Āgenskalns
| Āgenskalns |
|
|---|---|
Mazā Nometņu iela, 2009. gads. |
|
 |
|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta Kurzemes rajons |
| Pilsētas daļas | Āgenskalna priedes Klīversala |
| Platība | 4,613 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 28 741 (2010) |
| Ievērojamas celtnes | Āgenskalna televīzijas tornis |
| Parki | Uzvaras parks Meteora dārzs Māras dārzs |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 4. 4z. 7. 8. 21. 22. 25. 30. 38. 39. 44. 46. 54. 55. |
| Trolejbuss | 5. 9. 12. 25. |
| Tramvajs | 2. 4. 5. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1002, LV-1004 LV-1046, LV-1048 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversala. Āgenskalna apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Daugavgrīvas iela, Klinģeru iela, Kuldīgas iela, Slokas iela, Baldones iela, Dreiliņu iela, Kalnciema iela, Lielirbes iela, dzelzceļš.
Āgenskalna apkaimes kopējā platība ir 4,613 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Neskatoties uz šo relatīvi lielo platību Āgenskalnu jau pašreiz var identificēt kā diezgan telpiski un funkcionāli vienotu pilsētas teritoriju jeb apkaimi. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 091 m.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas ēka bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226. gada. Kā liecina 17. gadsimta kartes, Āgenskalna ciems aizsācies pie Meža, Sētas un Nometņu ielas satekpunkta un pamazām paplašinājies gar Nometņu ielas abām pusēm.[1] 17. gadsimtā Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi.
Nosaukums "Āgenskalns" cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas ar tādu pašu nosaukumu (Hasenshof), kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai.[2] Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.[3]
1785. gadā lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Rīgas pilsētas Jelgavas priekšpilsētā, tas kļuva par vācu pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794. gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, taču 1812. gadā bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās nojauca visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi haotiski, bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.
Pirmais Āgenskalna tirgus atradās Sētas kroga pagalmā. Tā piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. Vēlāk tirgu pārcēla uz Kalnciema un Sētas ielas stūri.[4] 19. gadsimta sākumā par apkaimes centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura 19. gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības baznīcu.[5] 19. gadsimta beigās radies tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20. gadsimta sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru. Tagadējā tirgus ēka tika uzbūvēta laika posmā no 1911. līdz 1924. gadam.
1828. gadā Rīgai pievienoja Āgenskalna dienviddaļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. 19. gadsimta vidū no Āgenskalna līča atklāja kuģīšu satiksmi ar labo Daugavas krastu. Līdz 1885. gadam Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kuras devušas vārdu Nometņu ielām. 1890. gadā tika uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kura devusi vārdu Bāriņu ielai. 1910. gadā tika atklāta 2. pilsētas slimnīca (tagad Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).
No 1923. līdz 1924. gadam tramvaja līnijas izbūves dēļ tika nojauktas Māras dzirnavas, kas 1902. gadā bija pārgājušas uz tvaika dzinējspēku, taču Māras dīķis nav nolaists. 20. gadsimta 1930. gados Āgenskalnu skāra Slokas ielas sākuma un Dzirciema—Melnsila ielas caurlauzuma izbūve. Īpatnējs arhitektūras paraugs ir 20. gadsimta 1920. gados celtās rindu mājas gar Liepājas ielu. Krievu okupācijas laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu, kā arī starp Liepājas un Mārupes ielu, un Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri. Pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs bija Āgenskalna priedes, kuru uzcēla pēc Otrā Pasaules kara.[6]
1944. gada 19. septembra naktī bijušā Holma tekstilfabrikā Mazajā Nometņu ielā 16 pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit 16—17 gadu veci latviešu jaunieši. Nacistiskās Vācijas okupācijas vara viņus bija pretlikumīgi iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Lielāko Āgenskalna daļu aizņem Āgenskalna kāpas. Daugavas ielejas nogāze gar Daugavgrīvas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri un Hermaņa ielu norobežo tās no Uzvaras parka un Klīversalas Daugavas ielejā.
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski ir vienāds ar jūras līmeni, jo apkaimes ZA daļa atrodas pie Daugavas, tomēr, pateicoties krastu nostiprinājumiem, pat lielākā daļa piekrastes joslas atrodas vairāk kā 3 m augstumā virs jūras līmeņa. Ārpus Daugavas ielejas pārsvarā visa Āgenskalna apkaimes teritorija ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Augstākais reljefs Āgenskalnā atrodas apkaimes centrālajā un DA daļā (tā saucamās Āgenskalna kāpas), bet dominējošais reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 10—12 metri virs jūras līmeņa. (apkaimes Z, R un DR daļā). Maksimālais reljefa virsmas augstums Āgenskalna apkaimē ir 17 metri virs jūras līmeņa.
[izmainīt šo sadaļu] Ūdens
Virszemes ūdens objekti Āgenskalna apkaimē aizņem 6,9% jeb 31,9 hektārus lielu platību. Lai gan šī platība nav pārāk liela, apkaimē atrodas dažāda veida virszemes ūdens objekti. Apkaimes A daļa piekļaujas Daugavai un ar to tieši saistītajām daļām — Āzenei un Āgenskalna līcim. Āzene ir Zunda attekas augšgals. Tās platums 40—50 metri un to šķērso divi tilti, kas savieno Āgenskalna apkaimi ar Ķīpsalas apkaimi. Āgenskalna līcis savukārt ir aptuveni 200 metrus plats līcis, kas iestiepjas 700 metri dziļi krastā. No D Āgenskalna līcī ieplūst Mārupītes ūdeņi. Līča DR galu nostiprina Raņķa dambis.[7] Lielākā ūdenstilpe Āgenskalna apkaimē ir Māras dīķis, kurš atrodas apkaimes DA uz robežas ar Torņakalna apkaimi. Māras dīķis ir cilvēka darbības rezultātā izveidota ūdenstilpe Mārupītē augšpus Arkādijas dārza. Māras dīķa platība ir 5 hektāri, vidējais dziļums 2,3, bet lielākais — 3,5 metri. Krasta līnijas garums 1,2 km. Atsevišķas vietās Māras dīķa krasts nostiprināts. Dīķis pakāpeniski piesērē. Ūdenslīmeņa regulēšanai Mārupītes iztekā no Māras dīķa ierīkotas slūžas. Āgenskalnā atsevišķas mazākas ūdenstilpes atrodas arī Uzvaras un Arkādijas parkos, kā arī Meteora dārzā apkaimes R daļā. Neskaitot Daugavu, galvenā ūdenstece, kas plūst cauri Āgenskalna DA, A daļai ir Mārupīte. Tā iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km².[7] Āgenskalna apkaimē tā tek cauri Māras dīķim, Uzvaras parkam un ietek Āgenskalna līcī.
[izmainīt šo sadaļu] Dārzi un parki
Āgenskalnā ir vairāki dārzi un parki: Arkādijas dārzs, Jaunatnes dārzs, Mazais Arkādijas dārzs, Māras dārzs, Meteora dārzs un Uzvaras parks. 19. gadsimta beigās Kalnciema ielas sākumā, kur labajā pusē atzarojas Kakta ieliņa, izveidojās Āgenskalna parks — vieta pastaigām, izpriecām un labas sabiedrības baudīšanai. Tieši Johans Georgs Eberts 19. gadsimta otrajā pusē to no privāta parka padarīja par publisku izklaides vietu ar vasaras teātri, restorānu un parku. 19. gadsimta 1890. gados šī vieta nonāca teātra mākslinieka Vilhelma Rīkhofa rokās un līdz Pirmajam Pasaules karam bija ļoti populāra.[6]
Salīdzinot ar Rīgas vidusmēru, Āgenskalnā ir augstāka temperatūra un nokrišņu daudzums, bet vēja ātrums aptuveni tāds pats. Apkaimē var būt ievērojamas mikroklimata atšķirības, piemēram, asfalta, betona un bruģa klātajā Āgenskalna tirgus priekšlaukumā var būt vairākus grādus siltāks nekā netālā Arkādijas dārzā.
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojami objekti
- Āgenskalna tirgus — Nometņu ielā 64. Celts 1911.—1914. gadā, arhitekts Reinholds Šmēlings, racionālais jūgendstils. Būvniecība pabeigta 1924. gadā.
- Dzelzceļa muzejs — Uzvaras bulvārī 2/4.
- Eduarda Smiļģa Teātra muzejs — E.Smiļģa (vēsturiski — Dārtas) ielā 37/39.
- Hartmaņa muižiņa — Kalnciema ielā 28/30. Celta 18. gadsimta beigās — 19. gadsimta 1.ceturksnī baroka un klasicisma stilā.
- Jāņa Akuratera muzejs — O.Vācieša ielā 6a.
- "Maritim Park Hotel Riga" viesnīca — Slokas ielā 1.
- Ojāra Vācieša muzejs — O.Vācieša ielā 19.
- Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca — Pilsoņu ielā 13. Celta 1908.—1910. gadā neogotikas stilā, arhitekts Reinholds Šmēlings.
- "Radisson SAS Daugava Hotel Riga" viesnīca — Kuģu ielā 24.
- Rīgas Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcija — E.Smiļģa ielā 46.
- Uzvaras parks
[izmainīt šo sadaļu] Jūgendstila apbūve
Āgenskalns ir spilgts piemērs, kur internacionālas jūgendstila, jeb Art Noveau ietekmes sadzīvo ar vietējo vācbaltu arhitektu darbību un izveidojusi īpatnēju un skaistu arhitektūras simbiozi. Tas ir labākais piemērs, kur nepretenciozi un ļoti veiksmīgi šī stila iezīmes iekļautas pilsētas apbūvē, kalpojot arī funkcionāliem mērķiem, un tajā redzams veiksmīgs plaši pazīstamu meistaru veikuma savijums ar latviešu arhitektu darbu. Viens no ievērojamākiem šādiem piemēriem ir Āgenskalna ūdenstornis, kas celts 1910. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta un kura ieeju rotā dažādi ģeometriski ornamenti, kas noslēdzas ar trīsstūrveida timpanonu. Tajā redzamas vēl citas internacionālā jūgendstila iezīmes (stilizēts impērijas ērglis utt.) Netālajā Margrietas ielā ir viena no agrākajām Mihaila Eizenšteina projektētām ēkām, kur redzama spēcīga historicisma ietekme. Āgenskalnā ir vairākas dzīvojamās un tirdzniecības ēkas, kas būvētas 19. un 20. gadsimtu mijā un kuros jūtama izteikta jūgendstila ietekme fasādē un rotājumos.
Viens no ievērojamākiem jūgendstilā celtiem kompleksiem ir Āgenskalna tirgus, kas ir būvēts pēc tobrīd Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projektano no 1879. līdz 1917. gadam. Viņš bija lielisks ķieģeļu stila projektēšanas meistars, bet viņa projektos spēcīgas arī jūgendstila iezīmes. Vairākas ēkas pēc viņa projektiem tapušas pēc Rīgas mēra Džordža Armitsteda izvērstās skolu izbūves plāna, tā tapusi ēka Zeļļu ielā 4 (1910. gads). Spilgtas jūgendstila iezīmes skatāmas arī Arkādijas parka iekšējā apbūvē, kas tapusi pēc Georga Kufalta projekta 1910. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūra
Āgenskalnā darbojas vairākas baznīcas (Alberta katoļu, baptistu, metodistu, Trijādības pareizticīgo) un muzeji, ir vairākas sporta būves: Zelta boulinga centrs, Arkādijas sporta komplekss un stadions, Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta bāze, Āgenskalna skeitparks.[8]
[izmainīt šo sadaļu] Mūzika
Āgenskalnā dzīvo apvienības "Kreisais Krasts" izpildītājs Pionieris (mūziķis) (zināms kā Juris Šteinfelds). Savās dziesmās viņš ne tikai piemin Āgenskalnu, bet arī ir veltījis dziesmu "Āgenskalna sapnis" šim mikrorajonam. Daudzi jaunieši šādā veidā tiek aicināti cienīt savu dzimto vietu. Mūziķis ir ielicis darbu šīs vietas popularizēšanā un joprojām ļoti nopietni izturas pret šo vidi.
Āgenskalnā ir arī dzīvojis visiem ne mazāk pazīstamais hip hop izpildītājs Ozols (mūziķis) (īstajā vārdā Ģirts Rozentāls). Savā laikā darbojoties "Riga Records", karjeru aizsācis tieši tur.
[izmainīt šo sadaļu] Infrastruktūra
Āgenskalnu apvij Rīgas—Jūrmalas dzelzceļš ar Torņakalna un Zasulauka staciju, kā arī Torņakalna preču staciju.
Galvenās ielas ir Akmeņu, Bāriņu, Daugavgrīvas, Kalnciema, Liepājas, Mārupes, Melnsila iela, Mūkusalas iela, Nometņu, Ojāra Vācieša (vēsturiski — Altonavas), Raņķa dambis, Slokas, Uzvaras bulvāris, Valguma.
No 1954. gada līdz Latvijas Televīzijas augstceltnes un Rīgas televīzijas torņa uzcelšanai 1986. gadā Rīgas televīzijas pārraides notika no nacionalizētā Igauņu biedrības īpašuma Nometņu ielā 62.
Āgenskalnā atrodas 2. un 46. pasta nodaļa.
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
Āgenskalnā izvietojušās vairākas augstskolas un skolas.
[izmainīt šo sadaļu] Augstskolas
- Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte;
- Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte;
- Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
- Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (ar Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes katedrām)
[izmainīt šo sadaļu] Skolas
- 14. vakara vidusskola
- 34. arodvidusskolas filiāle
- 53. vidusskola
- 61. vidusskola
- Āgenskalna Valsts ģimnāzija
- Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola
- Friča Brīvzemnieka pamatskola
- Horeogrāfijas vidusskola
- Rīgas Doma Kora skola
- Rīgas Katoļu ģimnāzija
- Rīgas Valdorfskola
- Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (agrākā Āgenskalna ģimnāzija)
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
- Rīga
- Zemgales priekšpilsēta
- Kurzemes rajons
- Āgenskalna tirgus
- Āgenskalna televīzijas tornis
- Rīgas klimats
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 78. lpp.
- ↑ Āgenskalns // Latviešu konversācijas vārdnīca (redaktori: A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs), Pirmais sējums — R., A. Gulbja apgāds, 1927-28. g.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 75. lpp.
- ↑ Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 58.lpp.
- ↑ Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 82. lpp.
- ↑ 6,0 6,1 Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 46.lpp.
- ↑ 7,0 7,1 Rīga: Enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
- ↑ SkateLV - Tavs Latvijas Skeitborda informators :: Spoti :: Rīgā likvidēti 2 betona skeitparki !!!
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||
