Kaļiņingrada

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaļiņingrada
Senā katedrāle Kaļiņingradā
Senā katedrāle Kaļiņingradā
Flag of Kaļiņingrada
Karogs
Kaļiņingrada
Ģerbonis
Location of Kaļiņingrada
Kaļiņingrada
Red pog.png
Kaļiņingrada
Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E / 54.70889; 20.50778Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E / 54.70889°N 20.50778°E / 54.70889; 20.50778
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības 1286 (Altštate)
1327 (Kneiphofa)
Platība
 - Kopējā 215,7 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 431 402
 - blīvums 2 000/km²
 - etniskais sastāvs krievi (77,9 %)
baltkrievi (8,0 %)
ukraiņi (7,3 %)
Laika josla USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.klgd.ru/
Kēnigsbergas pils (1895)

Kaliņingrada (krievu: Калининград) ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, anklāva Kaļiņingradas apgabala centrs. Līdz 1945. gadam tā bija Austrumprūsijas galvaspilsēta Kēnigsberga (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs, poļu: Królewiec, lietuviešu: Karaliaučius, latviešu valodā saukta arī kā Karaļauči[1]). Pilsēta un apgabals ir īpašā ekonomiskā zona. Pēdējos gados Kaļiņingrada ekonomiski strauji attīstās. Šeit uzbūvētas automašīnu Cadillac, Hummer un BMW rūpnīcas. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flotes (Дважды Краснознамённый Балтийский флот) galvenais štābs. No Kaļiņingradas uz Poliju ir saglabājusies standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1255. gadā Ziemeļu krusta karu laikā Vācu ordenis par godu karagājiena vadītājam Bohēmijas karalim Otokaram II Pršemislam prūšu cilts sembju zemē pie Prēgeles upes nodibināja cietoksni, kuru nosauca par „karaļa kalnu” (Kēnigsbergu, Karaļaučiem). 14. gadsimtā pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 1457. gadā Vācu ordenis pārcēla savu galvaspilsētu no Marienburgas uz Kēnigsbergu. 1544. gadā nodibināta Alberta universitāte. 1547. gadā Kēnigsbergā Martins Mažvīds publicēja katehismu, kas bija pirmais publicētais teksts lietuviešu valodā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfists Frīdrihs III Kēnigsbergā tika kronēts par Prūsijas karali Frīdrihu I. 1783. gadā pilsētā iznāca pasaulē pirmais sekulārais izdevums ivrītā. 1944. gadā angļu aviācija smagi sabombardēja pilsētu. 1945. gada februārī-aprīlī Sarkanā armija smagās kaujās ieņēma pilsētu (Kēnigsbergas kauja). No pirmskara 316 000 iedzīvotāju pilnīgi sagrautajā pilsētā bija palikuši aptuveni 50 000, kas no 1945. līdz 1950. gadam deportēja uz Vāciju. 1945. gadā Potsdamas miera konferencē Kēnigsbergu un Austrumprūsijas ziemeļdaļu piešķīra PSRS. 1946. gadā pilsētu pārdēvēja nesen mirušā PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Mihaila Kaļiņina vārdā. Jauniegūtajā teritorijā nometināja ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. No 1950. līdz 1991. gadam Kaļiņingrada tika pārvērsta par vienu no vismilitarizētākajiem reģioniem pasaulē, tā bija slēgta ārzemniekiem. 1991. gadā Kaļiņingradas apgabals kļuva par Krievijas anklāvu, ko ietvēra Polija un Lietuva t.i. ES un NATO.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaļiņingradā (Kēnigsbergā) dzimuši vācu lidotājs Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn, 1919-1983), vācu ģeogrāfs Ērihs fon Drigalskis (Erich von Drygalski, 1865-1949), Prūsijas karalis Frīdrihs I (Friedrich I., 1657-1713), vācu matemātiķis Kristiāns Goldbahs (Christian Goldbach, 1690-1764), vācu filozofs Johans Georgs Hāmanis (Johann Georg Hamann, 1730-1788), vācu matemātiķis Dāvids Hilberts (David Hilbert, 1862-1943), vācu rakstnieks E. T. A. Hofmanis (E. T. A. Hoffmann, 1776-1822), vācu filozofs Imanuels Kants (Immanuel Kant, 1724-1804), vācu fiziķis Gustavs Kirhofs (Gustav Kirchhoff, 1824-1887), vācu māksliniece Kēte Kolvica (1867-1945), bioķīmiķis Fricis Alberts Lipmanis (Fritz Albert Lipmann, 1899-1986), Latvijas futbolists Mihails Miholaps (1974), vācu komponists Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849), vācu arhitekts Bruno Tauts (Bruno Taut, 1880-1938), vācu fiziķis Arnolds Zommerfelds (Arnold Sommerfeld, 1868-1951), vācu ķīmiķis Oto Vallahs (Otto Wallach, 1847-1931).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vietvārdi (latviski). Biedrība «Latvietis». Atjaunināts: 2013. gada 29. jūnijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]