Augustīns Voldemārs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augustīns Voldemārs
Augustinas Voldemaras
Augustinas Voldemaras.jpg
Augustīns Voldemārs jaunībā
Lietuvas Ministru prezidents
Amatā
1918. gada 11. novembris — 1918. gada 26. decembris
Priekštecis -
Pēctecis Mikolas Sleševičius
Lietuvas Ministru prezidents
Amatā
1926. gada 17. decembris — 1929. gada 23. septembris
Priekštecis Mikolas Sleševičius
Pēctecis Juzas Tūbelis

Dzimšanas dati 1883. gada 16. aprīlis
Disna (tagad Utenas apriņķis Karogs: Lietuva Lietuva)
Miršanas dati 1942. gada 16. decembris
Maskava (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība lietuvietis
Profesija Vēsturnieks
Augstskola Pēterburgas Universitātē

Augustīns Voldemārs (lietuviešu: Augustinas Voldemaras; *1883. gada 16. aprīlis [v.s. 4. aprīlis]1942. gada 16. decembris) bija Lietuvas politiķis, vēsturnieks, pirmais Lietuvas Ministru prezidents.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Disnas (Dysna) ciemā tagadējā Utenas apriņķa Ignalinas rajonā, muižnieku ģimenē. 1896. gadā pabeidza apriņķa skolu. 1904. gadā pabeidza ģimnāziju Pēterburgā. Pēc tam iestājās Pēterburgas Universitātē, Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru absolvēja 1909. gadā. Par savu disertāciju tika apbalvots ar zelta medaļu. Nākamajā gadā ieguva maģistra grādu. Iegūtā stipendija viņam ļāva turpināt mācības. Viņš ieguva doktora grādu.

No 1911. līdz 1914. gadam bija docents universitātē. No 1914. līdz 1915. gadam stažējās Itālijā un Šveicē. Pēc tam, no 1916. līdz 1917. gadam bija profesors Permas universitātē. Jau studiju laikā uz viņu lielu iespaidu atstāja nacionālo jūtu pacēlums, kurš valdīja starp lietuviešiem, viņa dzimtenē. Jau Pēterburgā viņš pievienojās studentu grupai, kura aģitēja par autonomijas piešķiršanu lietuviešu apdzīvotajām teritorijām.

1916. gadā piedalījās Lietuviešu progresīvās partijas (lietuviešu: Lietuvių tautos pažangos partija) dibināšanā, kurā pārstāvēja tās labējo spārnu. 1917. gada maijā un jūnijā piedalījās lietuviešu Seimā, kurš atradās Pēterburgā. 1917. septembrī gadā piedalījās Krievijas (nesuverēno) tautu kongresā, kurš notika Kijevā. Nākamā gada janvārī piedalījās Brestļitovskas miera sarunās, kurās formāli skaitījās padomnieks Ukrainas Tautas republikas sastāvā. Pēc tam aizbrauca uz Vāciju.

1918. gada beigās atgriezās Lietuvā, kur iekļuva Lietuvas valsts padomē. Šīs padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī apstiprināja viņu par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju. Pirmo kabinetu viņš vadīja līdz 1918. gada 26. decembrim. Vienlaikus ar Ministru prezidenta amatu viņš bija Ārlietu ministrs un neilgu laiku Aizsardzības ministrs. Pēc Padomju Krievijas armijas tuvošanās Viļņai pameta to. No 1920. gada bija pasniedzējs Kauņas augstākajos kursos (vēlākā Vītauta Dižā universitāte). No 1922. līdz 1926. gadam bija Lietuvas universitātes profesors. 1923. gadā par politiska rakstura rakstu uz neilgu laiku tika ieslodzīts.

1924. gadā bija vienu no Lietuvas nacionālistu savienības (lietuviešu: Lietuvių tautininkų sąjunga) dibinātājiem. No tās saraksta 1926. gadā ievēlēts trešajā Seima sasaukumā. Piedalījās valsts apvērsumā 1926. gadā. Pēc tam ieņēma premjerministra amatu no 1926. līdz 1929. gadam. Reizē viņš bija arī Ārlietu ministrs un neilgu laiku izpildīja arī Aizsardzības ministra amatu. 1929. gada 6. maijā pret viņu tika veikts atentāta mēģinājums.[1] Pēc konflikta ar varas pārstāvjiem, 1929. gadā tika izslēgta no valdība. 1929. gada beigās izsūtīts uz Platlaiju, bet vēlāk dzīvojis policijas uzraudzībā Zarasos.[2]

Vēlāk bija viens no 1934. gada neveiksmīgā puča dalībniekiem. Pēc tam arestēts un notiesāts uz 12 gadiem cietumā. 1938. gadā tika amnestēts un izraidīts no Lietuvas. 1940. gada jūnijā atgriezās Lietuvā, kuru bija okupējusi PSRS. Tur viņš tika arestēts. Kādu laiku dzīvoja Ordžonikidzē, kā internētais, bet vēlāk arestēts. 1942. gadā miris Maskavā, Butirku cietumā.[3]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]