Antons Drekslers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Drekslers nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Antons Drekslers.jpg

Antons Drekslers (vācu: Anton Drexler; 1884. gada 13. jūnijs1942. gada 24. februāris) Vācu strādnieku partijas dibinātājs (vēlākā NSDAP).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Minhenē (Vācijā). Viņa tēvs bija dzelzceļa strādnieks. Strādāja par atslēdznieku Minhenē, bet 1902. gadā kļuva par dzelzceļa atslēdznieku Berlīnē. Pirmā pasaules kara laikā iestājās Vācijas Tēvzemes partijā (vācu: Deutsche Vaterlandspartei).[1] 1918. gada martā ar saviem kolēģiem nodibināja “Brīvo strādnieku komiteju par labāku pasauli” (vācu: Freier Arbeiterausschuß für einen guten Frieden), bet vēlāk, šai pat gadā - konservatīvo “Strādnieku politisko pulciņu” (vācu: Politischer Arbeitszirkel). Drekslers sevi sauca par sociālistu, strādnieku, kurš iestājas pret kapitālismu, tomēr tas vairāk bija sociālisms ar nacionālisma nokrāsu.[1]

1918. gada 5. janvārī kopā ar Karlu Hareru, Gotfrīdu Federu un Dītrihu Ekartu Minhenē nodibināja Vācu strādnieku partiju, DAP (vācu: Deutsche Arbeiterpartei, DAP), kuru 1920. gada 24. februārī tika pārdēvēta par Vācu nacionālsocialistisko strādnieku partiju, NSDAP (vācu: Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, NSDAP). 1919. gada janvārī Antons publicēja rakstu “Proletāriešu Internacionāļu sabrukums un brālības idejas krahs”. Tajā pat gadā parādījās viņa pamflets “Mana politiskā... No vācu strādnieka politiskās dienasgrāmatas”, kura piesaistīja Ādolfa Hitlera uzmanību.

1919. gadā Hitlers no savas vadības puses (Reihsvēra) tika nosūtīts uz Drekslera partijas sanāksmi, lai pārbaudītu tās politiskos uzskatus un tās nostāju. Ievērību partijas biedru starpā viņš ieguva 1919. gada 12. septembrī, kad no publikas teica runu pret runātāju no tribīnes, kurš aizstāvēja Bavārijas atdalīšanos no Vācijas.[2] Drīz pēc tam Hitlers iestājās partijā. 1921. gadā viņš tika ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Drekslers, kurš sāka zaudēt savu ietekmi partijā, centās vest sarunas ar citām labējām partijām par iespējamo apvienošanos, bet neveiksmīgi. 1921. gada 25. martā Dekslers vērsās policijā, kurā sūdzējās par Hitlera provokatorisku rīcību. Pēc Hitlera nākšanas pie varas NSDAP Drekslers kļuva par tās “goda priekšsēdētāju”.

Šo amatu viņš saglabāja līdz 1923. gadam, kad notika Alus pučs. Viņš tajā nepiedalījās un pēc partijas aizliegšanas iestājās Tautas blokā. No tā viņš tika ievēlēts Bavārijas landtāgā (1924 -1928). 1925. gadā, kad tika atjaunota NSDAP darbība, nepiedalījās tās darbībās un distancējās no tās. 1933. gadā, kad pie varas Vācijā nāca NSDAP, atkal iestājās tajā. 1934. gadā apbalvots ar “Asiņu ordeni”, kurš tika izveidots, lai atminētos 1923. gada puču, tomēr partijā viņš nebija vairs politiski svarīgs. 1942. gadā miris Minhenē.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 “Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (176. lpp.)
  2. “Trešais Reihs” Ričards Dž. Evanss, Rīga: Atēna, 2006 (177. lpp.)