Bruņneši

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bruņneši
Cingulata (Illiger, 1811)
Gardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus)
Gardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Virsklase Četrkājaiņi (Tetrapoda)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase Placentāļi (Eutheria)
Virskārta Amerikas placentāļi (Xenarthra)
Kārta Bruņneši (Cingulata)
Dzimta Bruņnešu dzimta (Dasypodidae)

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta. Bruņnešu kārtā mūsdienās ir 1 dzimta - bruņnešu dzimta (Dasypodidae). Šajā kārtā ir vēl 2 izmirušas dzimtas - Pampatheriidae un Glyptodontidae. Bruņneši no citiem dzīvniekiem atšķiras ar savu bruņām līdzīgo ādu. Acteki tos sauc par azotochtli, kas latviski nozīmē bruņurupučtruši.[1] Bruņnešu dzimtā ir 21 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Dažas sugas savā starpā var atšķirt tikai pēc to joslu skaita biezajā bruņu ādā.

Visas bruņnešu sugas pamatā mājo Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Bet vislielākā sugu daudzveidība sastopama Paragvajā un tuvākajos reģionos. Daudzu bruņnešu sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, lai arī, piemēram, gardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus) ir plaši izplatīts visā Amerikā, Ziemeļameriku ieskaitot.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milzu bruņnesis (Priodontes maximus) ir lielākais bruņnešu dzimtas bruņnesis
Sārtais bruņnesis (Chlamyphorus truncatus) ir mazākais dzimtas bruņnesis

Bruņnešu vidējais ķermeņa garums ir apmēram 75 cm, ieskaitot asti. Lielākais kārtas bruņnesis ir milzu bruņnesis (Priodontes maximus), kura ķermeņa garums sasniedz 150 cm, svars 40 kg.[3] Bet mazākais ir sārtais bruņnesis (Chlamyphorus truncatus), kura garums ir 8 - 12 cm.[4]

Bruņnešiem ir gari un asi nagi, kurus tie lieto, lai izraktu no augsnes kukaiņus vai alas dzīvošanai. Pakaļkājām ir 5 pirksti, bet priekškājām 3-5 pirksti. Tiem ir zema ķermeņa temperatūra (33–36 °C) un bāzes vielmaiņa. Šādas īpašības ir raksturīgas dzīvniekiem, kas pamatā pārtiek no termītiem[5] Bruņnešiem ir arī gara un lipīga mēle, kas piemērota kukaiņu uzlasīšanai. Tiem ir liels skaits "vaiga zobu", kas neiedalās dzerokļos un priekšdzerokļos. Bruņnešiem ir tikai griezējzobi un ilkņi.[6] Bruņnešu raksturīgākā pazīme ir to ārējais ragveida plākšņu apvalks, kas veido bruņas.[7] Bruņas parasti klāj galvu, plecus, muguru, gurnus, kāju augšējo daļu un asti. Pavēderi bruņas nesedz. Tā ir mīksta un bieži pūkaina.[8]

Lai arī dažas sugas briesmu gadījumā savelkas kamolā un tā paglābjas no ienaidniekiem, tomēr lielākā daļa glābjas bēgot un slēpjoties asos krūmos, jo nespēj savilkties kamolā. To bruņām ir pārāk daudz plākšņu. Gardeguna bruņnesis briesmu gadījumā mēdz palēkties augstu gaisā, tādējādi izbiedējot ienaidnieku.[9] Lai arī bruņnešiem ir īsas kājas, tie spēj paskriet samērā ātri. Bruņneši spēj samērā ilgstoši atrasties zem ūdens, apmēram 6 minūtes. Ūdens tilpnes tie šķērso divējādi: sarijas kuņģī un zarnās gaisu un pārpeld šķērsli līdzīgi kā ūdenī iemests gaisa balons, vai arī šķērso tilpni zem ūdens, pārsoļojot to pa apakšu.[9] Sakampjoties gaisu, tā vēders var kļūt pat divas reizes lielāks.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņneši ir vientuļnieki un medīt dodas naktī.[8] Tie pamatā barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem. Ir bruņneši, kas specializējušies, piemēram, tikai barojoties ar skudrām vai termītiem. Bruņnešiem ir ļoti vāja redze, un medījot tie izmanto ožu.

Grūsnības periods bruņnešiem ilgst 60 - 120 dienas, atkarībā no sugas. Visbiežāk piedzimst 4 mazuļi, bet var piedzimt 1-8 mazie bruņneši. Mazajiem bruņu vietā ir mīksta āda, kas vairāku nedēļu laikā nocietē. Dzimumbriedumu bruņneši sasniedz 3-12 mēnešu vecumā, atkarībā no sugas.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais matainais bruņnesis (Chaetophractus vellerosus)
Dienvidu trīsjoslu bruņnesis (Tolypeutes matacus)
Pundurbruņnesis (Zaedyus pichiy)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. McDougall, Len (2004). The Encyclopedia of Tracks & Scats. Globe Pequot. p. 266.
  2. Armadillo Expansion
  3. Facts about Armadillos
  4. Mammals: Armadillo
  5. McNab, Brian K. (November 1980). "Energetics and the limits to the temperate distribution in armadillos". Journal of Mammalogy (American Society of Mammalogists) 61 (4): 606–627. doi:10.2307/1380307. JSTOR 1380307
  6. Recent Northern Records of the Nine-banded Armadillo (Dasypodidae) in Nebraska
  7. Dīvaini zīdītāji
  8. 8,0 8,1 Dickman, Christopher R. (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 781–783. ISBN 0-87196-871-1.
  9. 9,0 9,1 How high can a nine-banded armadillo jump?

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]