Maikls Faradejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maikls Faradejs
Michael Faraday
Maikls Faradejs
Personīgā informācija
Dzimis 1791. gada 22. septembrī
Union flag 1606 (Kings Colors).svg Londona, Lielbritānijas Karaliste
Miris 1867. gada 25. augustā (75 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste
Tautība brits
Paraksts Michael Faraday signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika un ķīmija

Maikls Faradejs (angļu: Michael Faraday, izrunā: [ˈfarəˌdā];[1] dzimis 1791. gada 22. septembrī, miris 1867. gada 25. augustā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma un elektroķīmijas nozarēs, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Faradejs piedzima Londonas priekšpilsētā kalēja ģimenē. Maikls ieguva tikai pamatizglītību un no trīspadsmit gadu vecuma strādāja par grāmatsējēju grāmatu veikalā. Tur viņš papildināja zināšanas pašmācības ceļā, lasot iesienamās grāmatas. Reiz Maikls apmeklēja vienu no dižā angļu fiziķa Hamfrija Deivija lekcijām. Faradejs lekciju rūpīgi pierakstīja, iesēja to un nosūtīja Deivijam. Fiziķis bija tik pārsteigts, ka piedāvāja Faradejam kļūt par viņa sekretāru. Drīz pēc tam Deivijs devās ceļojumā pa Eiropu un ņēma Faradeju līdzi. Divu gadu laikā viņi apmeklēja Eiropas lielākās universitātes.[2]

Zinātniskie pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maikla Faradeja portrets

1815. gadā, atgriezies Londonā, Faradejs sāka strādāt par asistentu kādā no Londonas Karaliskā institūta laboratorijām. Tolaik tā bija viena no labākajām fizikas laboratorijām pasaulē. 1825. gadā viņš nomainīja Deiviju laboratorijas vadītāja amatā. Institūta ēkā Faradejs nodzīvoja visu mūžu. Viņš sniedza daudzas konsultācijas dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, taču honorārus allaž veltīja labdarības mērķiem.

Pirmie zinātnieka pētījumi bija veltīti ķīmijas problēmām. Viņš atklāja benzolu un pirmoreiz ieguva sašķidrinātās gāzes. Taču nozīmīgākie Faradeja darbi saistīti ar elektrību un magnētismu. Viņš pierādīja, ka, laižot strāvu caur stiepli, kas uztīta uz dzelzs serdes, dzelzs pārvēršas par magnētu. Izņēmis serdi, Faradejs konstatēja, ka stieples spirāles magnētiskās īpašības nav mainījušās. Šo ierīci viņš nosauca par elektromagnētu.

Nākamajā eksperimentā Faradejs uz tās pašas dzelzs serdes uztina citu, izolētu, spirāli. Zinātnieks konstatēja, ka, serdi izvelkot, spirālē rodas strāva. Šo parādību viņš nosauca par elektromagnētisko indukciju. Indukcija ir tādu plaši izplatītu ierīču kā transformators un ģenerators darbības principa pamatā. Šie atklājumi padarīja Faradeja vārdu slavenu un aizsāka elektrības praktiskās izmantošanas ēru.

Faradeja vārdā ir nosaukta fundamentāla fizikas konstante — Faradeja konstante, kā arī elektriskās kapacitātes mērvienība — farads.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Definition of Faraday, Michael (angliski). Oxford Dictionaries. Atjaunināts: 2012-10-01.
  2. Archives Biographies: Michael Faraday. theiet.org.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]