Bēla Bartoks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bēla Bartoks
Bartók Béla
Bēla Bartoks 1927. gadā
Bēla Bartoks 1927. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 25. martā
Sannikolau Mare, Austroungārija
(Karogs: Rumānija Rumānija)
Miris 1945. gada 26. septembrī (64 gadi)
Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība ungārs
Profesionālā informācija
Mācības Ferenca Lista Mūzikas akadēmija
Skolnieki Fricis Reiners, Georgs Šolti

Bēla Bartoks (ungāru: Bartók Béla, dzimis 1881. gada 25. martā, miris 1945. gada 26. septembrī) - mūsdienu Rumānijā dzimis ungāru komponists, pianists un folkloras vācējs. Bartoks tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta komponistiem un ir viens no zinātniskās etnomuzikoloģijas pamatlicējiem.

Dzimis Naģsentmiklošā, Austroungārijā (tagad Sannikolaumare, Rumānijā) lauksaimniecības skolas direktora ģimenē. Jau četru gadu vecumā spējis uz klavierēm nospēlēt 40 dziesmas. Kad Bēlam bija septiņi gadi, 1888. gadā Bartoka tēvs nomira un ģimene pārcēlās uz Naģsēlēšu (tagad Vinohradiva Ukrainā Aizkarpatu apgabalā), bet vēlāk uz Bratislavu, kur Bēla Bartoks sniedza savu pirmo publisko koncertu.

No 1899. līdz 1903. gadam Bartoks studēja Budapeštas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, kur iepazinās ar savu mūža draugu un domubiedru Zoltānu Kodāji. 1903. gadā Bartoks publicēja savu pirmo lielo darbu orķestrim - simfonisko poēmu "Košuts", veltītu Lajoša Košuta piemiņai. 1907. gadā Batoks kļuva par Budapeštas mūzikas akadēmijas profesoru. 1908. gadā kopā ar Kodāju veica ekspedīciju uz toreizējās Ungārijas dažādiem apgabaliem, vācot ungāru tautas mūziku. Viņu atradumi bija pārsteidzoši - izrādījās, ka senākās ungāru tautasdziesmas nemaz nelīdzinās čigānu mūzikai, kuru publika uzskatīja par ungāru tautas mūziku, bet līdzīgas Centrālāzijas un Sibīrijas tautas mūzikai (vēlāk Kodājs atrada paralēles ar čuvašu un mariešu melodijām). Vēlāk gan Kodājs, gan Bartoks izmantoja iegūtos materiālus savās kompozīcijās. Tomēr Bartoks tautas mūziku neizmantoja tieši kopējot, bet integrēja to klasicisma un modernisma estētikā.

1911. gadā Bartoks radīja savu vienīgo operu "Hercoga Zilbārža pils" (A kékszakállú herceg vára), lai piedalītos konkursā par Mākslas komisijas balvu, bet opera tika atraidīta kā neizspēlējama. Kad 1917. - 1918. gadā Bartoks to pilnībā pārstrādāja, varas iestādes lika izņemt libretista Bēlas Balāša vārdu viņa politiskās pārliecības dēļ. Bartoks to darīt atteicās, un turpmāk saglabāja atturīgu attieksmi pret Ungārijas varas iestādēm. Līdz 1. pasaules karam Bartoks daudz ceļoja pa Centrāleiropu un Tuvajiem Austrumiem, vākdams folkloras materiālus. Piedzimis katoļu ģimenē, jaunībā Bartoks kļuva par ateistu, tomēr 1916. gadā kļuva par unitāristu.

2. pasaules kara laikā Bartoks, kurš bija naidīgi noskaņots pret nacistu režīmu, 1940. gadā emigrēja uz ASV, kur 1945. gadā mira. 1988. gadā Bartoka mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Budapeštu.

Pazīstamākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • opera
  • baleti
    • "Koka princis" (A fából faragott királyfi, 1916)
    • "Brīnišķīgais mandarīns" (A csodálatos mandarin, 1919)
  • koncerts orķestrim (1942-43)
  • klavierkoncerti
  • seši stīgu kvarteti
  • kamermūzika
  • kompozīcijas klavierēm

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Bēla Bartoks