Dāvids Hilberts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dāvids Hilberts
Dāvids Hilberts
Dāvids Hilberts
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 23. janvārī
Kēnigsberga, Vācija
Miris 1943. gada 14. februārī (81 gads)
Getingene, Vācija
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
filozofija
Darba vietas Kēnigsbergas universitāte
Getingenes universitāte
Alma mater Kēnigsbergas universitāte
Pasniedzēji Ferdinands fon Lindemanis
Studenti Rihards Kurants, Emanuēls Laskers, Hugo Steinhauss
Sasniegumi, atklājumi Hilberta problēmas
Hilberta telpa

Dāvids Hilberts (vācu: David Hilbert, dzimis 1862. gada 23. janvāris, miris 1943. gada 14. februāris) bija vācu matemātiķis un loģiķis.

Oto un Marijas Hilbertu pirmdzimtais Dāvids ieraudzīja dienasgaismu 1862. gada 23. janvārī netālu no Kēnigsbergas, Prūsijas karalistē. Dāvida tēvs kļuva par pilsētas tiesnesi un ģimene pārcēlās uz Kēnigsbergu. Laikā, kad Oto fon Bismarka sūtītā prūšu armija uzsāka Parīzes aplenkšanu, astoņgadīgais Dāvids devās uz sākumskolu. 1879. gadā (pēdējā ģimnāzijas mācību gadā) Dāvids pārgāja mācīties uz valsts skolu — Vilhelma ģimnāziju, - kur labāk tika pasniegta matemātika.

1880. gadā iestājās Kēnigsbergas universitātē. Pēc astoņu semestru studijām Hilberts aizstāvēja filozofijas doktora disertāciju, oriģināli izpētot dažu algebrisko formu invariantu īpašības. 1885. gadā Hilberts nolika valsts eksāmenu un ieguva ģimnāzijas skolotāja tiesības.

1886. gadā Hilberts devās uz Parīzi, tikās ar K. Žordānu, Ž. Darbū, Š. Ērmitu. Šajā pašā gadā viņš atgriezās Kēninsbergā, nolasīja lekciju par periodiskām funkcijām un ieguva privātdocenta nosaukumu, kļūdams par pasniedzēju. Sākās Hilberta ilgstošā un ļoti nozīmīga pedagoģiskā darbība. Savā pirmajā pasniedzēja semestrī viņš lasīja lekciju kursus invariantu teorijā un hidroanalītikā. No 1895. gada profesors Getingenes universitātē, izveidoja Getingenes matemātisko skolu.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie Hilberta darbi attiecas uz algebrisko invariantu teoriju, matemātikas pamatiem un matemātisko loģiku. Darbā "Ģeometrijas pamati" (1890.) aksiomātiski sakārtoja Eiklīda ģeometriju, kas lielā mērā noteica zināšanu aksiomatizācijas (aksiomātiskā metode) pētījumu tālāko attīstību. Liela nozīme ir Hilberta darbiem izteikumu rēķinu un predikātu rēķinu jomās. Savās publikācijās XX gs. sākumā viņš noformulēja pamatus jaunai pieejai matemātikas pamatojumiem, kas, no vienas puses radīja formālisma koncepciju matemātikas pamatojumos, bet no otras - ļāva rasties jaunai matemātikas nozarei: metamatemātikai.

Akadēmiķis A. Kolmogrovs iezīmēja 8 periodus Hilberta radošajā biogrāfijā, proti:

Rihards Kurants par Hilbertu:” Viņa dziļā intuīcija, radošā enerģija un neatkārtojamā matemātiskās domāšanas oriģinalitāte, interešu plašums un daudzveidība darīja viņu par celmlauzi, pirmatklājēju daudzās matemātikas nozarēs.”

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 153. lpp.