Ļubļinas ūnija

Vikipēdijas raksts

Ļubļinas ūnija - Lietuvas lielkņazistes un Polijas karalistes apvienošanās 1569. gadā.

Tā kā karos ar Maskaviju Lietuvas lielkņaziste bija zaudējusi ievērojamas teritorijas un novājināta, tai nebija sabiedroto, sākās sarunas ar Polijas karalisti, ar kuru lielkņazisti saistīja dinastiju radniecība un Krevas ūnija. 1553. gada Viļņas seims nosūtīja uz Poliju šim nolūkam īpašu delegāciju, lai tā risinātu konkrētas sarunas par ciešāku apvienošanos. Iespējamās ūnijas noteikumu apspriešana ritēja vairākus gadus, jo lielkņazistes magnāti bija kategoriski pret inkorporēšanos Polijas sastāvā. Tika apspriests gan valstu statuss, gan pat tādi aspekti kā karaļu kronēšana: delegācija piedāvāja variantu, ka karalis tiek kronēts gan Krakovā, gan Viļņā.

1569. gadā, gan Viļņas seims, gan Krakovas seims nonāca pie kopsaucēja: Lietuva apvienojās ar Poliju Ļubļinas ūnijā - valsti nosauca Žečpospoļitu, kurā ietilpa Lietuvas lielkņaziste, Polijas karaliste, Prūsija un daļa Livonijas. Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valstu kases, tiesas, valsts valodas, bet bija kopējs karalis, divpalātu seims, likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma.

Par karali izvēlētais Transilvānijas kņazs Stefans Batorijs (1576.-1586.) uzņēmās apvienotā karaspēka vadību.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Lietuvas vēstures pārskats (angļu valodā)
• Lietuvas vēstures hronoloģija (angļu valodā)
• Lietuvas vēstures hronoloģija (lietuviešu valodā)

• Viduslaiku Lietuvas vēsture un mantojums (angliski, lietuviski, krieviski, poliski, baltkrieviski)