Čigāni

Rromane dźene
Skaits:	vairāk kā 15 milj.
Dzīvo:	Turcija: 2 000 000—5 000 000 ASV un Kanāda: 1 000 000 Spānija: 600 000—800 000 Brazīlija: 678 000—1 000 000 Rumānija: 535 145 (2002 g.), citos avotos 1 000 000—2 500 000 Slovākija: 500 000 Ēģipte: 500 000 Bulgārija: 370.908 (2001 g.) Argentīna: 300 000 Krievija: 183 000 Itālija: 85 000—120 000 Lielbritānija: 80 000—100 000 Grieķija: 105 899 Serbija: 108 193 Melnkalne: 2 601 Albānija: 1 300 - 120 000 Portugāle: 40 000 Horvātija: 14 000 Maķedonija: 53 879 (2002 g.) Ukraina: 48 000 Polija: 15 000—50 000 Bosnija un Hercegovina: 17 000 Austrija: 15 000—20 000 Beļģija: 10 000—15 000 Somija: 5000—8000 Latvija: 6452 Lietuva: 3000
Valoda:	čigānu valoda
Reliģija:	katolisms, pareizticība, retāk islāms
Etnogrāfiskās grupas:	roma kale sinti un citas
Radniecīgās tautas:	domi, dombi un citas indoirāņu tautas

Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kurus vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas. Latvijā čigāni dzīvo kopš 16. gadsimta. Čigānu labā latviešu valodas prasme un augstais pilsoņu skaits čigānu vidū bieži tiek izmantots kā pierādījums viņu sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, tomēr tikai apmēram 1% Latvijas čigānu ir iesaistīti ilglaicīgās oficiālās darba attiecībās un puse no čigānu bērniem neapmeklē skolu. Ziņas par čigānu skaitu pasaulē ir ļoti pretrunīgas. Statistika uzrāda 3 miljonus. Pēc vācu etnopētnieka K.Ludviga apkopotajiem datiem faktiski līdz 10 miljoniem čigānu, no tiem Eiropā — apmēram 8 miljoni, tai skaitā Austrumeiropā — aptuveni 6 miljoni.

Nosaukums

Latvijā (arī citās zemēs) čigānu zināmais nosaukums „roma” cēlies no dziedātāju — muzikantu kastas nosaukuma transformācijas. Citas tautas viņus dēvē dažādi: Gitanos — Spānijā, Gipsy — angliski runājošās zemēs, Bohemiens vai Tsiganes - Francijā, Roma vai Sinti — Vācijā. Apzīmējums „čigāni” arī plaši izplatīts, cēlies no grieķu valodas. Ziemeļindijā čigāni paši sevi sauc par romiem vai buriem.

Vēsture

Čigāni senos laikos izceļoja no Ziemeļrietumu Indijas, kur vēl tagad dzīvo tiem radniecīgie dardi un kafri. Viduslaikos viņi parādījās Osmaņu impērijas iekarotajā Eiropas daļā - Balkānos, pirmās rakstiskās ziņas par čigāniem Svētās Romas impērijas teritorijā ir no 15. gadsimta sākuma. Tā kā Rīga un citas Livonijas konfederācijas pilsētas bija Hanzas savienības sastāvā, iespējams, ka čigāni šajā laikā nonāca arī līdz Latvijai. Čigāniem raksturīgas nodarbošanās: muzicēšana, zīlēšana, dažādas nodarbes ar zirgiem, kalēja amats, acīmredzot mantotas no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem.

Valoda un kultūra

Liela un vēl pilnībā neapgūta bagātība ir čigānu valoda un folklora. Romu valoda pieder pie indoirāņu zara indiešu valodu grupas un ir saglabājusi ļoti senus elementus fonētikā un leksikā. Taču čigāniem, kas tagad dzīvo izkaisīti visā pasaulē, nav vienas kopīgas literāras valodas — viņi runā visai atšķirīgos dialektos, aizgūdami daudz ko no tās pamattautas valodas, kuras vidē viņi dzīvo. Tā, piemēram, Krievijas čigāniem 20.gados izveidota rakstība uz krievu alfabēta pamata.

Čigānu tautas folklorai raksturīgie žanri ir dziesmas, pasakas, leģendas, anekdotes un parunas. Dziesmu žanri ir visdažādākie, piemēram, liriskās, episkās un kara dziesmas. Speciālisti atzīst, ka čigāniem ar latviešiem ir kopīgi tādi žanri, kā: bāreņu dziesmas, krogus(dzīru) dziesmas.Čigānu pasakās lielu vietu aizņem sižeti, kas apraksta burvestības, velna izdarības, miroņu celšanos no kapa. Daudzas pasakas attēlo čigānu sadzīvi, stāsta par to, kā čigāns piemāna un piemuļķo muižnieku, kā iemīlas un nolaupa līgavu, kā piedalās zirgu zagšanā. Čigānu mūzikai ir bagāta ornamentu, sarežģīta ritmika, spilgti emocionāls atskaņojums un improvizējoša muzicēšanas maniere. Tā ir pasaulē iecienīta mūzika: flamenko stils Spānijā, verbunkošs Ungārijā, Krievijā — slavenās čigānu romances ģitāras pavadījumā. Čigānu literatūra radās šī gadsimta 20.gadu vidū, kad uz krievu alfabēta pamata tikai izveidota čigānu rakstība. Vienotas literārās valodas nav, jo čigānu valodai ir daudz dialektu. Līdz ar to tas ierobežo rakstnieku darbību un lasītāju skaitu, jo attiecīgo rakstnieku darbus saprot tie čigāni, kas runā attiecīgā autora dialektā. Kopš 60. gadiem čigānu rakstnieki arvien vairāk raksta to valstu valodā, kurā viņi dzīvo.

Romiem ir cieša saistība ar senču tradīcijām. Ģimenes un ģimeņu kopas likumi arī mūsdienās gandrīz pilnīgi nosaka kopienas locekļu dzīvi. Šī saistība ir ļoti senas cilmes, un tā ir tas stiprais garīgais pamats, kas darījis iespējamu romu un to kultūras saglabāšanos, gadsimtu gaitā klejojot dažādās zemēs.

Nepastāvot savai tradicionālajai valstij, rakstībai un literārajai valodai (čigānu ābece izdota 1996. gadā), čigāni pratuši saglabāt savu valodu, kultūru, tradīcijas, folkloru — tautas mutvārdu daiļradi. Čigānu (romu) folklora ir plaša, un romi paši tic tai un kopj to. Folklora ir daudzveidīga, piemēram, izteicieni, sakāmvārdi, ticējumi, tautasdziesmas un dziesmas.

Diskriminācija

Čigāni tiek uzskatīti par vienu no visvairāk diskriminētajām uz izolētākajām etniskajām grupām Eiropā. Starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO, Eiropas Savienība, Eiropas Padome, Pasaules Banka un citas pievērš īpašu uzmanību čigānu problēmām un nodrošina atbalstu programmām, kuru mērķis ir izskaust diskrimināciju pret čigāniem un panākt viņu līdztiesību sabiedrībā.

Romi Latvijā

Ir ierosinājums atdalīt daļu no raksta un pievienot lapai Romi Latvijā.

Latvijas čigānu dialekti salīdzinājumā ar citiem Austrumeiropas čigānu dialektiem vislabāk saglabājuši savu specifiku. Latvijas čigāni runā četros dialektos: Kurzemes un Vidzemes latviešu čigānu dialekta divās izloksnēs (saukti par "latviešu čigāniem" - lotfitka roma), bet Latgalē — ziemeļkrievu dialektā ("krievu čigāni" - xaladitka roma) un vienā no Baltkrievijas čigānu dialektiem ("poļu čigāni"). Visizplatītākais ir Kurzemes čigānu dialekts. Čigānu (romu) kultūra ir neatņemama Latvijas kultūru dažādības sastāvdaļa. Čigānu (romu) kopienas attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar čigānu (romu) tautas identitātes saglabāšanu globalizācijas apstākļos. Latvijā ir reģistrētas vairākas čigānu nevalstiskās organizācijas - "Latvijas Čigānu biedru apvienība un augstākā čigānu padome" (prezidents Osvalds Jezdovskis), "Vislatvijas čigānu sabiedrība Nevo Drom" (valdes priekšsēdētājs Anatolijs Berezovskis), Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrība (prezidents Normunds Rudevičs, 7. Saeimas deputāts), čigānu biedrība “Gloss” (vadītājs Leons Gindra), “Ame Roma” (vadītāja Vanda Zamicka) un citas. Līdz šim čigāni nav apvienojušies vienā organizācijā, kas ierobežo iespējas izmantot tās ES atbalsta programmas, kas paredzētās dalībvalstu minoritāšu iedzīvotājiem.

Vēsture

Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Svētās Romas impērijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Ilgstoši dzīvojot Latvijā, vietējie čigāni klejoja vairs tikai ietvaros un sezonas laikā. Čigāniem bija pāvesta dotas brīvgrāmatas, kas ļāva viņiem braukt no vienas vietas uz citu. Pret čigāniem diezgan nikni vērsās katoļu baznīca, jo viņi nebija kristīti, nodarbojās ar zīlēšanu. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 1942 čigāni jeb 0,1% no iedzīvotāju kopskaita. Viņu galvenā nodarbošanās bija zirgu tirdzniecība.

Romu kultūra, īpaši mākslinieciskajā jomā, sāka uzplaukt Latvijā 20 gadsimta 20.-30.gados. Tāpat kā citas minoritātes, arī romi baudīja te atbilstošas juridiskās garantijas un iespējas savas dzīves veidošanai. 1931. gadā tika dibināta biedrība “Čigānu draugs”, darbojās čigānu koris un izdota Jaunā Derība čigānu valodā, ko no latviešu valodas pārtulkoja Jānis Neilands (1919 - 1999). Otrā pasaules kara laikā čigāni smagi cieta nacistu iznīcināšanas kamapaņās, kuras var salīdzināt ar ebreju holokaustu. 1941. gada ziemā tika iznīcināta vairāk nekā puse Latvijas čigānu – apmēram 2000 personu. Tāpat kā ebreju gadījumā, bija latvieši, kuri glāba čigānus no iznīcināšanas, piemēram, Sabiles čigānu glābējs Mārtiņš Bērziņš. Pēc Otrā pasaules kara 1956. gadā PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu, kas paredzēja čigānu reģistrēšanu un nodarbināšanu pilsētās un ciematos, tomēr PSRS laikos maz čigānu bija iesaistīti legālās darba attiecībās un viņiem neveidojās darba stāžs. Šī etniskā grupa bija vismazāk integrēta Latvijas sabiedrībā. Salīdzinoši augstās dzimstības un ieceļošanas dēļ čigānu skaits Latvijā pieauga no 4301 1959. gadā līdz 7044 1989. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apmēram 90% no čigāniem ieguva Latvijas pilsonību, neprasot pēc īpašiem kursiem un palīdzības latviešu valodas apgūšanā. Latvijā romiem ir sava ābece, izveidota romu - latviešu — romu vārdnīca, izdota reliģiskā literatūra romu valodā. Pēc tautas skaitīšanu datiem romu skaits Latvijā palielinājās līdz 8,2 tūkstošiem 2000. gadā, taču pēc dažādām aplēsēm patiesais čigānu izcelsmes iedzīvotāju skaits pārsniedza 15 000 (lielajās pilsētās ap 12 400, laukos un mazpilsētās ap 3000). Atšķirību no tautskaites datiem čigānu līderi skaidroja ar to, ka oficiālajos dokumentos čigāni norādot citu tautību. Lielākās čigānu kopienas dzīvo Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Daugavpilī, Tukumā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Sabilē un Krāslavā, pie kam dažās pilsētās čigānu īpatsvars pārsniedz 1% - Sabilē (5,6%), Talsos (4,7%), Ventspilī (2,4%), Krāslavā (1,2%), un Jēkabpilī (1%).

Mainoties sociālajai un ekonomiskajai situācijai, īpaši pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā, daļa čigānu izceļoja uz Rietumeiropu (galvenokār uz Angliju), gan bijušajām PSRS valstīm (galvenokārt uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu). Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 6 452 iedzīvotāji, kas reģistrējās kā čigāni.

Integrācijas problēmas

Vairākums no čigāniem ir pilsoņi un brīvi runā latviski, tomēr paši čigāni uzskata, ka viņi Latvijas sabiedrībā ir uzņemti sliktāk nekā ebreji, krievi vai citas mazākumtautības. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc čigāniem ir grūtības iekļauties Latvijas sabiedrībā, ir izglītības trūkums — tikai pēdējo gadu laikā čigānu vidū nostiprinās apziņa, ka bērnu labklājībai ļoti svarīgi ir skoloties. Darba tirgū čigāni piedzīvo diskrimināciju, un ir vairāki gadījumi, kad čigānu darbā nepieņem viņa tautības dēļ. Bezdarbs ir viena no vissmagākajām čigānu problēmām kā Latvijā, tā Eiropā, atzīts pētījumā „Čigānu stāvoklis Latvijā”. Integrācijas problēmas izskaidrojamas ar čigānu tautas mentalitāti un nacionālajām īpatnībām. Čigānu integrācijas procesam tagad traucē sabiedrības noraidošā attieksme, gan ekonomiskā un sociālā izolācija, gan romu zināšanu trūkums par likumiem. Romu sabiedrībā eksistē vairāki faktori, kas pastiprina viņu izolāciju — atšķirīga valoda, spēcīgas iekšējās tradīcijas, savi pārvaldes elementi, noraidoša attieksme pret jauktajām laulībām, norobežojums no apkārtējās vides.

Čigānu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
čigāni	1 942	1 023	2 870	3 217	3 839	4 301	5 427	6 134	7 044	8 205	6 489

Čigāni latvju dainās

Še čigāni bagātāki Par visiem čigāniem: Jauni kungi zābakôs, Jumpraviņas kurpitês. 33471-2

Aiz ko man gribējās Svētkos iet čigānos? Čigāns bija mans tētiņš, Čigāniete māmuliņa. 33472-120

Es čigāna meita biju, Jaunu kungu līgaviņ'; Jauni kungi nepazine, Ka čigāna meita bij' 33482-0

Es čigāna sieva biju, Kā jumprava vien staigāju, Kurpes kājā, niedre rokā, Sēd' galdiņa galiņā. Pa lodziņu raudzījos, Kur vīriņi zirgiem mija. Mans vīriņis labs vīriņis, Tas mācēja zirgiem mīt, Tas iemija lielus zirgus, Jēme lielus piedaviņus: Zirņu sieku, pupu sieku, Kaņepīšu pasijāni. 33486-3301

Mazi mazi čigāniņi, Bet jo daiļi kumeliņi. Ja tev tīk, saimeniek, Mij ar mani kumeļiem! 33495-309

Nedod Dievs tādu dienu, Kādas dienas čigānam: Tumsa nakts, suņi rej, Desu kule mugurā. 33496-311

Tēvs man bija igaunīts, Māte mana čigāniete; Es meitiņa kā liepiņa, Man deviņi brūtgāniņi. 33509-71

Tas bij traks cilvēciņš, Kas čigāna meitu ņēma, Čigān' meita iejukusi Gārdi ēst, gārdi dzērt. 33506-0

Es čigāna meita biju, Es čigāna vīra gribu. Čigāns mani izmācīja Savu lētu amatiņu: Zirgus mīt, ļaudis krāpt, Pa krūmiem jērus zagt. 33525-1

Čigānam laba dzīve: Zaļas muižas birstaliņas; Zirgi ēda zaļu zāli, Paši ēda jēra gaļu. 52859-358

Čigānam tāda daba, Kā (tam) Miku tēviņam: Uz ūdeņa mati(?) plēsa, Tirgū jāja zirgu mīt. 52860-115

Čyguons sovu čyguoneicu Pa kuorklym vyzynoj, Trom trādrī trom trādrī, Pa kuorklym vyzynoj. Vizin, cyguon, naviziņ, Nabyus mozu cyguonēnu, Trom trādrī trom trādrī, Nabyus mozu cyguonēnu. 52861-579

Ka man byutu tei naudeņa, Kas guļ jyuru dybynā, Es nūpierktum tū šķiuneiti Ar visimi čygonim. 52878-170

Skali grab, skali grab, Kas tos skalus grabiņāja? čigāns skalus grabināja, čigānīti meklēdams. 52898-15