvan | |
Dzji Žeņ (姬仁 - Jī Rén) | Juaņvan (元王 - Yuánwáng) | 475.-469. g. p.m.ē. | Džou Juaņvan | |
Dzji Dzje (姬介 - Jī Jiè) | Džeņ Dinvan (貞定王 - Zhēndìngwáng) | 468.-442. g. p.m.ē. | Džou Dinvan Dzje | |
Dzji Cjudzji (姬去疾 - Jī Qùjí) | Aivan (哀王 - Āiwáng) | 441. g. p.m.ē. | Džou Aivan | |
Dzji Šu (姬叔 - Jī Shū) | Sivan (思王 - Sīwáng) | 441. g. p.m.ē. | Džou Sivan | |
Dzji Vei (姬嵬 - Jī Wéi) | Kaovan (考王 - Kǎowáng) | 440.-426. g. p.m.ē. | Džou Kaovan | |
Dzji Vu (姬午 - Jī Wǔ) | Vei Lievan (威烈王 - Wēilièwáng) | 425.-402. g. p.m.ē. | Džou Vei Lievan | |
Dzji Dzjao (姬驕 - Jī Jiāo) | Aņvan (安王 - Ānwáng) | 401.-376. g. p.m.ē. | Džou Aņvan | |
Dzji Si (姬喜 - Jī Xǐ) | Lievan (烈王 - Lièwáng) | 375.-369. g. p.m.ē. | Džou Lievan | |
Dzji Biaņ (姬扁 - Jī Biǎn) | Sjaņvan (顯王 - Xiǎnwáng) | 368.-321. g. p.m.ē. | Džou Sjaņvan | |
Dzji Din (姬定 - Jī Dìng) | Šeņdzjinvan (慎靚王 - Shènjìngwáng) | 320.-315. g. p.m.ē. | Džou Šeņdzjinvan | |
Dzji Jaņ (姬延 - Jī Yān) | Naņvan (赧王 - Nǎnwáng) | 314.-256. g. p.m.ē. | Džou Naņvan | |
nav zināms | Hueivan (惠王 - Huìwáng) | 255.-249. g. p.m.ē. | Džou Hueivan1 | |
1 Dzji dzimtas aristokrāti ievēlēja Huei-vanu par Naņ-vana mantinieku pēc tam, kad valsts galvaspilsētu Luojaņu 256. g. p.m.ē. sagrāba Cjiņ valsts karaspēks. Bet, tā kā Džou valsts bija sagrauta un karaspēka atlieku pretošanās visai īslaicīga, bieži literatūrā par pēdējo Džou dinastijas valdnieku uzskata Naņ-vanu. |
Cjiņ dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | ||
---|---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Cjiņ) + pēcnāves vārds | ||||
Cjiņ Džao Sjanvan (昭襄王 - Zhāoxiāng Wáng) | Jin Dze (嬴則 - Yíng Zé) vai Jin Dzji (嬴稷 - Yíng Jì) |
255.-250. g. p.m.ē. | ||
Sjao Veņvan (孝文王 - Xiàowén Wáng) | Jin Džu (嬴柱 - Yíng Zhù) | 250. g. p.m.ē. | ||
Džuan Sjanvan (莊襄王 - Zhuāngxiāng Wáng) | Jin Dziču (嬴子楚 - Yíng Zǐchǔ) | 249.-247. g. p.m.ē. | ||
Ši Huandi (始皇帝 - Shǐ Huángdì) | Jin Džen (嬴政 - Yíng Zhèng) | 246.-210. g. p.m.ē. | ||
Erši Huandi (二世皇帝 - Èrshì Huángdì) | Jin Huhai (嬴胡亥 - Yíng Húhài) | 209.-207. g. p.m.ē. | ||
nav zināms | Jin Dzijin (嬴子嬰 - Yíng Ziyīng) | 207. g. p.m.ē. | ||
Dzijins var figurēt arī ar savu vārdu vai arī kā Cjiņvans Dzijins (秦王子嬰 - Qín Wáng Ziyīng) | ||||
Piezīme: valdnieks Cjiņs Džao Sjanvans (秦昭襄王, Qín Zhāoxiāng Wáng) jau 51 gadu valdīja Cjiņu valstī (no 306. g.p.m.ē.), līdz izdevās pilnībā sagraut Džou valsti (pārējās sešas karojošās valstis saglabāja neatkarību), tāpēc vēstures literatūrā kā oficiālu Cjiņu dinastijas sākumu pieņem nākamo Cjiņa Džao Sjanvana valdīšanas gadu - t.i. 255. g. p.m.ē. |
Haņ dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (漢 - Haņ) + pēcnāves vārds | |||
Si (Rietumu) Haņ dinastija (西漢朝 - Xi Han cháo) jeb Cjaņ (Agrīnā) Haņ dinastija (前漢朝 - Qian Han cháo) 206. g.p.m.ē. - 9. g.m.ē. | |||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Liu Ban (劉邦 - Liú Bāng) | 206.-195. g.p.m.ē. | nav zināms |
imperatore Ļu Taihou (呂太后 - Lü Taihou) | Ļu Dži (呂雉 -Lü Zhi) | 195.-180. g.p.m.ē. | nav zināms |
Huidi (惠帝 - Hùidì) | Liu Jin (劉盈 - Liú Yíng) | 195.-188. g.p.m.ē. | nav zināms |
Šaodi Gun (少帝 - Shǎodì) | Liu Gun (劉恭 - Liú Gōng) | 188.-184. g.p.m.ē. | nav zināms |
Šaodi Hun (少帝 - Shǎodì) | Liu Hun (劉弘 - Liú Hóng) | 184.-180. g.p.m.ē. | nav zināms |
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Liu Hen (劉恆 - Liú Héng) | 179.-157. g.p.m.ē. |
|
Dzjindi (景帝 - Jǐngdì) | Liu Ci (劉啟 - Liú Qǐ) | 156.-141. g.p.m.ē. |
|
Vudi (武帝 - Wǔdì) | Liu Če (劉徹 - Liú Chè) | 140.-87. g.p.m.ē. |
|
Džaodi (昭帝 - Zhāodì) | Liu Fulin (劉弗陵 - Liú Fúlíng) | 86.-74. g.p.m.ē. |
|
Čanjivan (昌邑王 - Chāngyìwáng) vai Haihuņhou (海昏侯 - Hǎihūnhóu) |
Liu He (劉賀 - Liú Hè) | 74. g.p.m.ē. |
|
Sjuaņdi (宣帝 - Xuāndì) | Liu Sjuņ (劉詢 - Liú Xún) | 73.-49. g.p.m.ē. |
|
Juaņdi (元帝 - Yuándì) | Liu Ši (劉奭 - Liú Shì) | 48.-33. g.p.m.ē. |
|
Čendi (成帝 - Chéngdì) | Liu Ao (劉驁 - Liú Áo) | 32.-7. g.p.m.ē. |
|
Aidi (哀帝 - Āidì) | Liu Siņ (劉欣 - Liú Xīn) | 6.-1. g.p.m.ē. |
|
Pindi (平帝 - Píngdì) | Liu Kaņ (劉衎 - Liú Kàn) | 1. g.p.m.ē. - 5. g.m.ē. |
|
Žudzi Jin (孺子嬰 - Rúzǐ Yīng) | Liu Jin (劉嬰 - Liú Yīng) | 6.-5. g.m.ē. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Van Man (王莽 - Wáng Mǎng) | nav zināms | 9.-23. g. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Genšidi (更始帝 - Gēngshǐdì) | Liu Sjuaņ (劉玄 -Liú Xuán) | 23.-25. g. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Guan Vudi (光武帝 - Guāngwǔdì) | Liu Sju (劉秀 - Liú Xiù) | 25.-57. g. |
|
Mindi (明帝 - Míngdì) | Liu Džuan (劉莊 - Liú Zhuāng) | 58.-75. g. |
|
Džandi (章帝 - Zhāngdì) | Liu Da (劉炟 - Liú Dá) | 76.-88. g. |
|
Hedi (和帝 - Hédì) | Liu Džao (劉肇 - Liú Zhào) | 89.-105. g. |
|
Šandi (殤帝 - Shāngdì) | Liu Lun (劉隆 - Liú Lóng) | 106. g. |
|
Aņdi (安帝 - Āndì) | Liu Hu (劉祜 - Liú Hù) | 106.-125. g. |
|
Šaodi (少帝 - Shǎodì) vai Beisjanhou (北鄉侯 - Běixiānghóu) |
Liu Ji (劉懿 - Liú Yì) | 125. g. |
|
Šuņdi (順帝 - Shùndì) | Liu Bao (劉保 - Liú Bǎo) | 125.-144. g. |
|
Čundi (沖帝 - Chōngdì) | Liu Bin (劉炳 - Liú Bǐng) | 144.-145. g. |
|
Džidi (質帝 - Zhídì) | Liu Dzuaņ (劉纘 - Liú Zuǎn) | 146.-146. g. |
|
Huaņdi (桓帝 - Huándì) | Liu Dži (劉志 - Liú Zhì) | 146.-168. g. |
|
Lindi (靈帝 - Língdì) | Liu Hun (劉宏 - Liú Hóng) | 168.-189. g. |
|
Šaodi (少帝 - Shǎodì) vai Hunnunvan (弘農王 - Hóngnóngwáng) |
Liu Biaņ (劉辯 - Liú Biàn) | 189. g. |
|
Sjaņdi (獻帝 - Xiàndì) | Liu Sje (劉協 - Liú Xié) | 189.-220. g. |
|
Trejvalstu laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Vei) + pēcnāves vārds, izņemot valdnieku Cao Pei, kuru literatūrā min tā dzimtajā vārdā. | |||
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Cao Pi (曹丕 - Cáo Pī) | 220.-226. g. |
|
Mindi (明帝 - Míngdì) | Cao Žui (曹叡 - Cáo Rùi) | 226.-239. g. |
|
Cjivan (齊王 - Qí Wáng) vai Šaoliņ Ligun (邵陵厲公 - Shàolíng Lì Gōng) |
Cao Fan (曹芳 - Cáo Fāng) | 239.-254. g. |
|
Gaoguisjangun (高貴鄉公 - Gāogùixiāng Gōng) | Cao Mao (曹髦 - Cáo Máo) | 254.-260. g. |
|
Juaņdi (元帝 - Yuándì) | Cao Huaņ (曹奐 - Cáo Huàn) | 260.-265. g. |
|
Vēsturiski visbiežāk lieto dzimto vārdu. | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Džao Liedi (昭烈帝 - Zhāolièdì) | Liu Bei (劉備 - Liú Bèi) | 221.-223. g. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) vai
Sjao Huaidi (孝懷帝 - Xiàohuáidì) |
Liu Šaņ (劉禪 - Liú Shán) | 223.-263. g. |
|
Vēsturiski visbiežāk lieto dzimto vārdu. | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un tās laiks |
---|---|---|---|
Dadi (大帝 - Dàdì) | Suņ Cjuaņ (孫權 - Sūn Quán) | 222.-252. g. |
|
Kuaidzjivan (會稽王 - Kuàijī Wáng) vai
Houguaņhou (候官侯 - Hòuguān Hóu) |
Suņ Lian (孫亮 - Sūn Liàng) | 252.-258. g. |
|
Dzjindi (景帝 - Jǐngdì) | Suņ Sju (孫休 - Sūn Xiū) | 258.-264. g. |
|
Vučenhou (烏程侯 - Wūchéng Hóu) vai
Guiminhou (歸命侯 - Gūimìng Hóu) |
Suņ Hao (孫皓 - Sūn Hào) | 264.-280. g. |
|
Dzjiņ dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Dzjiņ) + pēcnāves vārds | |||
Si (Rietumu) Dzjiņ dinastija (西晉朝 - Xi Jin cháo) 265.-317. g. | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|
Vudi (武帝 - Wǔdì) | Sima Jaņ (司馬炎 - Sīmǎ Yán) | 265.-290. |
|
Hueidi (惠帝 -Hùidì) | Sima Džun (司馬衷 - Sīmǎ Zhōng) | 290.-306. |
|
Huaidi (懷帝 - Huáidì) | Sima Či (司馬熾 - Sīmǎ Chì) | 307.-311. |
|
Miņdi (愍帝 - Mǐndì) | Sima Je (司馬鄴 - Sīmǎ Yè) | 313.-317. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|
Juaņdi (元帝 - Yuándì) | Sima Žui (司馬睿 - Sīmǎ Rùi) | 317.-322. |
|
Mindi (明帝 - Míngdì) | Sima Šao (司馬紹 - Sīmǎ Shào) | 322.-325. |
|
Čendi (成帝 - Chéngdì) | Sima Jaņ (司馬衍 - Sīmǎ Yǎn) | 325.-342. |
|
Kandi (康帝 - Kāngdì) | Sima Jue (司馬岳 - Sīmǎ Yuè) | 342.-344. |
|
Mudi (穆帝 - Mùdì) | Sima Daņ (司馬聃 - Sīmǎ Dān) | 345.-361. |
|
Aidi (哀帝 - Āidì) | Sima Pi (司馬丕 - Sīmǎ Pī) | 361.-365. |
|
Haisigundi (海西公 - Hǎixīgōng) | Sima Ji (司馬奕 - Sīmǎ Yì) | 365.-371. |
|
Dzjaņ Veņdi (簡文帝- Jiǎnwéndì) | Sima Ju (司馬昱 - Sīmǎ Yù) | 371.-372. |
|
Sjao Vudi (孝武帝 - Xiàowǔdì) | Sima Jao (司馬曜 - Sīmǎ Yào) | 372.-396. |
|
Aņdi (安帝 - Āndì) | Sima Dedzun (司馬德宗 - Sīmǎ Dézōng) | 396.-418. |
|
Gundi (恭帝 - Gōngdì) | Sima Deveņ (司馬德文 - Sīmǎ Déwén) | 419.-420. |
|
Sešpadsmit (barbaru) valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]T.s. Sešpadsmit barbaru valstis (十六国 - Shí liù guó) bija valstu konglomerāts, kas pastāvēja Ķīnā laikā no 304. līdz 439. gadam pēc Ziemeļķīnas sabrukuma.. | ||||
Dižā Haņ valsts (Cheng Han) 304.-329. g. (tradicionālajos avotos nošķir Bei Haņ (Ziemeļu Haņ) un Cjaņ Džao (Agrīnā Džao) valsti | ||||
Bei (Ziemeļu) Haņ valsts (北漢 - Bei Han) 304.-318. g. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Guan Veņdi (光文帝 - Guāngwéndì) |
Ļu Juaņ (劉淵 - Liú Yuān) | 304.-310. |
|
nav zināms | Lianvan (梁王 - Liángwáng) | Liu He (劉和 - Liú Hé) | 7 dienas 310. g. | nav zināms |
Ledzun (烈宗 - Lièzōng) |
Džao Vudi (昭武帝 - Zhāowǔdì) |
Ļu Cun (劉聰 - Liú Cōng) |
310.-318. |
|
nav zināms | Jiņdi (隱帝 - Yǐndì) | Ļu Caņ (劉粲 - Liú Càn) | 1 mēnesis 318. g. |
|
Cjaņ (Agrīnā) Džao valsts (前趙 - Qian Zhao) 318.-329. g. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
nav zināms | Hou Džu (後主 -Hòu Zhǔ) | Liu Jao (劉曜 - Liú Yào) | 318.-329. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Mindi (明帝 - Míngdì) | Ši Le (石勒 - Shí Lè) | 319.-333. |
|
nav zināms | Hai Janvan (海陽王 - Hǎiyángwáng) |
Ši Hun (石弘 - Shí Hóng) |
333.-334. |
|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | Vudi (武帝 - Wǔdì) | Ši Hu (石虎 - Shí Hǔ) |
334.-349. |
|
nav zināms | Cjaovan (譙王 - Qiáowáng) |
Ši Ši (石世 - Shí Shì) |
73 dienas 349. g. |
|
nav zināms | Pan Čen-van (彭城王 - Pángchéngwáng) |
Ši Dzuņ (石遵 - Shí Zūn) |
183 dienas 349. g. |
|
nav zināms | Jijanvan (義陽王 - Yìyángwáng) |
Ši Dzjaņ (石鑒 - Shí Jiàn) |
103 dienas 349.-350. |
|
nav zināms | Siņ Sinvan (新興王 - Xīnxīngwáng) |
Ši Dži (石祗 - Shí Zhī) |
350.-351. |
|
Čen valsts (成 - Chéng) 303.-338. g. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Šidzu (始祖 - Shǐzǔ) vai Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Dzindi (景帝 - Jǐngdì) |
Li Te (李特 - Lǐ Tè) |
303. |
|
nav zināms | Cjiņ Veņvan (秦文王 - Qínwénwáng) |
Li Liu (李流 - Lǐ Liú) |
dažus mēnešus 303. g. | nav zināms |
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
Vudi (武帝 - Wǔdì) |
Li Sjun (李雄 - Lǐ Xióng) |
303.-334. |
|
nav zināms | Aidi (哀帝 - Āidì) |
Li Baņ (李班 - Lǐ Bān) |
7 mēnešus 334. g. |
|
nav zināms | J-gun (幽公 - Yōugōng) |
Li Cji (李期 - Lǐ Qī) |
334.-338. |
|
Haņ valsts (漢 - Hàn) 338.-347. g. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Džundzun (中宗 - Zhōngzōng) |
Džao Veņdi (昭文帝 - Zhāowéndì) |
Li Šou (李壽 - Lǐ Shòu) |
338.-343. |
|
nav zināms | Gui Jihou (歸義侯 - Gūiyìhóu) |
Li Ši (李勢 - Lǐ Shì) |
343.-347. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Veņ Mindi (文明帝 - Wénmíngdì) |
Mužun Huan (慕容皝 - Mùróng Huǎng) |
337.-348. |
|
Ledzun (烈宗 - Lièzōng) |
Dzjin Džaodi (景昭帝 - Jǐngzhāodì) |
Mužun Dzjuņ (慕容俊 - Mùróng Jùn) |
348.-360. |
|
nav zināms | Judi (幽帝 - Yōudì) |
Mužun Vei (慕容暐 - Mùróng Wěi) |
360.-370. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Vučendi (武成帝 - Wǔchéngdì) |
Mužun Čui (慕容垂 - Mùróng Chúi) |
384.-396. |
|
Ledzun (烈宗 - Lièzōng) |
Huimiņdi (惠愍帝 - Hùimǐndì) |
Mužun Bao (慕容寶 - Mùróng Bǎo) |
396.-398. |
|
Džundzun (中宗 - Zhōngzōng) |
Džao Vudi (昭武帝 - Zhāowǔdì) |
Mužun Šen (慕容盛 - Mùróng Shèng) |
398.-401. |
|
nav zināms | Džao Veņdi (昭文帝 - Zhāowéndì) |
Mužun Si (慕容熙 - Mùróng Xī) |
401.-407. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Šidzun (世宗 - Shìzōng) |
Sjaņ Vudi (獻武帝 - Xiànwǔdì) |
Mužun De (慕容德 - Mùróng Dé) |
398.-405. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Mužun Čao (慕容超 - Mùróng Chāo) |
405.-410. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
nav zināms | Huijidi (惠懿帝 - Hùiyìdì) |
Gao Juņ (高雲 - Gāo Yún) |
407.-409. |
|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Veņčendi (文成帝 - Wénchéngdì) |
Fen Ba (馮跋 - Féng Bá) |
409.-430. |
|
nav zināms | Džaočendi (昭成帝 - Zhāochéngdì) |
Fen Hun (馮弘 - Féng Hóng) |
430.-436. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
nav zināms | Čengun (成公 - Chénggōng) |
Džan Mao (張茂 - Zhāng Mào) |
320.-324. |
|
nav zināms | Džunčengun (忠成公 - Zhōngchénggōng) |
Džan Dzjuņ (張駿 - Zhāng Jùn) |
324.-346. |
|
nav zināms | Huaņgun (桓公 - Huángōng) |
Džan Čunhua (張重華 - Zhāng Chónghuá) |
346.-353. |
|
nav zināms | Aigun 哀公 Āigōng |
Džan Jaolin (張曜靈 - Zhāng Yàolíng) |
3 mēneši (09.-12.) 353. |
|
nav zināms | Veivan (威王 - Wēiwáng) |
Džan Dzuo (張祚 - Zhāng Zuò) |
353.-355. |
|
nav zināms | Dziņ Daogun (敬悼公 - Jìngdàogōng) vai' Čungun (沖公 - Chōnggōng) |
Džan Sjuaņdzjin (張玄靖 - Zhāng Xuánjìng) |
355.-363. |
|
nav zināms | Daogun (悼公 - Dàogōng) |
Džan Tjaņsi (張天錫 - Zhāng Tiānxí) |
364.-376. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Jivuvan (懿武王 - Yìwǔwáng) |
Ļu Guan (呂光 - Lǚ Guāng) |
386.-399. |
|
nav zināms | Jiņvan (隱王 - Yǐnwáng) |
Ļu Šao (呂紹 - Lǚ Shào) |
399. |
|
nav zināms | Linvan (靈王 - Língwáng) |
Ļu Dzuan (呂纂 - Lǚ Zuǎn) |
399.-401. |
|
nav zināms | Šanšugun (尚書公 - Shàngshūgōng) vai Dzjaņkangun (建康公 - Jiànkānggōng) |
Ļu Lun (呂隆 - Lǚ Lóng) |
401.-403. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Liedzu (烈祖 - Lièzǔ) |
Vuvan (武王 - Wǔwáng) |
Tufa Vugu (禿髮烏孤 - Tūfǎ Wūgū) |
397.-399. |
|
nav zināms | Kanvan (康王 - Kāngwáng) |
Tufa Lilugu (禿髮利鹿孤 - Tūfǎ Lìlùgū) |
399.-402. |
|
nav zināms | Dzjinvan (景王 - Jǐngwáng) vai (敬王 - Jìngwáng) |
Tufa Žutaņ (禿髮傉檀- Tūfǎ Rùtán) |
402.-414. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
nav zināms | nav zināms | Duaņ Je (段業 - Duàn Yè) |
397.-401. |
|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Vusjuaņvan (武宣王 - Wǔxuānwáng) |
Dzjuicjui Mensjuņ (沮渠蒙遜 - Jǔqú Méngxùn) |
401.-433. |
|
nav zināms | Aivan (哀王 - Āiwáng) |
Dzjuicjui Mudzjaņ (沮渠牧犍 - Jǔqú Mùjiān) |
433.-439. |
|
nav zināms | nav zināms | Dzjuicjui Vuhui (沮渠無諱 - Jǔqú Wúhùi) |
442.-444. |
|
nav zināms | nav zināms | Dzjuicjui Aņdžou (沮渠安周 - Jǔqú Ānzhōu) |
444.-460. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Vudžaovan (武昭王 - Wǔzhāowáng) |
Li Gao (李暠 - Lǐ Gǎo) |
400.-417. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Li Siņ (李歆 - Lǐ Xīn) |
417.-420. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Li Sjuņ (李恂 - Lǐ Xún) |
420.-421. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) |
Dzinmindi (景明帝 - Jǐngmíngdì) |
Fu Dzjaņ (苻健 - Fú Jiàn) |
351.-355. |
|
nav zināms | Livan (厲王 - Lìwáng) |
Fu Šen (苻生 - Fú Shēng) |
355.-357. |
|
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Sjuaņdžaodi (宣昭帝 - Xuānzhāodì) |
Fu Dzjaņ (苻堅 - Fú Jiān) |
357.-385. |
|
nav zināms | Aipindi 哀平帝 Āipíngdì |
Fu Pi (苻丕 - Fú Pī) |
385.-386. |
|
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
Gaodi (高帝 - Gāodì) |
Fu Den (苻登 - Fú Dēng) |
386.-394. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Fu Čun (苻崇 - Fú Chóng) |
dažus mēnešus 394. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Vudžaodi (武昭帝 - Wǔzhāodì) |
Jao Čan (姚萇 - Yáo Cháng) |
384.-393. |
|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) |
Veņhuaņdi (文桓帝 -Wénhuándì) |
Jao Sin (姚興 - Yáo Xīng) |
394.-416. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Jao Hun (姚泓 - Yáo Hóng) |
416.-417. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Liedzu (烈祖 - Lièzǔ) |
Sjuaņlievan (宣烈王 - Xuānlièwáng) |
Cifu Gožeņ (乞伏國仁 - Qǐfú Guórén) |
385.-388. |
|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) |
Vujuaņvan (武元王 - Wǔyuánwáng) |
Cjifu Gaņgui (乞伏乾歸 - Qǐfú Gāngūi) |
388.-400., 409.-412. |
|
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Veņdžaovan (文昭王 - Wénzhāowáng) |
Cjifu Čipaņ (乞伏熾磐 - Qǐfú Chìpán) |
412.-428. |
|
nav zināms | Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) |
Cjifu Mumo (乞伏暮末 - Qǐfú Mùmò) |
428.-431. |
|
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) |
valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Vuliedi (武烈帝 - Wǔlièdì) |
Heliaņ Bobo (赫連勃勃 - Hèlián Bóbó) |
407.-425. |
|
nav zināms | Cjiņvan (秦王 - Qínwáng) |
Heliaņ Čan (赫連昌 - Hèlián Chāng) |
425.-428. |
|
nav zināms | Pinjuaņvan (平原王 - Píngyuánwáng) |
Heliaņ Din (赫連定 - Hèlián Dìng) |
428.-431. |
|
Citas t.s. Piecu barbaru perioda valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žaņ Vei valsts (冉魏 - Rǎn Wèi) 350.-352. g. (literatūrā pieņemts saīsināti dēvēt par Veju valsti) | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
Vudaotjaņvan (武道天王 - Wǔdàotiānwáng) |
Žaņ Miņ (冉閔 - Rǎn Mǐn) |
350.-352. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
Veidi (威帝 - Wēidì) | Mužun Hun (慕容泓 - Mùróng Hóng) | 384. |
|
nav zināms | Mužun Čun (慕容沖 - Mùróng Chōng) | 384.-386. |
|
nav zināms | Duaņ Sui (段隨 - Duàn Súi) | 386. |
|
nav zināms | Mužun Tao (慕容韜 - Mùróng Tāo) | 386. |
|
nav zināms | Mužun Jao (慕容瑤 - Mùróng Yáo) | 386. |
|
nav zināms | Mužun Džun (慕容忠 - Mùróng Zhōng) | 386. |
|
nav zināms | Mužun Jun (慕容永 - Mùróng Yǒng) | 386.-394. |
|
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
Čenduvan (成都王 - Chéngdūwáng) |
Cjao Dzun (譙縱 - Qiáo Zòng) | 405.-413. | nav zināms |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
nav zināms | Liu Cjubei (劉去卑 - Liú Qùbēi) | III gs. vidus | nav zināms |
nav zināms | Liu Gaošenjuaņ (劉誥升爰 - Liú Gàoshēngyuán) | III gs. vidus - III gs. beigas | nav zināms |
nav zināms | Liu Hu (劉虎 - Liú Hǔ) | IV gs. sākums 309.-341. | nav zināms |
nav zināms | Liu Vuhen (劉務恒 - Liú Wùhéng) | 341.-356. | nav zināms |
nav zināms | Liu Eloutou (劉閼陋頭 - Liú Èlòutóu) | 356.-358. | nav zināms |
nav zināms | Liu Sivucji (劉悉勿祈 - Liú Xīwùqí) | 358.-359. | nav zināms |
nav zināms | Liu Veičeņ (劉衛辰 - Liú Wèichén) | 359.-391. | nav zināms |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
nav zināms | Juiveņ Mohuai (宇文莫槐 - Yǔwén Mòhuái) | III gs. beigas - 293. | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Puhui (宇文普回 - Yǔwén Pǔhúi) vai Juveņ Pubo (宇文普撥 - Yǔwén Pǔbō) |
293]. - III gs. beigas | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Cjubuciņ (宇文丘不勤 - Yǔwén Qiūbùqín) | III gs. beigas | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Mogui (宇文莫圭 - Yǔwén Mògūi) | III gs. beigas (299.?) - IV gs. sākums (302.?) | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Siduguaņ (宇文悉獨官 - Yǔwén Xīdúguān) | IV gs. sākums | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Cjidegui (宇文乞得歸 - Yǔwén Qǐdegūi) | IV gs. sākums - 333. | nav zināms |
nav zināms | Juveņ Idougui (宇文逸豆歸 - Yǔwén Yìdòugūi) | 333.-345. | nav zināms |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
nav zināms | Duaņ Vuvučeņ (段務勿塵 - Duàn Wùwùchén) | 303.-310. vai 311. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Dzjiludzjuaņ (段疾陸眷 - Duàn Jílùjuàn) | 310. vai 311.-318. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Šefučeņ (段涉復辰 - Duàn Shèfùchén) | 318. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Pidi (段匹磾 - Duàn Pǐdī) | 318.-321. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Mopei (段末柸 - Duàn Mòpēi) | 318.-325. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Ja (段牙 - Duàn Yá) | 325. | nav zināms |
nav zināms | Duaņ Liao (段遼 - Duàn Liáo) | 326.-338. | nav zināms |
Čouči pirmais periods II gs. beigas - 371. g. | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
nav zināms | Jan Ten (楊騰 - Yáng Téng) | II gs. beigas - III gs. sākums | nav zināms |
nav zināms | Jan Dzju (楊駒 - Yáng Jū) | III gs. sākums | nav zināms |
nav zināms | Jan Cjaņvan (楊千萬 - Yáng Qiānwàn) | III gs. sākums- III gs. vidus | nav zināms |
nav zināms | Jan Feilun (楊飛龍 - Yáng Fēilóng) | III gs. vidus - III gs. beigas | nav zināms |
nav zināms | Jan Maosou (楊茂搜 - Yáng Màosōu) | III gs. beigas - 317. | nav zināms |
nav zināms | Jan Naņdi (楊難敵 - Yáng Nándí) | 317.-334. | nav zināms |
nav zināms | Jan Ji (楊毅 - Yáng Yì) | 334.-337. | nav zināms |
nav zināms | Jan Ču (楊初 - Yáng Chū) | 337.-355. | nav zināms |
nav zināms | Jan Guo (楊國 - Yáng Guó) | 355.-356. | nav zināms |
nav zināms | Jan Dzjuņ (楊俊 - Yáng Jùn) | 356.-360. | nav zināms |
nav zināms | Jan Ši (楊世 - Yáng Shì) | 360.-370]. | nav zināms |
nav zināms | Jan Cuaņ (楊篡 - Yáng Cuàn) | 370.-371. | nav zināms |
Čouči otrais periods 385.-473. g. | |||
Vuvan (武王 - Wǔwáng) |
Jan Din (楊定 - Yáng Dìng) | 385.-394. | nav zināms |
Hueiveņvan (惠文王 - Hùiwénwáng) |
Jan Šen (楊盛 - Yáng Shèng) | 394.-425. | nav zināms |
Sjaodžaovan (孝昭王 - Xiàozhāowáng) |
Jan Sjuaņ (楊玄 - Yáng Xuán) | 425.-429. | nav zināms |
nav zināms | Jan Baodzun (楊保宗 - Yáng Bǎozōng) | 429. un 443. | nav zināms |
nav zināms | Jan Naņdan (楊難當 - Yáng Nándāng) | 429.-441. |
|
nav zināms | Jan Baoči (楊保熾 - Yáng Bǎochì) | 442.-443. | nav zināms |
nav zināms | Jan Veņde (楊文德 - Yáng Wéndé) | 443.-454. | nav zināms |
nav zināms | Jan Juaņhe (楊元和 - Yáng Yuánhé) | 455.-466. | nav zināms |
nav zināms | Jan Sensi (楊僧嗣 - Yáng Sēngsì) | 466.-473. | nav zināms |
Vusiņas valdnieki (Wuxing) 473.-506. g. un 534.-555. g. | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
nav zināms | Jan Veņdu (楊文度 - Yáng Wéndù) | 473.-477. | nav zināms |
nav zināms | Jan Veņhun (楊文弘 - Yáng Wénhóng) | 477.-482. | nav zināms |
nav zināms | Jan Houcji (楊後起 - Yáng Hòuqǐ) | 482.-486. | nav zināms |
Aņvan (安王 - Ānwáng) |
Jan Dzjiši (楊集始 - Yáng Jíshǐ) | 482.-503. | nav zināms |
nav zināms | Jan Šaosjaņ (楊紹先 - Yáng Shàoxiān) | 503.-506., 534.-535. | nav zināms |
nav zināms | Jan Džihui (楊智慧 - Yáng Zhìhùi) | 535.-545. | nav zināms |
nav zināms | Jan Bisje (楊辟邪 - Yáng Bìxié) | 545.-553. | nav zināms |
Piezīme: iespējams, ka Jans Džihujs un Jans Bise ir viena un tā pati persona. | |||
Jiņpinas valdnieki (Yinping) 477. g. - VI gs. vidus | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
nav zināms | Jan Guansjan (楊廣香 - Yáng Guǎngxiāng) | 477].-483.? | nav zināms |
nav zināms | Jan Dzjun (楊炯 - Yáng Jiǒng) | 483.-495. | nav zināms |
nav zināms | Jan Čundzu (楊崇祖 - Yáng Chóngzǔ) | 495.-502. | nav zināms |
nav zināms | Jan Mensuņ (楊孟孫 - Yáng Mèngsūn) | 502.-511. | nav zināms |
nav zināms | Jan Din (楊定 - Yáng Dìng) | 511. - ? | nav zināms |
Tuoba dzimta bija Ziemeļu Veju valsts valdošā dinastija, kuru dibinājis Tuoba Guems. Tāpēc Ziemeļu Veju dinastija tiek sākta ar viņu, nevis turpina šo tabulu. | |||
Piezīme: visus vadoņus godā ar imperatoru tituliem "veišu" vai "beiši", kaut arī nevienam no viņiem šāda statusa nekad nav bijis. Te tiek tituls "van", kuru mantoja visi Tuobas Ilu pēcteči'." | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào) un gadi |
---|---|---|---|
Šeņjuaņvan (神元王 - Shényuánwáng) | Tuoba Livei (拓拔力微 - Tuòbá Lìwéi) | 219.-277. | nav zināms |
Piezīme: viņa tempļa vārds bija Šidzu (始祖 - Shízǔ). Te īpaša aile nav izveidota, jo viņš bija vienīgais valdnieks pirms Tuobas Guja, kuram bijis tempļa vārds. | |||
Džanvan (章王 - Zhāngwáng) | Tuoba Silu (拓拔悉鹿 - Tuòbá Xīlù) | 277.-286. | nav zināms |
Pinvan (平王 - Píngwáng) | Tuoba Čuo (拓拔綽 - Tuòbá Chuò) | 286.-293. | nav zināms |
Sivan (思王 - Sīwáng) | Tuoba Fu (拓拔弗 - Tuòbá Fú) | 293.-294. | nav zināms |
Džaovan (昭王 - Zhāowáng) | Tuoba Luguaņ (拓拔祿官 - Tuòbá Lùguān) | 294.-307. | nav zināms |
Muvan (穆王 - Mùwáng) | Tuoba Jituo (拓拔猗 - Tuòbá Yītuo) | 295.-305. | nav zināms |
Muvan (穆王 - Mùwáng) | Tuoba Jilu (拓拔猗盧 - Tuòbá Yīlú) | 295.-316. | nav zināms |
nav zināms | Tuoba Pugeņ (拓拔普根 - Tuòbá Pǔgēn) | 316. | nav zināms |
nav zināms | Tuoba (vārds nav zināms) (拓拔? - Tuòbá ?) |
316. | nav zināms |
Pinneņvan (平文王 - Píngwénwáng) | Tuoba Juiļu (拓拔鬱律 - Tuòbá Yùlǜ) | 316.-321. | nav zināms |
Huivan (惠王 - Hùiwáng) | Tuoba Hežu (拓拔賀傉 - Tuòbá Hèrù) | 321.-325. | nav zināms |
Janvan (煬王 - Yángwáng) | Tuoba Hena (拓拔紇那 - Tuòbá Hénǎ) | 325.-329. un 335.-337. |
nav zināms |
Lievan (烈王 - Lièwáng) | Tuoba Jihuai (拓拔翳槐 - Tuòbá Yìhuái) | 329.-335. un 337.-338. |
nav zināms |
Džaočenvan (昭成王 - Zhāochéngwáng) | Tuoba Šijidzjaņ (拓拔什翼健 - Tuòbá Shíyìjiàn) | 338.-377. |
|
Ziemeļu un Dienvidu dinastijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļu dinastijas (北朝 - Běi cháo) | |||
Bei (Ziemeļu) Vei dinastija (北魏朝 - Běi Wèi cháo) 386.-535. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto : dinastijas nosaukums (Bei Vei) + pēcnāves vārds. Piezīme: Sjao Veņdi laikā Tuobu dzimta nomainīja uzvārdu uz Juaņ (元 - Yuán). | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|
Daovudi (道武帝 - Dàowǔdì) | Tuoba Gui (拓拔珪 - Tuòbá Gūi) | 386.-409. |
|
Minjuaņdi (明元帝 - Míngyuándì) | Toba Si (拓拔嗣 - Tuòbá Sì) | 409.-423. |
|
Taivudi (太武帝 - Tàiwǔdì) | Tuoba Tao (拓拔燾 - Tuòbá Táo) | 424.-452. |
|
Naņaņvan (南安王 - Nánānwáng) | Tuoba Jui (拓拔余 - Tuòbá Yú) | 452. |
|
Veņčendi (文成帝 - Wénchéngdì) | Tuoba Dzjuņ (拓拔濬 - Tuòbá Jùn) | 452.-465. |
|
Sjaņveņdi (獻文帝 - Xiànwéndì) | Tuoba Hun (拓拔弘 - Tuòbá Hóng) | 466.-471. |
|
Sjaoveņdi (孝文帝 - Xiàowéndì) | Juaņ Hun (元宏 - Yuán Hóng) | 471.-499. |
|
Sjuaņvudi (宣武帝 - Xuānwǔdì) | Juaņ Ke (元恪 - Yuán Kè) | 500.-515. |
|
Sjaomindi (孝明帝 - Xiàomíngdì) | Juaņ Sju (元詡 - Yuán Xǔ) | 516.-528. |
|
Sjaodžuandi (孝莊帝 - Xiàozhuāngdì) | Juaņ Dziju (元子攸 - Yuán Ziyōu) | 528.-530. |
|
Čanguanvan (長廣王 - Chángguǎngwáng) vai Dzjindi (敬帝 - Jìngdì) |
Juaņ Je (元曄 - Yuán Yè) | 530.-531. |
|
Dzjemiņdi (節閔帝 - Jiémǐndì) | Juaņ Gun (元恭 - Yuán Gōng) | 531.-[532. |
|
Aņdinvan (安定王 - Āndìngwáng) vai Čudi (出帝 - Chūdì) |
Juaņ Lan (元朗 - Yuán Lǎng) | 531.-532. |
|
Sjaovudi (孝武帝 - Xiāowǔdì) | Juaņ Sju (元脩 - Yuán Xiū) | 532.-535. |
|
Dun (Austrumu) Vei dinastija (東魏朝 - Dong Wèi cháo) 534.-550. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Dun Vei) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Sjaodzjindi (孝靜帝 - Xiāojìngdì) | Juaņ Šandzjaņ (元善見 - Yuán Shànjiàn) | 534.-550. |
|
Bei (Ziemeļu) Cji dinastija (北齊朝 - Bei Qi cháo) 550.-577. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Bei Cji) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Veņsjuaņdi (文宣帝 - Wénxuāndì) | Gao Jan (高洋 - Gāo Yáng) | 550.-559. |
|
Feidi (廢帝 - Fèidì) | Gao Jiņ (高殷 - Gāo Yīn) | 560. |
|
Sjaodžaodi (孝昭帝 - Xiāozhāodì) | Gao Jaņ (高演 - Gāo Yǎn) | 560.-561. |
|
Vučendi (武成帝 - Wǔchéngdì) | Gao Džaņ (高湛 - Gāo Zhàn) | 561.-565. |
|
Hao Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | Gao Vei (高緯 - Gāo Wěi) | 565.-577. |
|
Ju Džu (幼主 - Yòu Zhǔ) | Gao Hen (高恆 - Gāo Héng) | 577. |
|
Faņjanvan (范陽王 - Fànyángwáng) | Gao Šaoji (高紹義 - Gāo Shàoyì) | 577.-579?. | nav zināms |
Si (Rietumu) Vei dinastija (西魏朝 - Xi Wèi cháo) 535.-556. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Si Vei) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Juaņ Baodzju (元寶炬 - Yuán Bǎojù) | 535.-551. |
|
Feidi (廢帝 - Fèidì) | Juaņ Cjiņ (元欽 - Yuán Qīn) | 552.-554. | nav zināms |
Gundi (恭帝 - Gōngdì) | Juaņ Kuo (元廓 - Yuán Kuò) | 554.-556. | отсутствует |
Bei (Ziemeļu) Džou dinastija (北周朝 - Bei Zhou cháo) 557.-581. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Bei Džou) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Sjaomiņdi (孝閔帝 - Xiāomǐndì) | Juiveņ Dzjue (宇文覺 - Yǔwén Jué) | 557. | nav zināms |
Mindi (明帝 - Míngdì) vai Sjaomindi (孝明帝 - Xiàomíngdì) |
Juveņ Jui (宇文毓 - Yǔwén Yù) | 557.-560. |
|
Vudi (武帝 - Wǔdì) | Juiveņ Jun (宇文邕 - Yǔwén Yōng) | 561.578. |
|
Sjuaņdi (宣帝 - Xuāndì) | Juiveņ Juņ (宇文贇 - Yǔwén Yūn) | 579. |
|
Dzjindi (靜帝 - Jìngdì) | Juiveņ Čaņ (宇文闡 - Yǔwén Chǎn) | 579.-581. |
|
Naņ (Dienvidu) Sun dinastija (南宋朝 - Nán Song cháo) 420.-479. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Naņ Sun) + pēcnāves vārds, izņemot Liu Jui, kuru sauc paša vārdā | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|
Vudi (武帝 - Wǔdì) | Ļu Jui (劉裕 - Liǔ Yù) | 420.-422. |
|
Šaodi (少帝 - Shàodì) | Liu Jifu (劉義符 - Liǔ Yìfú) | 423.-424. |
|
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Liu Jilun (劉義隆 - Liǔ Yìlóng) | 424.-453. |
|
Sjaovudi (孝武帝 - Xiāowǔdì) | Liu Dzjuņ (劉駿 - Liǔ Jùn) | 454.-464. |
|
Cjaņfeidi (前廢帝 - Qiánfèidì) | Liu Dzjije (劉子業 - Liǔ Ziyè) | 465. |
|
Mindi (明帝 - Míngdì) | Liu Jui (劉彧 - Liǔ Yù) | 465.-472. |
|
Houfeidi (後廢帝 - Hòufèidì) vai Canvuvan (蒼梧王 - Cāngwúwáng) |
Liu Jui (劉昱 - Liǔ Yù) | 473.-477. |
|
Šuņdi (順帝 - Shùndì) | Liu Džuņ (劉準 - Liǔ Zhǔn) | 477.-479. |
|
Naņ (Dienvidu) Cji dinastija (南齊朝 - Nán Qí cháo) 479.-502. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Naņ Cji) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Gaodi (高帝 - Gāodì) | Sjao Daočen (蕭道成 - Xiāo Dàochéng) | 479.-482. |
|
Vudi (武帝 - Wǔdì) | Sjao Dze (蕭賾 - Xiāo Zé) | 483.-493. |
|
Juiliņvan (鬱林王 - Yùlínwáng) | Sjao Džaoje (蕭昭業 - Xiāo Zhāoyè) | 494. |
|
Hailinvan (海陵王 - Hǎilíngwáng) | Sjao Džaoveņ (蕭昭文 - Xiāo Zhāowén) | 494. |
|
Mindi (明帝 - Míngdì) | Sjao Luaņ (蕭鸞 - Xiāo Luán) | 494.-498. |
|
Dunhuņhou (東昏侯 - Dōnghūnhóu) | Sjao Baodzjuaņ (蕭寶卷 - Xiāo Bǎojuǎn) | 499.-501. |
|
Hedi (和帝 - Hédì) | Sjao Baožun (蕭寶融 - Xiāo Bǎoróng) | 501.-502. |
|
Lian dinastija (梁朝 - Liáng cháo) 502.-557. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Lian) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Ļan Vudi (武帝 - Wǔdì) | Sjao Jaņ (蕭衍 - Xiāo Yǎn) | 502.-549. |
|
Lian Dzjaņveņdi (簡文帝 - Jiǎnwéndì) | Sjao Gan (蕭綱 - Xiāo Gāng) | 549.-551. |
|
Juidžanvan (豫章王 - Yùzhāngwáng) | Sjao Dun (蕭棟 - Xiāo Dòng) | 551.-552. |
|
Juaņdi (元帝 - Yuándì) | Sjao Ji (蕭繹 - Xiāo Yì) | 552.-555. |
|
Džeņjanhou (貞陽侯 - Zhēnyánghóu) | Sjao Juaņmin (蕭淵明 - Xiāo Yuānmíng) | 555. |
|
Dzjindi (敬帝- Jìngdì) | Sjao Fandži (蕭方智 - Xiāo Fāngzhì) | 555.-557. |
|
Čeņ dinastija (陳朝 - Chén cháo) 557.-589. g. | |||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Čeņ) + pēcnāves vārds | |||
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
Čeņ Vudi (武帝 - Wǔdì) | Čeņ Basjaņ (陳霸先 - Chén Bàxiān) | 557.-559. |
|
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Čeņ Cjaņ (陳蒨 - Chén Qiàn) | 560.-566. |
|
Feidi (廢帝 - Fèidì) | Čeņ Bodzun (陳伯宗 - Chén Bózōng) | 567.-568. |
|
Sjuaņdi (宣帝 - Xuāndì) | Čeņ Sjui (陳頊 - Chén Xū) | 569.-582. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | Čeņ Šubao (陳叔寶 - Chén Shúbǎo) | 583.-589. |
|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums (Naņ Lian) + pēcnāves vārds | ||||
Piezīme: daļa pētnieku uzskata Naņ Lian dinastiju par Lian dinastijas turpinājumu, jo to izveidoja Lian dinastijas valdnieku dzimtas Sjao pēcteči. | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšans devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Džunczun (中宗 - Zhōngzōng) | Sjuaņdi (宣帝 - Xuāndì) | Sjao Ča (蕭察 - Xiāo Chá) | 555.-562. |
|
Naņ Ļan Šidzun (世宗 - Shìzōng) | Sjaomindi (孝明帝 - Xiàomíngdì) | Sjao Kui (蕭巋 - Xiāo Kūi) | 562.-585. |
|
nav zināms | Sjaodzindi (孝靜帝 - Xiàojìngdì) vai Dzjuigun (莒公 - Jǔgōng) |
Sjao Cun (蕭琮 - Xiāo Cóng) | 585.-587. |
|
Sui dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās gadi |
---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto dinastijas apzīmējumu: dinastijas nosaukums (Sui) + pēcnāves vārds | |||
Veņdi (文帝 - Wéndì) | Jan Dzjan (楊堅 - Yáng Jiān) | 581.-604. |
|
Jandi (煬帝 - Yángdì) | Jan Guan (楊廣 - Yáng Guǎng) | 605.-617. |
|
Gundi (恭帝 - Gōngdì) | Jan Ju (楊侑 - Yáng Yòu) | 617.-618. |
|
Tan dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks | valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās gadi |
---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto dinastijas apzīmējumu: dinastijas nosaukums (Tan) + tempļa vārds | |||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Li Juaņ (李淵 - Lǐ Yuān) | 618.-626. |
|
Taidzun (太宗 - Tàizōng) | Li Šimiņ (李世民 - Lǐ Shìmín) | 627.-649. |
|
Gaodzun (高宗 - Gāozōng) | Li Dži (李治 - Lǐ Zhì) | 650.-683. |
|
Džundzun (中宗 - Zhōngzōng) | Li Sjaņ (李顯 - Lǐ Xiǎn) vai Li Dže (李哲 - Lǐ Zhé) |
684. un 705.-710. |
|
Žuidzun (睿宗 - Rùizōng) | Li Daņ (李旦 - Lǐ Dàn) | 684.-690. un 710.-712. |
|
imperatore Vu Dzetiaņa (武則天 - Wǔ Zétiān) (neoficiāls tempļa vārds) |
Vu Meja (武 -Wu Mei) vai Vu Džao (武周 - Wu Zhao) | 690.-705. |
|
Džundzun (中宗 - Zhōngzōng) (otrā valdīšana) |
Li Sjaņ (李顯 - Lǐ Xiǎn) vai Li Dže (李哲 - Lǐ Zhé) |
705.-710. |
|
Šaodi (殤帝 - Shàodì) (pēcnāves vārds) |
Li Čunmao (李重茂 - Lǐ Chóngmào) | 710. |
|
Žuidzun (睿宗 - Rùizōng) | Li Daņ (李旦 - Lǐ Dàn) | 710.-712. (otrā valdīšana) |
|
Sjuaņdzun (玄宗 - Xuánzōng) | Li Lundzji (李隆基 - Lǐ Lóngjī) | 712.-756. |
|
Sudzun (肅宗 - Sùzōng) | Li Hen (李亨 - Lǐ Hēng) | 756.-762. |
|
Daidzun (代宗 - Dàizōng) | Li Jui (李豫 - Lǐ Yù) | 762.-779. |
|
Dedzun (德宗 - Dézōng) | Li Ko (李适 - Lǐ Guā) | 780—805. |
|
Šuņdzun (順宗 - Shùnzōng) | Li Sun (李誦 - Lǐ Sòng) | 805. |
|
Sjaņdzun (憲宗 - Xiànzōng) | Li Čuņ (李純 - Lǐ Chún) | 806.-820. |
|
Mudzun (穆宗 - Mùzōng) | Li Hen (李恆 - Lǐ Héng) | 821.-824. |
|
Dzjindzun (敬宗 - Jìngzōng) | Li Džaņ (李湛 - Lǐ Zhàn) | 824.-826. |
|
Veņdzun (文宗 - Wénzōng) | Li An (李昂 - Lǐ Áng) | 826.-840. |
|
Vudzun (武宗 - Wǔzōng) | Li Jaņ (李炎 - Lǐ Yán) | 840.-846. |
|
Sjuaņdzun (宣宗 - Xuānzōng) | Li Čeņ (李忱 - Lǐ Chén) | 846.-859. |
|
Jidzun (懿宗 - Yìzōng) | Li Cui (李漼 - Lǐ Cǔi) | 859.-873. |
|
Sidzun (僖宗 - Xīzōng) | Li Sjuaņ (李儇 - Lǐ Xuān) | 873.-888. |
|
Džaodzun (昭宗 - Zhāozōng) | Li Je (李曄 - Lǐ Yè) | 888.-904. |
|
Aidi (哀帝 - Āidì) (pēcnāves vārds) vai Džaosjuaņdi (昭宣帝 - Zhāoxuāndì) |
Li Džu (李柷 - Lǐ Zhù) | 904.-907. |
|
Piecu dinastiju un desmit valstu laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
(tjurku šato cilts) Piecas dinastijas | ||||
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas nosaukums + tempļa vārds vai pēcnāves vārds | ||||
Hou (Vēlīnā) Lian dinastija (後梁朝 - Hou Liáng cháo) 907.-923. g. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | sarežģīts,nelieto | Džu Veņ (朱溫 - Zhū Wēn) | 907.-912. |
|
nav zināms | Modi (末帝 - Mòdì) | Džu Džeņ (朱瑱 - Zhū Zhèn) | 913.-923. |
|
Hou (Vēlīnā) Tan dinastija (後唐朝 - Hou Tan cháo) 923.-936. g. | ||||
Džuandzun (莊宗 - Zhuāngzōng) |
sarežģīts, nelieto | Li Cunsju (李存勗 - Lǐ Cúnxù) | 923.-926. |
|
Mindzun (明宗 - Míngzōng) | sarežģīts, nelieto | Li Sijuaņ (李嗣源 - Lǐ Sìyuán) vai Li Daņ (李亶 - Lǐ Dǎn) |
926.-933. |
|
nav zināms | Miņdi (節閔帝 - Mǐndì) | Li Cunhou (李從厚 - Lǐ Cónghòu) | 933.-934. |
|
nav zināms | Modi (末帝 - Mòdì) | Li Cunke (李從珂 - Lǐ Cóngkē) | 934.-936. |
|
Hou (Vēlīnā) Dzjiņ dinastija (後晉朝 - Hou Jin cháo) 936.-947. g. | ||||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | sarežģīts, nelieto | Ši Dzjintan (石敬瑭 - Shì Jìngtáng) | 936.-942. |
|
nav zināms | Čudi (出帝 - Chūdì) | Ši Čungui (石重貴 - Shì Chónggùi) | 942.-947. |
|
Hou (Vēlīnā) Haņ dinastija (後漢朝 - Hou Han cháo) 947.-950. | ||||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | sarežgīts, nelieto | Liu Džijuaņ (劉知遠 - Liǔ Zhīyuǎn) | 947.-948. |
|
nav zināms | Jiņdi (隱帝 - Yǐndì) | Liu Čeņju (劉承祐 - Liǔ Chéngyòu) | 948.-950. |
|
Hou (Vēlīnā) Džou dinastija (後周朝 - Hou Zhou cháo) 951.-960. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | sarežģīts, nelieto | Guo Vei (郭威 - Guō Wēi) | 951.-954. |
|
Šidzun (世宗 - Shìzōng) | sarežģīts, nelieto | Čai Žun (柴榮 - Chái Róng) | 954.-959. |
|
nav zināms | Gundi (恭帝 - Gōngdì) | Čai Dzunsjuņ (柴宗訓 - Chái Zōngxùn) |
959.-960. |
|
t.s. Desmit valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski pieņemts lietot paša vārdu, ja nav norādīts cits | ||||
tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Vu Jue valsts (吳越朝 - Wu Yue cháo) 904.-978. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | Vu Suvan (武肅王 - Wǔsùwáng) | Cjaņ Liu (錢鏐 - Qián Liú) | 904.-932. |
|
Šidzun (世宗 - Shìzōng) | Veņmuvan (文穆王 - Wénmùwáng) | Cjaņ Juaņguaņ (錢元瓘 - Qián Yuánguàn) |
932.-941. | nav zināms |
Čendzun (成宗 - Chéngzōng) | Džunsjaņvan (忠獻王 - Zhōngxiànwáng) |
Cjaņ Dzuo (錢佐 - Qián Zuǒ) | 941.-947. | nav zināms |
nav zināms | Džunsjuņvan (忠遜王 - Zhōngxùnwáng) |
Cjaņ Dzun (錢倧 - Qián Zōng) | 947. | nav zināms |
nav zināms | Džunjivan (忠懿王 - Zhōngyìwáng) |
Cjaņ Ču (錢俶 - Qián Chù) | 947.-978. | nav zināms |
Miņ valsts (閩朝 - Min cháo) 909.-945. g., iekļaujot Iņ valsti (殷朝 - Yin cháo) 943.-945. g. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | Džunjivan (忠懿王 - Zhōngyìwáng) | Van Šeņdži (王審知 Wáng - Shěnzhī) | 909.-925. | nav zināms |
nav zināms | nav zināms | Van Jaņhaņ (王延翰 - Wáng Yánhàn) | 925.-926. | nav zināms |
Taidzun (太宗 - Tàizōng) | Huidi (惠帝 - Hùidì) | Van Jaņdzjuņ (王延鈞 - Wáng Yánjūn) | 926.-935. |
|
Kandzun (康宗 - Kāngzōng) | sarežģīts, nelieto | Van Dzjipen (王繼鵬 - Wáng Jìpéng) | 935.-939. |
|
Dzjindzun (景宗 - Jǐngzōng) | sarežģīts, nelieto | Van Jaņsi (王延羲 - Wáng Yánxī) | 939.-944. |
|
nav zināms | Tjaņdedi (天德帝 - Tiāndédì) (Jiņ imperators) |
Van Jaņdžen (王延政 - Wáng Yánzhèng) | 943.-945. |
|
Dziņnaņ valsts (荊南) (jeb Naņpin 南平) 906.-963. | ||||
nav zināms | Vusjiņvan (武信王 - Wǔxìnwáng | Gao Dzjisin (高季興 - Gāo Jìxīng) | 909.-928. | nav zināms |
nav zināms | Veņsjiņvan (文獻王 - Wénxìnwáng) | Gao Cunhuei (高從誨 - Gāo Cōnghùi) | 928.-948. | nav zināms |
nav zināms | Džeņjivan (貞懿王 - Zhēnyìwáng) | Gao Baožun (高寶融 - Gāo Bǎoróng) | 948.-960. | nav zināms |
nav zināms | Ši Džun (侍中 - Shì Zhōng) | Goa Baosjui (高寶勗 - Gāo Bǎoxù) | 960.-962. | nav zināms |
nav zināms | nav zināms | Gao Dzjičun (高繼沖 - Gāo Jìchōng) | 962.-963. | nav zināms |
Ču valsts (楚) 897.-951. | ||||
nav zināms | Vumovan (武穆王 - Wǔmòwáng) | Ma Jiņ (馬殷 - Mǎ Yīn) | 897.-930. | nav zināms |
nav zināms | Henjanvan (衡陽王 - Héngyángwáng) | Ma Sjišen (馬希聲 - Mǎ Xīshēng) | 930.-932. | nav zināms |
nav zināms | Veņdžaovan (文昭王 - Wénzhāowáng) | Ma Sjifaņ (馬希範 Mǎ - Xīfàn) | 932.-947. | nav zināms |
nav zināms | Feivan (廢王 - Fèiwáng) | Ma Sjiguan (馬希廣 - Mǎ Xīguǎng) | 947.-950. | nav zināms |
nav zināms | Gunsjaovan (恭孝王 - Gōngxiàowáng) | Ma Sje (馬希萼 - Mǎ Xīè) | 950. | nav zināms |
nav zināms | nav zināms | Ma Sjičun (馬希崇 - Mǎ Xīchóng) | 950.-951. | nav zināms |
Vu valsts (吳) 904.-937. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) | Sjaovudi (孝武帝 - Xiàowǔdì) | Jan Sinmi (楊行密 - Yáng Xíngmì) | 904.-905. |
|
Liedzun (烈宗 - Lièzōng) | Dzjindi (景帝 - Jǐngdì) | Jan Vo (楊渥 - Yáng Wò) | 905.-908. |
|
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Sjuaņdi (宣帝 - Xuāndì) | Jan Lunjaņ(楊隆演 - Yáng Lóngyǎn) | 908.-921. |
|
nav zināms | Žuidi (睿帝 - Rùidì) | Jan Pu (楊溥 - Yáng Pǔ) | 921.-937. |
|
Naņ (Dienvidu) Tan valsts (南唐) 937.-975. g. | ||||
Vēsturiski pieņemts lietot: dinastijas nosaukums + pēcnāves vārds. Savukārt Hou Džu avotos dēvē Li Hou Džu (李後主 - Lǐ Hòu Zhǔ). | ||||
Sjaņ Džu (先主 - Xiān Zhǔ vai Liedzu (烈祖 - Lièzǔ) |
sarežģīts, nelieto | Li Biaņ (李昪 - Lǐ Biàn) | 937.-943. |
|
Džun Džu (中主 - Zhōng Zhǔ) vai Juaņdzun (元宗 - Yuánzōng) |
sarežgīts, neizmanto | Li Dzjin (李璟 - Lǐ Jǐng) | 943.-961. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | Vuvan (武王 - Wǔwáng) | Li Jui (李煜 - Lǐ Yù) | 961.-975. | nav zināms |
Naņ (Dienvidu) Haņ dinastija (南漢朝 - Nán Hàn cháo) 917.-971. | ||||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | Tjaņhuandadi (天皇大帝 - Tiānhuángdàdì) |
Liu Jaņ (劉巖 - Liǔ Yán) vai Liu Jāņ (劉龑 - Liǔ Yǎn) |
917.-925. |
|
nav zināms | Šandi (殤帝 - Shāngdì) | Liu Feņ (劉玢 - Liǔ Fēn) | 941.-943. |
|
Džundzun (中宗 - Zhōngzōng) | sarežģīts, nelieto | Liu Čen (劉晟 - Liǔ Chéng) | 943.-958. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | nav zināms | Liu Čan (劉鋹 - Liǔ Chǎng) | 958.-971. |
|
Bei (Ziemeļu) Haņ valsts (北漢朝 - Bei Hàn cháo) 951.-979. | ||||
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) | Šeņvudi (神武帝 - Shénwǔdì) | Liu Miņ (劉旻 - Liǔ Mín) | 951.-954. |
|
Žuidzun (睿宗 - Rùizōng) | Sjaohedi (孝和帝 - Xiàohédì) | Liu Čendzjuņ (劉承鈞 - Liǔ Chéngjūn) | 954.-970. |
|
Šao Džu (少主 - Shào Zhǔ) | nav zināms | Liu Dzjeņ (劉繼恩 - Liǔ Jìēn) | 970. | nav zināms |
nav zināms |
Jinvudi (英武帝 - Yīngwǔdì) | Liu Dzijuaņ (劉繼元 - Liǔ Jìyuán) | 970.-982. |
|
Cjaņ (Agrīnā) Šu valsts (前蜀朝 - Qián Shu cháo) 907.-925. | ||||
Gaodzu (高祖 - Gāozǔ) | sarežģīts, nelieto | Van Dzjaņ (王建 - Wáng Jiàn) | 907.-918. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | nav zināms | Van Jaņ (王衍 - Wáng Yǎn) | 918.-925. |
|
Hou (Vēlīnā) Šu valsts (後蜀朝 - Hou Shu cháo) 934.-965. g. | ||||
Gaodzu (祖祖 - Gāozǔ) | sarežģīts, nelieto |
Men Džisjan (孟知祥 - Mèng Zhīxiáng) | 934. |
|
Hou Džu (後主 - Hòu Zhǔ) | nav zināms | Men Čan (孟昶 - Mèng Chǎng) | 938.-965. |
|
Desmit valstu laika seperātiskie valdījumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tituls, ieņemamais amats | vārds (姓名 - xìngmíng) | amatā atrašanās laiks | ||
---|---|---|---|---|
Vupiņas un Hunaņas vietvaldība (節度 - jiédù) - 950.-963. g. līdzīgs provinces veidojums kā femas Bizantijas impērijā) | ||||
Vupiņas dzjeduši (kara gubernators) (武平節度使 - Wǔpíng jiédùshǐ) |
Liu Jaņ (劉言 - Liǔ Yán) | 950.-953. | ||
Vupiņas dzjeduši (kara gubernators) 武平節度使 Wǔpíng jiédùshǐ |
Van Kui (王逵 - Wáng Kúi ) vai Van Dzjiņkui (王進逵 - Wáng Jìnkúi) |
953.-956. | ||
Hunaņas djzeduši (kara gubernators) 湖南節度使 Húnán jiédùshǐ |
Džou Sjinfen (周行逢 - Zhōu Xíngféng) | 956.-962. | ||
Hunaņas djzeduši (kara gubernators) 湖南節度使 Húnán jiédùshǐ |
Džou Baocjuaņ (周保權 - Zhōu Bǎoquán) | 962.-963. | ||
Cjuaņdžanas vietvaldība (節度 - jiédù) - 945.-978. g. līdzīgs provinces veidojums kā femas Bizantijas impērijā) | ||||
Cjuaņdžanas dučžihuiši (virspavēlnieks) 泉漳都指揮使 Quánzhāng dūzhǐhūishǐ |
Liu Cunsjao (留從效 - Liú Cóngxiào) | 945.-962. | ||
Cjuaņdžanas liušou (vietvaldis) 泉漳留守 Quánzhāng liúshǒu |
Liu Šaodzi (留紹鎡 - Liú Shàozī) | 962. | ||
Cjuaņdžanas dzjeduši (kara gubernators) 泉漳節度使 Quánzhāng jiédùshǐ |
Džan Haņsi (張漢思 - Zhāng Hànsī) | 962.-963. | ||
Cjuaņdžanas dzjeduši (kara gubernators) 泉漳節度使 Quánzhāng jiédùshǐ |
Čeņ Hundzjin (陳洪進 - Chén Hóngjìn) | 963.-978. |
Liao dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Liao) + tempļa vārds (izņemot Liao Tjaņdzodi, kuram "Liao" + pēcnāves vārds) | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Abugi (Abaodzi) (耶律阿保機 Yēlǜ Ābǎojī) |
907.-926. |
|
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Deguan (耶律德光 - Yēlǜ Déguāng) |
926.-947. |
|
Šidzun (世宗 Shìzōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Žuaņ (耶律阮 - Yēlǜ Ruǎn) |
947.-951. |
|
Mudzun (穆宗 - Mùzōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Dzjin (耶律璟 - Yēlǜ Jǐng) |
951.-969. |
|
Dzjindzun (景宗 - Jǐngzōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Sjaņ (耶律賢 - Yēlǜ Xián) |
969.-982. |
|
Šendzun (聖宗 - Shèngzōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Lunsju (耶律隆緒 - Yēlǜ Lóngxù) |
982.-1031. |
|
Sjindzun (興宗 - Xīngzōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Dzundžeņ (耶律宗真 - Yēlǜ Zōngzhēn) |
1031.-1055. |
|
Daodzun (道宗 - Dàozōng) |
sarežģīts, neizmanto | Jeļui Hundzji (耶律洪基 - Yēlǜ Hóngjī) |
1055.-1101. |
|
nav zināms | Tjaņdzudi (天祚帝 - Tiānzuòdì) |
Jeļui Jaņsji (耶律延禧 - Yēlǜ Yánxǐ) |
1101.-1125. |
|
Sun dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 xìngmíng) un dzīves gadi |
valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Dinastijas dzimtas uzvārds bija Džao (趙 - Zhao). | ||||
Vēsturiski visbiežāk lieto: impērijas apzīmējums (Sun) + pēcnāves vārds vai tempļa vārds | ||||
Bei (Ziemeļu) Sun dinastija (北宋朝 - Bei Sòng cháo) 960.-1127. g. | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
Dasjaohuandi (大孝皇帝 - Dàxiàohuángdì) |
Džao Kuanjiņ (趙匡胤 - Zhào Kuāngyìn) 927.-976. |
960.-976. |
|
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
Guansjaohuandi (廣孝皇帝 - Guǎngxiàohuángdì) |
Džao Kuanji (趙匡義 - Zhào Kuāngyì) vai Džao Kuanji (趙光義 - Zhào Guāngyì) 939.-997. |
976.-997. |
|
Džeņdzun (真宗 - Zhēnzōng) |
Juaņsjaohuandi (元孝皇帝 - Yuánxiàohuángdì) |
Džao Hen (趙恆 - Zhào Héng) 968.-1022. |
997.-1022. |
|
Žeņdzun (仁宗 - Rénzōng) |
Minsjaohuandi (明孝皇帝 - Míngxiàohuángdì) |
Džao Džeņ (趙禎 - Zhào Zhēn) 1010.-1063. |
1022.-1063. |
|
Jindzun (英宗 - Yīngzōng) |
Sjuaņsjaohuandi (宣孝皇帝 - Xuānxiàohuángdì) |
Džao Šu (趙曙 - Zhào Shù) 1032.-1067. |
1063.-1067. |
|
Šeņdzun (神宗 - Shénzōng) |
Šensjaohuandi (聖孝皇帝 - Shèngxiàohuángdì) |
Džao Sjui (趙頊 - Zhào Xū) 1048.-1085. |
1067.-1085. |
|
Džedzun (哲宗 - Zhézōng) |
Džaosjaohuandi (昭孝皇帝 - Zhāoxiàohuángdì) |
Džao Sjui (趙煦 - Zhào Xū) 1077.-1100. |
1085.-1100. |
|
Huidzun (徽宗 - Huīzōng) |
Sjaņsjaohuandi (顯孝皇帝 - Xiǎnxiàohuángdì) |
Džao Dzji (趙佶 - Zhào Jí) 1082.-1135. |
1100.-1125. |
|
Cjiņdzun (欽宗 - Qīnzōng) |
Žeņsjaohuandi (仁孝皇帝 - Rénxiàohuángdì) |
Džao Huaņ (趙桓 - Zhào Huán) 1100.-1161. |
1125.-1127. |
|
Naņ (Dienvidu) Sun dinastija (南宋朝 - Nán Sòng cháo) 1127.-1279. g. | ||||
Gaodzun (高宗 - Gāozōng) |
Sjaņsjaohuandi (憲孝皇帝 - Xiànxiàohuángdì) |
Džao Gou (趙構 - Zhào Gòu) 1107.-1187. |
1127.-1162. |
|
Sjaodzun (孝宗 - Xiàozōng) |
Čensjaohuandi (成孝皇帝 - Chéngxiàohuángdì) |
Džao Šeņ (趙昚 - Zhào Shèn) 1127.-1194. |
1162.-1189. |
|
Guandzun (光宗 - Guāngzōng) |
Cisjaohuandi (慈孝皇帝 - Cíxiàohuángdì) |
Džao Duņ (趙惇 - Zhào Dūn) ...-1200. |
1189.-1194. |
|
Nindzun (寧宗 - Níngzōng) |
Gunsjaohuandi (恭孝皇帝 - Gōngxiàohuángdì) |
Džao Kuo (趙擴 - Zháo Kuó) 1168.-1224. |
1194.-1224. |
|
Lidzun (理宗 - Lǐzōng) |
Aņsjaohuandi (安孝皇帝 - Ānxiàohuángdì) |
Džao Juņ (趙昀 - Zhào Yú) 1205.-1264. |
1224.-1264. |
|
Dudzun (度宗 - Dùzōng) |
Dzinsjaohuandi (景孝皇帝 - Jǐngxiàohuángdì) |
Džao Cji (趙祺 - Zhào Qí) 1240.-1274. |
1264.-1274. |
|
Gundzun (恭宗 - Gōngzōng) |
Sjaosjaohuandi (孝恭皇帝 - Xiàogōnghuángdì) |
Džao Sjaņ (趙顯 - Zhào Xiǎn) 1271.-1323. |
1274.-1276. |
|
Duaņdzun (端宗 - Duānzōng) |
Miņsjaohuandi (愍孝皇帝 - Mǐnxiàohuángdì) |
Džao Ši (趙昰 - Zhào Shì) 1269.-1278. |
1276.-1278. |
|
nav | nav | Džao Bin (趙昺 - Zhào Bǐng) 1271.-1279. |
1278.-1279. |
|
Si Sja dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) | pēcnāves vārds (諡號 - shìhào) | vārds vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Si Sja) + tempļa vārds vai dzimtais vārds | ||||
Dzjindzun (景宗 - Jǐngzōng) |
Vuliedi (武烈帝 - Wǔlièdì) |
Li Juaņhao (李元昊 - Lǐ Yuánhào) |
1032.-1048. |
|
Jidzun (毅宗 - Yìzōng) |
Džaojindi (昭英帝 - Zhāoyīngdì) |
Li Liandzuo (李諒祚 - Lǐ Liàngzuò) |
1048.-1067. |
|
Huidzun (惠宗 - Huìzōng) |
Kandzjindi (康靖帝 - Kāngjìngdì) |
Li Binčan (李秉常 - Lǐ Bǐngcháng) |
1067.-1086. |
|
Čundzun (崇宗 - Chóngzōng) |
Šenveņdi (聖文帝 - Shèngwéndì) |
Li Cjaņšuņ (李乾順 - Lǐ Qiánshùn) |
1086.-1139. |
|
Žeņdzun (仁宗 - Rénzōng) |
Šendžeņdi (聖禎帝 - Shèngzhēndì) |
Li Žeņsjao (李仁孝 - Lǐ Rénxiào) |
1139.-1193. |
|
Huaņdzun (桓宗 - Huánzōng) |
Džaodzjaņdi (昭簡帝 - Zhāojiǎndì) |
Li Čuņjou (李純佑 - Lǐ Chúnyòu) |
1193.-1206. |
|
Sjandzun (襄宗 - Xiāngzōng) |
Dzjinvudi (景武帝 - Jǐngwǔdì) |
Li Aņcjuaņ (李安全 - Lǐ Ānquán) |
1206.-1211. |
|
Šendzun (神宗 - Shénzōng) |
Jinveņdi (英文帝 - Yīngwéndì) |
Li Dzunsjui (李遵頊 - Lǐ Zūnxū) |
1211.-1223. |
|
Sjaņdzun (獻宗 - Xiànzōng) |
nav zināms | Li Devan (李德旺 - Lǐ Déwàng) |
1223.-1226. |
|
Modžu (末主 - Mòzhǔ) |
nav zināms | Li Sjaņ (李晛 - Lǐ Xiàn) |
1226.-1227. |
|
Dzjiņ dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) |
pēcnāves vārds (諡號 shìhào) |
vārds (姓名 xìngmíng) |
valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks |
---|---|---|---|---|
Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Dzjiņ) + pēcnāves vārds vai tempļa vārds | ||||
Taidzu (太祖 - Tàizǔ) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Aguda (完顏阿骨打 - Wányán Āgǔdǎ) |
1115.-1123. |
|
Taidzun (太宗 - Tàizōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Vucjimai (完顏吳乞買 - Wányán Wúqǐmǎi) vai |
1123.-1134. |
|
Sjidzun (熙宗 - Xīzōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Hela (完顏合剌 - Wányán Hélá) vai |
1135.-1149. |
|
nav zināms | Hailinvan (海陵王 - Hǎilíngwáng) |
Vaņjaņ Lian (完顏亮 - Wányán Liàng) |
1149.-1161. |
|
Šidzun (世宗 - Shìzōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Jun (完顏雍 - Wányán Yōng) |
1161.-1189. |
|
Džandzun (章宗 - Zhāngzōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Dzjin (完顏璟 - Wányán Jǐng) |
1190.-1208. |
|
nav zināms | Veišaovan (衛紹王 - Wèishàowáng) vai |
Vaņjaņ Jundzji (完顏永濟 - Wányán Yǒngjì) |
1209.-1213. |
|
Sjuaņdzun (宣宗 - Xuānzōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Sjuņ (完顏珣 - Wányán Xún) |
1213.-1223. |
|
Aidzun (哀宗 - Āizōng) |
sarežģīts, nelieto |
Vaņjaņ Šousju (完顏守緒 - Wányán Shǒuxù) |
1224.-1234. |
|
nav zināms | Modi (末帝 - Mòdì) |
Vaņjaņ Čenliņ (完顏承麟 - Wányán Chénglín) |
1234. | nav zināms |
Juaņ dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tempļa vārds (廟號 miàohào) | hana vārds | vārds (姓名 - xìngmíng) | valdīšanas laiks |
valdīšanas devīze (年號 niánhào), tās laiks | |
---|---|---|---|---|---|
Mongoļu dzimtas nosaukumu "Bordžigini" lieto reti. Avotos visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējums (Juaņ) + tempļa vārds vai pēcnāves vārds. Savukārt vēstures literatūrā visbiežāk lieto mongoļu hana vārdu. | |||||
Šidzu (世祖 - Shìzǔ) |
Hubilai-hans | Bordžigins Hubilajs (孛兒只斤忽必烈) (Bèi'érzhījīn Hūbìliè) |
1260.-1294. |
| |
Čendzun 成宗 Chéngzōng |
Oldžaitu-hans | Bordžigins Temurs (孛兒只斤鐵木耳) (Bèi'érzhījīn Tiěmù'ěr) |
1294.-1307. |
| |
Vudzun (武宗 - Wǔzōng) |
Gjuluk-han | Bordžigins Kaišans (孛兒只斤海山) (Bèi'érzhījīn Hǎishān) |
1308.-1311. |
| |
Žeņdzun (仁宗 - Rénzōng) |
Bujantu-hans | Bordžigins Ajurbaribadra (孛兒只斤愛育黎拔力八達) (Bèi'érzhījīn Àiyùlíbálìbādá) |
1311.-1320. |
| |
Jindzun (英宗 - Yīngzōng) |
Sudhipala-gegens | Bordžigins Sudhipala (孛兒只斤碩德八剌) (Bèi'érzhījīn Shuòdébālá) |
1321.-1323. |
| |
Dzjiņdzun (晉宗 - Jìnzōng) (1) pēcnāves vārds Taidin Di (泰定帝 - Tàidìng Dì) (2) |
Temur-hans | Bordžigins Esentemurs (孛兒只斤也孫鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Yěsūntiěmùér) |
1323.-1328]. |
| |
nav zināms (1) pēcnāves vārds Tjaņšuņ Di (天順帝 - Tiānshùn Dì) (2) |
Arig Buga-hans | Bordžigins Arig-Buga (孛兒只斤阿速吉八) (Bèi'érzhījīn Āsùjíbā) |
1328. |
| |
Veņdzun 文宗 Wénzōng |
Temur-hans | Bordžigins Tog-Temurs (孛兒只斤圖鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Tútiěmùér) |
1328.-1329. un 1329.-1332. |
| |
Mindzun (明宗 - Míngzōng) |
Kutugtu-hans | Bordžigins Kušars (孛兒只斤和世剌) (Bèi'érzhījīn Héshìlà) |
1329. | nav zināms | |
Niņdzun (寧宗 - Níngzōng) |
Jindžinbal-hans | Bordžigins Jindžinbals (孛兒只斤懿璘質班) (Bèi'érzhījīn Yìlínzhìbān) |
1332. |
| |
Huidzun (惠宗 - Huìzōng) (1) pēcnāves vārds Šuņdi (順帝 - Shùndì) |
Temur-hans | Bordžigins Togon-Temurs (孛兒只斤妥懽鐵木兒) (Bèi'érzhījīn Tuǒhuān Tiěmùér) |
1333.-1370. |
| |
(1) Vēsturiski visbiežāk izmantotā forma tikai šiem imperatoriem: Juaņ + pēcnāves vārds, piemēram, 元泰定帝 - Juaņ Taidin Di.
(2) Tas nav īstais pēcnāves vārds, bet gan izveidots vēlāk, atvasinot no valdīšanas devīzes. |
Minu dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Minu dinastija valdīja Ķīnā 276 gadus, no 1368. gada līdz 1644. gadam. Minu dinastija bija pēdējā dinastija, kuras valdnieki bija etniski ķīnieši. Tā bija pazīstama arī kā Lielā Minu impērija. Minu dinastijas laikā tika uzbūvēta spēcīga flote un izveidota pastāvīga karaspēks, kā arī iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 miljonus.
Cjinu dinastija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā valdošā dinastija, kas valdīja Ķīnā no 1644. gada, kad tika gāzta Minu dinastija, līdz 1912. gadam, kad tika dibināta Ķīnas Republika. Šo dinastiju dibināja mandžūru Aisingjoro klans. 18. gadsimtā bija dinastijas lielākā uzplaukuma laiks, kad tā pārvaldīja visplašāko teritoriju ar vislielāko pavalstnieku skaitu. Šajā laikā Cjinu dinastija pārvaldīja visu pašreizējās Ķīnas teritoriju, Mandžūriju, Mongoliju, Tibetu, kas kopumā bija 13 miljoni km2. Cjinu dinastijas laikā pieauga ārvalstu ietekme Ķīnā.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zariņš V., Svarīgākie senās Ķīnas vēstures notikumi. / Laodzi. Sacerējums par Dao un De (Daodedzin). - Zvaigzne ABC, Rīga, ISBN 9984-22-084-2
- Staburova J., Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā.Teorētiskie un praktiskie aspekti. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.