Andrejs Mamikins
| Andrejs Mamikins | |
|---|---|
 Andrejs Mamikins 2016. gadā | |
| Eiropas Parlamenta deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 1. jūlijs — 2019. gada 1. jūlijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1976. gada 11. martā Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Dzīvo |
Maskava, Krievija |
| Politiskā partija | Saskaņa (līdz 2018) |
| Profesija | žurnālists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Andrejs Mamikins (krievu: Андрей Владимирович Мамыкин; dzimis 1976. gada 11. martā[1] Ļeņingradā)[2] ir Latvijas krievu politiķis, bijušais žurnālists. Bija Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas no 2014. līdz 2019. gadam, ievēlēts no partijas "Saskaņa", no kuras izstājies.
Atklāts rašistisko uzskatu paudējs.[nepieciešama atsauce] 2023. gadā pametis Latviju, emigrējot uz Krieviju, kur uzstājies propagandas raidījumos, kuros attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un kritizē Latvijas valsti.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1976. gadā Ļeņingradā. Mācījās Rīgas 88. vidusskolā, absolvēja studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes krievu valodas un literatūras specialitātē.[2] 1996. gadā uzsācis darba gaitas avīzē SM kā žurnālists, pēc tam strādāja laikrakstā Čas, Subbota.[2] 2002. gadā sāka strādāt TV5, kur vadījis raidījumu "Bez cenzūras",[2] kas 2013. gadā viņam uzteica darbu.[3] No 2006. līdz 2008. gadam bija Radio SWH+ ziņu dienesta darbinieks, no 2009. līdz 2010. gadam Krievijas hitu radio ziņu dienesta vadītājs.[4] 2013. gadā viņš uzsāka vadīt raidījumu "Bez cenzūras" Ren TV Baltija televīzijas kanālā.[3]
2021. gadā viņš uzsāka darbu Valsts darba inspekcijā kā stratēģiskās komunikācijas vadītājs,[5] tomēr pārbaudes laikā darbs tika uzteikts.
Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Mamikins emigrēja uz Krieviju.[6] Pēc tam uzstājies Krievijas propagandas raidījumos, kuros attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un kritizē Latvijas valsti.[7] 2023. gada 29. septembrī Latvijas Valsts drošības dienests uzsāka kriminālprocesu pret Andreju Mamikinu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu.[8]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2014. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta. Viņš ieguva vienu no astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem Eiropas Parlamentā.[9]
2016. gada decembrī kopā ar Krievijas Federācijas un vēl diviem citiem Eiropas Parlamenta deputātiem apmeklēja Sīriju, kur tikās ar Bašāru al Asadu un apmeklēja Krievijas militāro bāzi.[10]
2018. gada aprīlī Mamikins paziņoja par izstāšanos no partijas "Saskaņa". Kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta, nebūdams tās biedrs, taču partija neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēta parlamentā. Tāpat pārstāvēja LKS arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
2020. gadā A. Mamikins kļuva par Eiropas Parlamenta deputātes no Igaunijas Janas Tomas palīgu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Andrejs Mamikins». Imhoclub.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. maijā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Latvieši, mīliet mūs, ar arābiem jums būs grūtāk». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 «Mamikins: kaut rīt esmu gatavs atgriezties TV5». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Mamikins ar raidījumu "Bez cenzūras" pāriet pie Krievijas holdinga». Ir.lv. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ nra.lv. «Bijušais eirparlamentārietis Mamikins darbu atradis Valsts darba inspekcijā».
- ↑ Mamikins intervijā Kremļa propagandas kanālam stāsta, ka pārcēlies uz dzīvi Krievijā tvnet.lv 2023. gada 15. septembrī
- ↑ «"Krievija Ukrainā dara svētu lietu!" Mamikins Solovjova raidījumā izpaužās pēc pilnas programmas». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-25.
- ↑ Drošības dienests sāk kriminālprocesu pret Mamikinu par Krievijas noziegumu publisku slavināšanu lsm.lv 2023. gada 29. septembrī
- ↑ ««Saskaņas» sarakstā Mamikins saņēmis visvairāk plusu un vismazāk svītrojumu». Tvnet.lv. 2014. gada 26. maijā. Skatīts: 2014. gada 26. maijā.
- ↑ «Mamikins kopā ar Eiroparlamenta un Krievijas deputātiem Sīrijā ticies ar Asadu» (latviešu). Skatīts: 2017-12-19.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||