Aleksandrs Bloks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Bloks

Aleksandrs Bloks (Александр Александрович Блок; dzimis 1880. gada 28. novembrī [v.s. 16. novembrī] Pēterburgā, miris 1921. gada 7. augustā Petrogradā) bija viens no izcilākajiem dzejniekiem krievu literatūras vēsturē, nereti uzskatīts par otru lielāko krievu dzejnieku līdzās Aleksandram Puškinam. Bloks bijis pazīstams arī kā dramaturgs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bloka tēvs bijis jurisprudences profesors Varšavas Universitātē; Bloka vecāki šķīrušies neilgi pēc kāzām, Bloks audzis mātes ģimenē izteikti intelektuālā gaisotnē — pie sava vectēva, Pēterburgas Universitātes rektora, botāniķa A. Beketova, tuvs ģimenes draugs bijis slavenais ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs. Mācoties ģimnāzijā, Bloks sapņojis kļūt par aktieri, piedalījies amatierteātra izrādes, apmeklējis aktieru kursus, līdz kāds pieredzējis aktieris skaidri paziņojis, ka Blokam šai nodarbei nepieciešamā talanta nav. Ģimnāzijā Bloks sācis rakstīt arī pirmos dzejoļus.

1898. gadā Bloks uzsācis studijas Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē, bet 1901. gadā pārgājis uz filoloģijas fakultāti, kuru beidzis 1906. gadā. 1903. gadā Bloks apprecējies ar D. Mendeļejeva meitu Ļubovu Mendeļejevu, taču ģimenes dzīve veidojusies saspringta un abpusēji sāpīga; īpaša loma šajās attiecībās bijusi arī Bloka draugam, izcilajam krievu dzejniekam un prozaiķim Andrejam Belijam.

1904. gadā tiek izdots pirmais Bloka dzejoļu krājums "Dzejoļi par Daiļo Dāmu" (Стихи о Прекрасной Даме) — spilgts simbolisma dzejas paraugs. 1905. gada revolūciju Bloks atbalstījis: līdz ar lielāko daļu krievu inteliģences viņš tiešām uzskatījis, ka valstī nepieciešamas gan radikālas sociālas, gan ne mazāk radikālas kulturālas pārmaiņas. Šajā laikā mainījusies arī līdz šim izteikti individuālistisku motīvu un dekadences un misticisma noskaņu piesātinātā Bloka daiļrade, viņš, pievērsies, piemēram, tautas un inteliģences atšķirtības tēmai utml. Tāpat pozitīva bijusi Bloka attieksme pret demokrātisko 1917. gada Februāra revolūciju. Pēc tās Bloks darbojies izdevniecībā Всемирная литература, bijis viens no Lielā teātra direktoriem. Savukārt Bloka attieksme pret komunistisko Oktobra revolūciju ir neskaidra. Uzskata, ka tā pausta poēmā "Divpadsmit" (1918) (Двенадцать), taču šis darbs ticis un joprojām tiek interpretēts dažādi - gan kā jauno režīmu atbalstošs, gan kā to nosodošs. Šīs poēmas iespaidā daļa Bloka draugu no viņa novēršas, uzskatīdami, ka Bloks nodevis krievu kultūras tradicionālās vērtības, pārdevies barbariskajam komunistiskajam režīmam. Bloks mirst 41 gadu vecs 1921. gada 7. augustā. Kā viņa pāragrās nāves cēlonis tiek minēta smaga depresija un radošā krīze, kā pamatā vilšanās revolūcijā un jaunajā režīmā, personiskie pārdzīvojumi. Tiesa, daļa Bloka dzīves un daiļrades pētnieku gan uzskata, ka nāves cēlonis bijis jaunībā iegūta, neizārstēta venēriska slimība.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandra Bloka grāmatas "Teātris" titullapa

Bloka daiļradi būtiski ietekmējuši izcilā krievu filosofa Vladimira Solovjova darbi, galvenokārt Solovjova t.s. Sofijas koncepcija (Sofija pareizticīgās baznīcas tradīcijā ir dievišķās gudrības un ideālās mīlestības iemiesojums skaistas sievietes tēlā). Tāpat Bloks ietekmējies no viduslaiku kultūras (dāmas kulta), sengrieķu filosofa Platona mācību par reālo un ideālo pasauli. Literatūrā būtiskākie Bloka ietekmētājie ir tolaik ne pārāk plaši pazīstamie 19. gs. krievu dzejnieki Fjodors Tjučevs, Arkādijs Fets u.c. Bloka pirmajā daiļrades posmā līdz aptuveni 1906. gadam dominē simbolisma literatūrai raksturīgais individuālisms, misticisms, sapņainība, vizionārisms, transcendentās pasaules atklāsme, Bloka dramaturģijā brīžiem sastopamas pat sirreālisma elementi; tāpat tāpat kā citu simbolistu darbi arī Bloka dzeja ir ļoti muzikāla, skanīga, formas ziņā izsmalcināta. Īpaši bieži Bloka dzejā sastopams platoniskas mīlestības apdvests, dievišķots un dievināts t.s. daiļās dāmas tēls, kas Bloku savā ziņā pietuvina klasiskā romantisma tradīcijai un nošķir no citiem krievu simbolistiem un dekadentiskās literatūras pārstāvjiem. Pēc 1905. gada revolūcijas Bloks vairāk pievēršas tēmām, kas saistītas ar sabiedrības problēmām, tautas un inteliģences atšķirtību, Krievijas nākotni. Bloks bijis viens no retajiem krievu dzejniekiem, kas jau dzīves laikā ieguvuši pelnītu literatūras klasiķa statusu. Ar pirmo krājumu "Dzejoļi Daiļajai Dāmai" un īso lugu "Balagāniņš" (Балаганчик) iegūto slavu Bloks nostiprina ar dzejoļu krājumiem "Brīvās domas" (1907) (Вольные мысли), "Zeme sniegā" (1908)(Земля в снегу) u.c.

Bloks un latviešu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās citiem nozīmīgiem krievu modernisma dzejniekiem Bloks ietekmējis arī latviešu literatūru. Piemēram, ar Bloku sarakstījies (1906, 1916) viens no latviešu modernisma aizsācējiem, dzejnieks Valdemārs Dambergs; domājams, tieši Bloka dzeja rosinājusi Dambergu pievērsties simbolismam. Ar Bloku personiski 1906. gadā iepazinies jaunais dzejnieks Kārlis Jēkabsons. No Andreja Kurcija sagatavota parindeņa Bloks 1915. gadā krievu valodā izcili atdzejo Viļa Plūdoņa "Rekviēmu", kas paredzēts Vladimira Brjusova gatavotajam latviešu dzejas krājumam. Lielu ietekmi Bloks atstājis uz Jāņa Ziemeļnieka dzeju, it īpaši attiecībā uz dievišķotās, noslēpumainās sievietes tēlu Ziemeļnieka dzejā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]