Bāriņu iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Bāriņu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Bāriņu iela | |
|---|---|
 Bāriņu ielas un Eduarda Smiļģa ielas krustojums | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Āgenskalns |
| Garums | 1040 m |
| Vēsturiskie nosaukumi | Andreja Stučenko iela |
| Joslu skaits | 2—4 |
| Segums | asfalts |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 4. 4z. 7. 8. 21. 25. 38. 39. 55. |
| Tramvajs | 2. |
 Bāriņu iela Vikikrātuvē | |
Bāriņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Āgenskalna apkaimē. Bāriņu iela sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri un beidzas krustojumā ar Mazo Nometņu ielu. Ielas kopējais garums sasniedz 1040 metrus un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iela ierīkota uz pilsētas bāriņu nama īpašumā esošās zemes. 1904. gadā ielai piešķirts nosaukums Bāriņu iela (vācu: Waisenstraße, krievu: Сиротская улица), nereti ielu sauca arī par Bāriņu nama ielu (vācu: Waisenhausstraße).
Latvijas vācu okupācijas laikā ielu atkal vāciski dēvēja par Waisenstraße, bet Latvijas PSR laikā to 1974. gadā pārdēvēja ģenerāļa Andreja Stučenko (Стученко) vārdā un tā bija iekļauta Ļeningradas rajona administratīvajā teritorijā. 1990. gada aprīlī ielai atjaunoja Bāriņu ielas nosaukumu.[1]
Ielas raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bāriņu iela ir 1040 metrus gara iela Āgenskalna apkaimes dienvidaustrumos. Tā sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri un virzās rietumu virzienā. Ielas posms no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim iet caur Uzvaras parku. Gandrīz iepretim krustojumam ar Aleksandra Grīna bulvāri ir arī savienojums ar Hermaņa ielu. Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas un Eduarda Smiļģa teātra muzeja tuvumā iela krustojas ar Eduarda Smiļģa un Talsu ielām, kā arī pagriežas vairāk dienvidrietumu virzienā. Ielas posms no Uzvaras bulvāra līdz Eduarda Smiļģa ielai sastāv no četrām atdalītām braukšanas joslām, savukārt turpmākais ielas posms sastāv no divām braukšanas joslām, kurām pa vidu atrodas tramvaja sliedes. Iepretim Āgenskalna tirgum iela savienojas ar Zeļļu ielu. Bāriņu iela beidzas dažus metrus tālāk krustojumā ar Mazo Nometņu ielu.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bāriņu iela ir savienota ar šādām ielām:
- Uzvaras bulvāris
- Aleksandra Grīna bulvāris ("T" veida krustojums)
- Hermaņa iela ("T" veida krustojums)
- Eduarda Smiļģa iela
- Talsu iela
- Zeļļu iela ("T" veida krustojums)
- Mazā Nometņu iela
Ievērojamas ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bāriņu ielā 7 pirmās Latvijas brīvvalsts laikā atradās siena, auzu un lopbarības tirgotava. Savukārt pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietojās sanitārā un epidemioloģiskā stacija, kā arī tās laboratorija.
- Bāriņu ielas 8 vietā sākotnēji atradās tirgus laukums, bet 20. gadsimta 30. gados zemes gabalu apbūvēja.
- Bāriņu ielā 10 atrodas VAS "Latvijas Pasts" 2. pasta nodaļa. Ēka celta 1929. līdz 1930. gadā (arhitekts D. Zariņš) uz tirgus laukuma zemes. Pirms Otrā pasaules kara ēkā atradās Rīgas 2. pasta un telegrāfa kantoris, kā arī Rīgas telefona 2. apakšcentrāle. Padomju varas gados ēkā atradās 2. pilsētas sakaru nodaļa.
Sabiedriskais transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 1905. gadu pa Bāriņu ielu kursēja elektriskais tramvajs. Mūsdienās Bāriņu ielā kursē viens tramvaja maršruts, kā arī vairāki autobusu un mikroautobusu maršruti.
- 2. maršruta tramvaji kursē ielas posmā no Aleksandra Grīna bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai.
- 4., 4z., 7., 8., 21., 25., 38., 39. un 55. maršruta autobusi kursē visas ielas garumā (no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai).
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. SIA Drukātava, 2008, 31. lpp.