Valdis Dombrovskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valdis Dombrovskis
Valdis Dombrovskis 2009.jpg
Valdis Dombrovskis 2009. gadā
ES komisārs eiro un sociālā dialoga jomā
Amatā
2014. gada 1. novembris — pašlaik
Prezidents Žans Klods Junkers
Priekštecis Jirki Katainens[a]
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
2009. gada 12. marts — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Priekštecis Ivars Godmanis
Pēctecis Laimdota Straujuma
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Gundars Bērziņš
Pēctecis Oskars Spurdziņš

Dzimšanas dati 1971. gada 5. augustā (43 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Ārija Dombrovska
Profesija Fiziķis, ekonomists
Augstskola
Paraksts Valda Dombrovska paraksts.png
  • ^a Kā ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs

Valdis Dombrovskis (dzimis 1971. gada 5. augustā Rīgā) ir latviešu fiziķis, ekonomists un politiķis. Bijis Saeimas deputāts, finanšu ministrs, Latvijas Ministru prezidents. Šobrīd ir ievēlēts Eiropas Parlamentā, taču no 2014. gada 1. novembra ir Eiropas Savienības komisārs un Eiropas Komisijas viceprezidents ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera komisijā. Pārstāv partiju "Vienotība" (iepriekš "Jaunais laiks").

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā absolvējis Rīgas 58. vidusskolu (tagad Iļģuciema vidusskola). 1993. gadā beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot fizikas bakalaura grādu. Paralēli studējot divās augstskolās, 1995. gadā beidzis arī Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā. No 1995. līdz 1996. gadam studējis un izstrādājis maģistra darba eksperimentālo daļu Maincas universitātes Fizikas fakultātē. 1996. gadā Latvijas Universitātē ieguvis fizikas maģistra grādu. No 1997. līdz 1998. gadam studēja doktorantūrā Mērilendas universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1993. līdz 1997. gadam V. Dombrovskis strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku un laborantu Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un Pusvadītāju fizikas katedrā, Maincas Universitātes Fizikas institūtā, kā arī Mērilendas Universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

1998. gadā V. Dombrovskis sāka strādāt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē kā makroekonomikas analīzes speciālists. 1999. gadā kļuva par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecāko ekonomistu, 2000. gadā - par Monetārās politikas pārvaldes galveno ekonomistu.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā V. Dombrovskis iesaistījās politikā un bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem (tās izveidotājs un vadītājs Einars Repše līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, līdz ar to V. Dombrovska priekšnieks), kļuva par partijas valdes locekli un tā paša gada rudenī tika ievēlēts 8. Saeimā.

2002. gada novembrī Saeima viņu apstiprināja par finanšu ministru E. Repšes valdībā. 2004. gada martā līdz ar valdības demisiju viņš zaudēja finanšu ministra amatu un atgriezās Saeimā. 2004. gada jūnijā V. Dombrovski ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu,[1] šo amatu viņš ieņēma līdz kļūšanai par Ministru prezidentu 2009. gadā. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim V. Dombrovskis bija arī ekonomikas ministra padomnieks.[2]

2007. gada decembrī V. Dombrovskis bija partijas "Jaunais laiks" premjera amata kandidāts, tomēr par premjerministru tika virzīts un izvēlēts Ivars Godmanis.[1]

Ministru prezidenta amatā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 26. februārī, sešas dienas pēc I. Godmaņa atkāpšanās, Valsts prezidents Valdis Zatlers izvirzīja V. Dombrovski Ministru prezidenta amatam.[3][1] 12. martā 9. Saeima apstiprināja V. Dombrovski šajā amatā.[4] Valdības pirmajos darbības mēnešos Ministru prezidents pats ieņēma arī Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra amatu līdz tā likvidācijai.

2010. gada martā Tautas partija izstājās no koalīcijas un atsauca savus ministrus no valdības, līdz ar to V. Dombrovskis kļuva par mazākuma valdības vadītāju. Tomēr valdība krīzes apstākļos darbojās salīdzinoši veiksmīgi un vasaras beigās Latvijas ekonomika sāka uzrādīt atjaunošanās pazīmes. Šajā situācijā V. Dombrovskis tika izvirzīts kā partiju apvienības "Vienotība" līderis un Ministru prezidenta amata kandidāts 10. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2. oktobrī. Saraksts guva uzvaru vēlēšanās, iegūstot 33 vietas parlamentā, bet Ministru prezidents V. Dombrovskis bija vēlētāju visvairāk atbalstītais kandidāts, Vidzemes vēlēšanu apgabalā savācot 77 168 plusiņus vēlēšanu biļetenos.[5] Uzreiz pēc vēlēšanām V. Dombrovskis sāka sarunas par jaunas valdības izveidi un 10. Saeimas pirmajā darba dienā 2010. gada 2. novembrī Valsts prezidents V. Zatlers uzaicināja viņu sastādīt jaunu Ministru kabinetu. Saeimas ārkārtas sēdē 2010. gada 2. novembrī jaunā valdība tika apstiprināta ar 63 balsīm par. Valdībā V. Dombrovskis ieņēma ne vien Ministru prezidenta, bet arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra krēslu, līdz brīdim, kad, saskaņā ar valdības deklarāciju, šis ministra amats tiks apvienota ar vides ministra amatu kopējā ministrijā.

2011. gadā 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās bija partijas "Vienotība" Ministru prezidenta amata pretendents un vēlētāju visatbalstītākais kandidāts "Vienotības" sarakstā, tika ievēlēts 11. Saeimā no Vidzemes vēlēšanu apgabala. Pēc ilgām un sarežģītām sarunām par koalīcijas veidošanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš V. Dombrovski uzaicināja veidot valdību. Viņš kļuva par pirmo, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.[6] 2013. gada augustā Dombrovskis kļuva par Ministru prezidenta amatā visilgāk nostrādājušo personu kopš neatkarības atjaunošanas.[7]

2013. gada 27. novembrī V. Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata, "uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju".[8] 2014. gada 22. janvārī viņu amatā nomainīja Laimdota Straujuma.

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2014. gada septembrī tika izvirzīts kā kandidāts uz Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera komisijā.[9]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā par ieguldījumu Latvijas interešu aizstāvībā Eiropas Savienībā un finansiāli sabalansētas Eiropas veidošanā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.[10] Otro reizi Eiropas Gada cilvēka Latvijā balvu saņēmis 2013. gada 17. decembrī kā politiķis, ar kuru var lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta un morālā stāja krīzes situācijās.[11]

2011. gada 4. decembrī saņēmis vācu ekonomista Frīdriha Augusta fon Hajeka fonda (Friedrich August von Hayek Stiftung) starptautisko balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas finanšu un ekonomiskās stabilitātes atjaunošanā.[12]

2012. gada 24. jūlijā saņēmis Amerikas Studiju Fonda iedibināto Vašeka un Marijas Polāku vieslektora balvu par valdības vadītāja amatā paveikto finanšu krīzes pārvarēšanai. Šī balva dibināta 1995. gadā, lai godinātu Centrālās un Austrumeiropas līderus par viņu ieguldījumu demokrātijas un ekonomisko reformu īstenošanā reģionā. 2000. gadā šo balvu saņēma bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Balvu iepriekš saņēmuši arī Čehijas prezidents Vaclavs Klauss, Polijas prezidents Lehs Valensa, Igaunijas premjers Marts Lārs, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas premjers Andrus Ansips, Polijas premjers Donalds Tusks un citi.[13]

2012. gada 8. novembrī saņēmis Baltijas Asamblejas medaļu par izcilu ieguldījumu Baltijas vienotības stiprināšanā un Baltijas valstu sadarbības veicināšanā.[14]

2014. gada novembrī saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gundars Bērziņš
Latvijas finanšu ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Oskars Spurdziņš
Priekštecis:
Ivars Godmanis
Latvijas Ministru prezidents
2009. gada 12. marts2014. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Laimdota Straujuma
Priekštecis:
Ainars Baštiks
Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs
2009. gada 12. marts2009. gada 30. jūnijs
Pēctecis:
amats likvidēts
Priekštecis:
Dagnija Staķe
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
2010. gada 3. novembris2011. gada 1. janvāris
Pēctecis:
amats likvidēts
Priekštecis:
Jirki Katainens
(kā ekonomikas un monetāro lietu un eiro komisārs)
ES komisārs eiro un sociālā dialoga jomā
2014. gada 1. novembris — pašlaik
Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Andris Piebalgs
ES komisārs no Latvijas
2014. gada 1. novembris — pašlaik
Pēctecis:
amatā