Ķiploks

Ķiploks Allium sativum
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta) Klase Viendīgļlapji (Liliopsida) Rinda Sparģeļu rinda (Asparagales) Dzimta Sīpolu dzimta (Alliaceae) Ģints Sīpoli (Allium) Suga Ķiploks (A. sativum)
Izcelsmes vieta Centrālāzija

Ķiploks (Allium sativum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie "ienāca" no Krievijas dienvidiem.

Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20-30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes — stobrveida.

Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pret cērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības. Mitoloģijā ķiploki aizsargā arī no vampīriem.

Ķiploku raža

Vislielākā ķiploku raža vairākus gadus pēc kārtas ir ievākta Ķīnā.

10 lielākās ķiploku audzētājvalstis 2009. gadā
Valsts	Novāktā raža (tonnas)
Ķīna	17 967 857
Indija	831 100
Korejas Republika	357 278
Krievija	227 270
Mjanma	200 730
Ēģipte	195 743
Etiopija	179 658
ASV	175 900
Bangladeša	154 831
Spānija	154 000