Afanasijs Kuzmins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Afanasijs Kuzmins Shooting pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1947. gada 22. martā (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krivošejeva, Daugavpils apriņķis, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Krievs[1]
Augums 178 cm[2]
Svars 89 kg[2]
Izglītība
Universitāte LVFKI[3]
Akadēmija Policijas akadēmija[4]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Šaušana
Disciplīna 25 m ātršaušana
Treneris Aleksandrs Ļeščinskis[5]
Bijušie treneri Nikolajs Ļebedevs
Jānis Lācis
Helmūts Hāzenfūss[3]
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 9 (1976, 1980, 1988, 1992, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012)
Medaļas 1 zelts, 1 sudrabs
Papildinformācija
Tituli
 
Medaļas
Vīriešu šaušana
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zelts Seula 1988 25 m ātršaušana
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Sudrabs Barselona 1992 25 m ātršaušana

Afanasijs Kuzmins (dzimis 1947. gada 22. martā Krivošejevas ciemā, Daugavpils apriņķa Biķernieku pagastā) ir Latvijas šāvējs.

A. Kuzmins ir Olimpisko spēļu zelta un sudraba medaļas laureāts 25 metru ātršaušanā ar pistoli.[7][8] Tāpat ir 11 reizes uzvarējis Pasaules čempionātā, 10 reizes — Eiropas čempionātā. PSRS Nopelniem bagātais sportists.[9] Kopš 1989. gada Eiropas čempionāta Zagrebā viņam pieder pasaules rekords 25 metru šaušanā pa apaļo mērķi un siluetu (2006. gadā šo rekordu atkārtoja indietis Jaspals Rana),[10] kopš 1990. gada pasaules čempionāta Maskavā — pasaules rekords komandu cīņā,[11] kopš 1985. gada Eiropas čempionāta Osijekā — pasaules rekords šaušanā ar standarta mazkalibra pistoli.[12]

A. Kuzmins ir deviņu Olimpisko spēļu dalībnieks, tādējādi viņš ir viens no visvairāk Olimpiskajās spēlēs startējušiem sportistiem, tas ir dalīts rekords. Tāpat deviņās spēlēs piedalījies austriešu burātājs Hūberts Raudašls, savukārt kanādiešu jātnieks Īans Millars ir piedalījies desmit spēlēs.

Sportista karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar šaušanu A. Kuzmins sācis nodarboties 1961. gada nogalē, jau pēc pusotra gada izpildījis sporta meistara normatīvu.[12] PSRS izlasē viņš tika uzaicināts jau 1967. gadā.[7]

1973. gadā viņš absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu,[13] 1976. gadā PSRS olimpiskās komandas sastāvā piedalījies savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs Monreālā,[7] iegūstot augsto ceturto vietu.[8]

1980. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Maskavā piedalījies jau kā favorīts, tomēr līdz medaļai pietrūcis viens punkts.[8]

1984. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs nepiedalījās, jo PSRS boikotēja tā gada spēles, kas norisinājās Losandželosā, tādā veidā atbildot uz ASV vadīto 1980. gada Olimpisko spēļu protestu.[7]

1988. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Seulā, joprojām PSRS komandas sastāvā, viņš ieguva olimpisko zelta medaļu ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē, savukārt 1992. gada Barselonas Vasaras Olimpiskajās spēlēs viņš ieguva sudraba medaļu, pirmo olimpisko medaļu atjaunotās Latvijas vēsturē.[7]

2007. gadā apbalvots ar IV pakāpes Viestura ordeni par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs.[13][14]

Lai gan netika izpildījis kvalifikācijas normatīvu startam Pekinas olimpiskajās spēlēs, tomēr Starptautiskā šaušanas federācija piešķīra viņam speciālo ielūgumu (wild card) piedalīties ātršaušanā ar pistoli 25 metru distancē.[15] Ar īpašo ielūgumu startējis arī 2000. gadā Sidnejā.[16] Saņēma wild card arī dalībai 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs.[17] Tajās viņš kvalifikācijā ieņēma 17. vietu, tādējādi nekvalificējoties finālam.[18] Pēc starta Olimpiskajās spēlēs sportists atzina, ka tās viņam varētu būt pēdējās Olimpiskās spēles.[19]

Dibinājis biedrību "Afanasija Kuzmina šaušanas sporta klubs".

Divas reizes kļuvis par Eiropas čempionu: 1985. gadā šaušanā ar mazkalibra pistoli un 1989. gadā šaušanā ar revolveri.[3] Tāpat vairākkārt ir kļuvis par Eiropas čempionu komandu sacensībās (ātršaušanā ar standarta pistoli, šaušanā ar standarta pistoli un šaušanā ar revolveri).

Darbība politikā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā PCTVL sarakstā kandidējis pašvaldību vēlēšanās, bet no saraksta svītrots, jo Valsts valodas centrs par nederīgu atzinis viņa apliecību par valsts valodas prasmi. 2006. gadā apvienības "Dzimtene" sarakstā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās.[13]

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afanasijs Kuzmins ir precējies, sieva Gaļina.[8] Viņa vaļasprieks ir makšķerēšana un zvejošana.[20] Izglītību ieguvis Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināta profesionālajā tehniskajā skolā un LVFKI.

Lielākie sasniegumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Disciplīna Punkti Vieta
1976 25 m ātršaušana ar pistoli 595 4. vieta
1980 25 m ātršaušana ar pistoli 595 6. vieta
1988 25 m ātršaušana ar pistoli 698 1. vieta
1992 25 m ātršaušana ar pistoli 882 2. vieta
1996 25 m ātršaušana ar pistoli 585 10. vieta
1996 Šaušana ar pneimatisko pistoli 574 29.—35. vieta
2000 25 m ātršaušana ar pistoli 618,3 8. vieta
2004 25 m ātršaušana ar pistoli 574 14. vieta
2008 25 m ātršaušana ar pistoli 565 13. vieta
2012 25 m ātršaušana ar pistoli 569 17. vieta

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CVK profils. cvk.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  2. 2,0 2,1 2012. gada Olimpisko spēļu profils. London2012.com. Atjaunināts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Ošiņš, Ivars (2008). Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze. 79. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  4. Astoņkārtējais olimpietis Kuzmins. sporto.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  5. Afanasijs Kuzmins. Olimpiade.lv. Atjaunināts: 2012. gada 19. jūlijā.
  6. Tiks pasniegti Triju Zvaigžņu un Viestura ordeņi. Delfi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 24. aprīlī.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Egīls Zirnis (2008. gada 2. augustā). Ilgšāvējs. SestDiena. Atjaunināts: 2011. gada 6. augustā.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 Леви, Борис (2008. gada 29. jūlijā). Афанасий Кузьмин: "Китайцев может остановить только Россия". СПОРТ-ЭКСПРЕСС. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā. (krieviski)
    Nauris Mackevičs (2008. gada 29. jūlijā). Kuzmins: "Nebraucu kā uz pēdējām spēlēm". sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  9. Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 300. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
  10. Afanasijs Kuzmins plāno startēt arī Londonas olimpiskajās spēlēs. delfi.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  11. Šāvējs Afanasijs Kuzmins svin jubileju. vipi.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  12. 12,0 12,1 LETA (2007. gada 22. martā). Leģendārajam Afanasijam Kuzminam — 60. dzimšanas diena!. apollo.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  13. 13,0 13,1 13,2 Afanasijs Kuzmins, personas dati ziņu aģentūras LETA arhīvā
  14. Latvijas Valsts prezidenta kancelejas informācija par valsts apbalvojumu saņēmējiem. lv.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  15. LETA (2008. gada 16. aprīlī). Kuzmins brauks uz Pekinu. tvnet.lv. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.
  16. Guntis Keisels (2008. gada 3. augustā). Veci paziņas ar jaunām pistolēm. Diena. Atjaunināts: 2008. gada 6. augustā.
  17. Kuzmins startēs savās devītajās olimpiskajās spēlēs. Sportacentrs.com (2012. gada 22. maijā). Atjaunināts: 2012. gada 22. maijā.
  18. Kuzmins savā devītajā olimpiādē izcīna 17.vietu, Kļimovam pasaules rekords. Sportacentrs.com. Atjaunināts: 2012. gada 4. augustā.
  19. Kuzmins: "Man ir kauns". Sportacentrs.com. Atjaunināts: 2012. gada 4. augustā.
  20. Māris Stalidzēns (2006. gada 26. janvārī). Afanasijs Kuzmins sāk gatavoties Pekinas olimpiādei. Rīgas Balss. Atjaunināts: 2011. gada 2. augustā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]