Čigāni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rromane dźene
Visi iedzīvotāji
vairāk kā 15 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Valsts karogs: Turcija Turcija:
2 000 000—5 000 000
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV un Valsts karogs: Kanāda Kanāda:
1 000 000
Valsts karogs: Spānija Spānija:
600 000—800 000
Valsts karogs: Brazīlija Brazīlija:
678 000—1 000 000
Valsts karogs: Rumānija Rumānija:
535 145 (2002 g.), citos avotos
1 000 000—2 500 000
Valsts karogs: Slovākija Slovākija:
500 000
Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte:
500 000
Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija:
370.908 (2001 g.)
Valsts karogs: Argentīna Argentīna:
300 000[1]
Valsts karogs: Krievija Krievija:
183 000
Valsts karogs: Itālija Itālija:
85 000—120 000
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija:
80 000—100 000
Valsts karogs: Grieķija Grieķija:
105 899
Valsts karogs: Serbija Serbija:
108 193
Karogs: Melnkalne Melnkalne:
2 601
Valsts karogs: Albānija Albānija:
1 300 - 120 000[2]
Valsts karogs: Portugāle Portugāle:
40 000
Valsts karogs: Horvātija Horvātija:
14 000
Valsts karogs: Maķedonija Maķedonija:
53 879 (2002 g.)
Karogs: Ukraina Ukraina:
48 000
Valsts karogs: Polija Polija:
15 000—50 000
Valsts karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina:
17 000
Valsts karogs: Austrija Austrija:
15 000—20 000
Valsts karogs: Beļģija Beļģija:
10 000—15 000
Valsts karogs: Somija Somija:
5000—8000
Valsts karogs: Latvija Latvija:
6452

Valsts karogs: Lietuva Lietuva:
3000
Valodas
čigānu valoda
Reliģijas
katolisms, pareizticība, retāk islāms
Radnieciskas etniskas grupas
domi, dombi un citas indoirāņu tautas
Etnogrāfiskās grupas
roma
kale
sinti un citas

Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kurus vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas. Ziņas par čigānu skaitu pasaulē ir ļoti pretrunīgas. Statistika uzrāda 3 miljonus. Pēc vācu etnopētnieka K.Ludviga apkopotajiem datiem faktiski līdz 10 miljoniem čigānu, no tiem Eiropā — apmēram 8 miljoni, tai skaitā Austrumeiropā — aptuveni 6 miljoni.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā (arī citās zemēs) čigānu zināmais nosaukums romi cēlies no senās Indijas dziedātāju-muzikantu kastas nosaukuma transformācijas. Citas tautas viņus dēvē dažādi: Gitanos — Spānijā, Gipsy — angliski runājošās zemēs, Bohemiens vai Tsiganes - Francijā, Roma vai Sinti — Vācijā. Apzīmējums „čigāni” arī plaši izplatīts, cēlies no grieķu valodas. Ziemeļindijā čigāni paši sevi sauc par romiem vai buriem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čigāni senos laikos izceļoja no Ziemeļrietumu Indijas, kur vēl tagad dzīvo tiem radniecīgie dardi un kafri. Viduslaikos viņi parādījās Osmaņu impērijas iekarotajā Eiropas daļā - Balkānos, pirmās rakstiskās ziņas par čigāniem Svētās Romas impērijas teritorijā ir no 15. gadsimta sākuma. Tā kā Rīga un citas Livonijas konfederācijas pilsētas bija Hanzas savienības sastāvā, iespējams, ka čigāni šajā laikā nonāca arī līdz Latvijai. Čigāniem raksturīgas nodarbošanās: muzicēšana, zīlēšana, dažādas nodarbes ar zirgiem, kalēja amats, acīmredzot mantotas no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem.

Valoda un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liela un vēl pilnībā neapgūta bagātība ir čigānu valoda un folklora. Romu valoda pieder pie indoirāņu zara indiešu valodu grupas un ir saglabājusi ļoti senus elementus fonētikā un leksikā. Taču čigāniem, kas tagad dzīvo izkaisīti visā pasaulē, nav vienas kopīgas literāras valodas — viņi runā visai atšķirīgos dialektos, aizgūdami daudz ko no tās pamattautas valodas, kuras vidē viņi dzīvo. Tā, piemēram, Krievijas čigāniem 20.gados izveidota rakstība uz krievu alfabēta pamata.

Čigānu tautas folklorai raksturīgie žanri ir dziesmas, pasakas, leģendas, anekdotes un parunas. Dziesmu žanri ir visdažādākie, piemēram, liriskās, episkās un kara dziesmas. Speciālisti atzīst, ka čigāniem ar latviešiem ir kopīgi tādi žanri, kā: bāreņu dziesmas, krogus(dzīru) dziesmas.Čigānu pasakās lielu vietu aizņem sižeti, kas apraksta burvestības, velna izdarības, miroņu celšanos no kapa. Daudzas pasakas attēlo čigānu sadzīvi, stāsta par to, kā čigāns piemāna un piemuļķo muižnieku, kā iemīlas un nolaupa līgavu, kā piedalās zirgu zagšanā. Čigānu mūzikai ir bagāta ornamentu, sarežģīta ritmika, spilgti emocionāls atskaņojums un improvizējoša muzicēšanas maniere. Tā ir pasaulē iecienīta mūzika: flamenko stils Spānijā, verbunkošs Ungārijā, Krievijā — slavenās čigānu romances ģitāras pavadījumā. Čigānu literatūra radās šī gadsimta 20.gadu vidū, kad uz krievu alfabēta pamata tikai izveidota čigānu rakstība. Vienotas literārās valodas nav, jo čigānu valodai ir daudz dialektu. Līdz ar to tas ierobežo rakstnieku darbību un lasītāju skaitu, jo attiecīgo rakstnieku darbus saprot tie čigāni, kas runā attiecīgā autora dialektā. Kopš 60. gadiem čigānu rakstnieki arvien vairāk raksta to valstu valodā, kurā viņi dzīvo.

Romiem ir cieša saistība ar senču tradīcijām. Ģimenes un ģimeņu kopas likumi arī mūsdienās gandrīz pilnīgi nosaka kopienas locekļu dzīvi. Šī saistība ir ļoti senas cilmes, un tā ir tas stiprais garīgais pamats, kas darījis iespējamu romu un to kultūras saglabāšanos, gadsimtu gaitā klejojot dažādās zemēs.

Nepastāvot savai tradicionālajai valstij, rakstībai un literārajai valodai (čigānu ābece izdota 1996. gadā), čigāni pratuši saglabāt savu valodu, kultūru, tradīcijas, folkloru — tautas mutvārdu daiļradi. Čigānu (romu) folklora ir plaša, un romi paši tic tai un kopj to. Folklora ir daudzveidīga, piemēram, izteicieni, sakāmvārdi, ticējumi, tautasdziesmas un dziesmas.

Diskriminācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čigāni tiek uzskatīti par vienu no visvairāk diskriminētajām uz izolētākajām etniskajām grupām Eiropā.[3] Starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO, Eiropas Savienība, Eiropas Padome, Pasaules Banka un citas pievērš īpašu uzmanību čigānu problēmām un nodrošina atbalstu programmām, kuru mērķis ir izskaust diskrimināciju pret čigāniem un panākt viņu līdztiesību sabiedrībā.

Čigāni Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas čigāni

Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Svētās Romas impērijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 1942 čigāni jeb 0,1% no iedzīvotāju kopskaita. Viņu galvenā nodarbošanās bija zirgu tirdzniecība.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apmēram 90% no čigāniem ieguva Latvijas pilsonību. Pēc tautas skaitīšanu datiem romu skaits Latvijā palielinājās līdz 8,2 tūkstošiem 2000. gadā, lielākās čigānu kopienas dzīvo Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Talsos, Jūrmalā, Daugavpilī, Tukumā, Kuldīgā, Jēkabpilī, Sabilē un Krāslavā, pie kam dažās pilsētās čigānu īpatsvars pārsniedz 1% - Sabilē (5,6%), Talsos (4,7%), Ventspilī (2,4%), Krāslavā (1,2%), un Jēkabpilī (1%). Pēc 2004. gadā daļa čigānu izceļoja uz Rietumeiropu (galvenokārt uz Angliju), gan bijušajām PSRS valstīm (galvenokārt uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu). Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā bija 6 452 iedzīvotāji, kas reģistrējās kā čigāni.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]