Artis Pabriks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artis Pabriks
Artis Pabriks

Artis Pabriks 2010. gadā


Amatā
2004. gada 21. jūlijs — 2007. gada 28. oktobris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Priekštecis Rihards Pīks
Pēctecis Māris Riekstiņš

Amatā
2010. gada 3. novembris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Imants Lieģis
Pēctecis Raimonds Vējonis

Dzimšanas dati 1966. gada 22. martā (48 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (1998-2007)
SCP (2008-2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs (e) Undīne Pabrika-Bollova (Undine Pabriks-Bollow)
Profesija politologs, pasniedzējs
Augstskola Latvijas Universitāte
Orhūsas universitāte

Artis Pabriks (dzimis 1966. gada 22. martā Jūrmalā) ir latviešu politologs, augstskolas pasniedzējs un politiķis, pārstāv partiju "Vienotība". Bijis Latvijas ārlietu ministrs no 2004. līdz 2007. gadam un aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014. gadam.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc izglītības A. Pabriks ir politologs, beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti un Orhūsas universitāti. Pēc augstskolas beigšanas pievērsies akadēmiskai darbībai, strādājis par pasniedzēju, bijis Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas profesors. A. Pabriks bijis arī Vidzemes augstskolas profesors un tās pirmais rektors (no 1996. gada).

Politiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā A. Pabriks piedalījās Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanā. Pēc tam vairākus gadus uz vēlētiem amatiem valsts pārvaldē nav pretendējis, līdz 2002. gada rudenī piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji netika ievēlēts, bet 2004. gadā kļuva par 8. Saeimas deputātu uz laiku, kamēr partijas biedrs Atis Slakteris strādāja valdībā. 2004. gada 21. jūlijā pēc Riharda Pīka ievēlēšanas Eiropas Parlamentā A. Pabriks kļuva par ārlietu ministru Induļa Emša valdībā.[1] Pēc valdības krišanas A. Pabriks palika savā amatā arī Aigara Kalvīša ministru kabinetā.

2006. gada oktobrī A. Pabriks tika ievēlēts 9. Saeimā, saglabājot ārlietu ministra amatu arī otrajā A. Kalvīša valdībā. 2007. gada pavasarī viņš tika izvirzīts kā viens no Tautas partijas pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu, taču valdošās partijas vienojās par bezpartijiska kandidāta Valda Zatlera virzīšanu vēlēšanām Saeimā. 2007. gada 19. oktobrī, nepiekrītot valdības lēmumam par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu, viņš atkāpās no amata,[2] 1. novembrī atgriežoties Saeimā. 8. novembrī A. Pabriks apturēja savu dalību Tautas partijā, piebilstot, ka, ja tas nav iespējams, viņš no tās izstāsies. Drīz pēc tam kopā ar citu Tautas partiju pametušo politiķi Aigaru Štokenbergu iesaistījās sabiedriskās organizācijas "Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī” veidošanā, kas nākošajā gadā pārtapa partijā.

2008. gada 6. septembrī ievēlēts par jaundibinātās partijas "Sabiedrība citai politikai" līdzpriekšsēdētāju. Partija iesaistījās apvienībā "Vienotība", no kuras A. Pabriku ievēlēja 10. Saeimā. 2010. gada 3. novembrī viņu ievēlēja par aizsardzības ministru un Ministru prezidenta biedru Valda Dombrovska otrajā valdībā. No "Vienotības" saraksta 2011. gada ārkārtas vēlēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. Saglabāja aizsardzības ministra amatu arī V. Dombrovska trešajā valdībā.

2013. gada beigās, pēc tam, kad V. Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, "Vienotība" izvirzīja A. Pabriku kā savu nākošo pretendentu uz valdības vadītāja vietu. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš, minot maz pārliecinošus argumentus, noraidīja izvirzīto kandidātu un aicināja partijām atrast citu, piemērotāku Ministru prezidenta amata pretendentu.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (Līdzautors) Zepa B., Zobena A. (Zin. red.) Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā — Rīga: RANTI, 1996
  • The Latvian NATO Membership - A Goal Wthout Alternatives, in Baltic Security, NATO and the EU - Occasional Papers – No.1., Atlantic Council of Finland, 2001
  • Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā — Rīga: Nordik, 2002. ISBN 9984-675-78-5
  • Pabriks A., Purs A. Latvia, the Challenges of Change - London and New York: Routledge, 2002
  • Ethnic Limits of Civil Society: The Case of Latvia - in Civil Society in The Baltic Sea Region Norbert Gotz and Jorg Hackmann (eds.). Ashgate, 2003
  • Pabriks A., Aiga Štokenberga A. Political Parties and Party System in Latvia - in Susanne Jungerstam-Mulders (ed.) Parties and Party Systems. Ashgate, 2006
  • Politikas mazais leksikons - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
  • In Defiance of Fate: Ethnic Inequality and Governance in Latvia - in Yusuf Bangura (ed.) Ethnic Inequalities and Public Sector Governance. Palgrave Macmillan. United Nations Research Institute for Social Development, 2006
  • Lettland – EU medlem og Ruslands naere nabo - in Udenrigs (DK), 2008
  • Do Bridges Unite? The Euro-Atlantic: Fit For Global Action? - Turkish Policy Quarterly, 2006/2007
  • Pabriks A., Laizāne M. (ed.) EU Strategic Challenges in the Baltic Sea Region - Vidzeme University College: Elpa -2 Gutenbergs druka, 2009

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Artis Pabriks


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rihards Pīks
Latvijas ārlietu ministrs
2004. gada 21. jūlijs2007. gada 28. oktobris
Pēctecis:
Māris Riekstiņš
Priekštecis:
Imants Lieģis
Latvijas aizsardzības ministrs
2010. gada 3. novembris2014. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Raimonds Vējonis