Tatjana Ždanoka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tatjana Ždanoka
Татьяна Аркадьевна Жданок
Tatjana Ždanoka press photo.jpg
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas
Amata sākums
2004
LPSR un LR Augstākās Padomes deputāte no Rīgas 40. apgabala
Amatā
1990. gada 3. maijs — 1993. gada 6. jūlijs

Dzimšanas dati 1950. gada 8. maijā (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
Līdztiesība
PCTVL
Profesija matemātiķe
Augstskola LVU

Tatjana Ždanoka, krievu: Татьяна Аркадьевна Жданок, dzimusi 1950. gada 8. maijā, Rīgā, ir Latvijas politiķe, matemātikas doktore. Politiskās apvienības PCTVL līdzpriekšsēdētāja, kopš 2004.gada — Eiropas Parlamentā deputāte (Zaļo un Eiropas Brīvās Alianses frakcijā). Pirmā deputāte Eiroparlamentā, kuras dzimtā valoda ir krievu valoda.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi Rīgā jauktā ebreju-krievu ģimenē. 1972. g. beidza Latvijas Valsts Universitātes (LVU) fizikas un matemātikas fakultāti, turpināja studijas LVU un Monpeljē Universitātē. No 1972. līdz 1990. gadam LVU pasniedza matemātiku. 1980. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu. 1992. gadā ieguva matemātikas doktores grādu. 1996. gadā tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusi Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) biedre. 1988. gadā viņa iestājās Latvijas Tautas Frontē (LTF), taču 1989. g. neapmierināta ar tās nacionālismu un separātismu, iesaistījās LTF opozicionārās kustības - Internacionālās Darbaļaužu frontes (Interfrontes) darbībā, kur izrādījās opozīcijā konservatīvākai IF vadībai. 1989. gadā Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas Tautas deputātu padomes deputāti (līdz 1994), bet 1990. gadā par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti (līdz 1993). 1992. gadā viņa kļuva par vienu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas dibinātājām. No 1995. — 2004. gadam bija tās līdzpriekšsēdētāja. 1993. gadā kļuva par vienu no kustības "Līdztiesība" vadītājām un tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju kļua par tās priekšsēdētāju; līdz 1997. gadam bija arī tās Saeimas frakcijas konsultante. 1997. gadā Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas domes deputāti, taču 1999. gadā viņai ar tiesas lēmumu mandāts tika atņemts. 2001. gadā Ždanoka kļuva par partijas "Līdztiesība" līderi un turpināja šo amatu pildīt līdz partijas likvidācijai 2007. gadā. Tatjana Ždanoka kopš 2001. gada ir arī PCTVL apvienības līdzpriekšsēdētāja. ANO Cilvēktiesību komitejā kā pārstāve panāca uzvaru A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku. 2004. gada 12. jūnijā tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. 2005. gadā viņa bija viena no Eiropas Krievvalodīgo alianses dibinātājām.

Tiesvedība par tiesībām kandidēt vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ždanokai 1999. gadā ar tiesas lēmumu tika atņemts mandāts, jo viņa bija bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. 2000. gadā viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā un 2004. gada 17. jūnijā tā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006. gada 16. martā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980 — "Случайные линейные операторы в банаховых пространствах"

1982 — "Задачи-тесты по высшей математике" (kopā ar М. Hazanu)

1985 — "Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984" (kopā ar S. Kroņkalni)

1988 — "Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987" (kopā ar P. Zelču)

2004 — rakstu un interviju krājums "25 вопросов Татьяне Жданок"

2009 — rakstu krājums "Европейский дневник" (P.: Averti-R)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]