Kaļiņingrada

Kaļiņingrada
Senā katedrāle Kaļiņingradā
Karogs Ģerbonis
Kaļiņingrada
Koordinātas: 54°42′32″N 20°30′28″E
Valsts	Krievija
Federācijas subjekts	Kaļiņingradas apgabals
Municipālais veidojums	Apgabala nozīmes pilsēta
Pilsētas tiesības	1286 (Altštate) 1327 (Kneiphofa)
Platība
- Kopējā	215,7 km²
Augstums vjl	3 m
Iedzīvotāji (2010)
- kopā	431 402
- blīvums	2 000/km²
- etniskais sastāvs	krievi (77,9 %) baltkrievi (8,0 %) ukraiņi (7,3 %)
Laika josla	USZ1 (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.klgd.ru/

Kēnigsbergas pils (1895)

Kaliņingrada (krievu: Калининград) ir Krievijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, anklāva Kaļiņingradas apgabala centrs. Līdz 1945. gadam tā bija Austrumprūsijas galvaspilsēta Kēnigsberga (vācu: Königsberg, prūšu: Kunnegsgarbs, poļu: Królewiec, lietuviešu: Karaliaučius, latviešu valodā saukta arī Karalauči jeb Karaļauči). Pilsēta un apgabals ir īpašā ekonomiskā zona. Pēdējos gados Kaļiņingrada ekonomiski strauji attīstās. Šeit uzbūvētas automašīnu Cadillac, Hummer un BMW rūpnīcas. Kaļiņingradā atrodas Krievijas Baltijas flotes (Дважды Краснознамённый Балтийский флот) galvenais štābs. No Kaļiņingradas uz Poliju ir saglabājusies standarta sliežu platuma dzelzceļa līnija.

Vēsture

1255. gadā Ziemeļu krusta karu laikā Vācu ordenis par godu karagājiena vadītājam Bohēmijas karalim Otokaram II Pršemislam prūšu cilts sembju zemē pie Prēgeles upes nodibināja cietoksni, kuru nosauca par "karaļa kalnu" (Kēnigsbergu, Karaļaučiem). 14. gadsimtā pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 1457. gadā Vācu ordenis pārcēla savu galvaspilsētu no Marienburgas uz Kēnigsbergu. 1544. gadā nodibināta Alberta universitāte. 1547. gadā Kēnigsbergā Martins Mažvīds publicēja katehismu, kas bija pirmais publicētais teksts lietuviešu valodā. 1701. gadā Brandenburgas kūrfists Frīdrihs III Kēnigsbergā tika kronēts par Prūsijas karali Frīdrihu I. 1783. gadā pilsētā iznāca pasaulē pirmais sekulārais izdevums ivrītā. 1944. gadā angļu aviācija smagi sabombardēja pilsētu. 1945. gada februārī-aprīlī Sarkanā armija smagās kaujās ieņēma pilsētu (Kēnigsbergas kauja). No pirmskara 316 000 iedzīvotāju pilnīgi sagrautajā pilsētā bija palikuši aptuveni 50 000, kas no 1945. līdz 1950. gadam deportēja uz Vāciju. 1945. gadā Potsdamas miera konferencē Kēnigsbergu un Austrumprūsijas ziemeļdaļu piešķīra PSRS. 1946. gadā pilsētu pārdēvēja nesen mirušā PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja Mihaila Kaļiņina vārdā. Jauniegūtajā teritorijā nometināja ieceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. No 1950. līdz 1991. gadam Kaļiņingrada tika pārvērsta par vienu no vismilitarizētākajiem reģioniem pasaulē, tā bija slēgta ārzemniekiem. 1991. gadā Kaļiņingradas apgabals kļuva par Krievijas anklāvu, ko ietvēra Polija un Lietuva t.i. ES un NATO.

Dzimuši

Kaļiņingradā (Kēnigsbergā) dzimuši vācu lidotājs Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn, 1919-1983), vācu ģeogrāfs Ērihs fon Drigalskis (Erich von Drygalski, 1865-1949), Prūsijas karalis Frīdrihs I (Friedrich I., 1657-1713), vācu matemātiķis Kristiāns Goldbahs (Christian Goldbach, 1690-1764), vācu filozofs Johans Georgs Hāmanis (Johann Georg Hamann, 1730-1788), vācu matemātiķis Dāvids Hilberts (David Hilbert, 1862-1943), vācu rakstnieks E. T. A. Hofmanis (E. T. A. Hoffmann, 1776-1822), vācu filozofs Imanuels Kants (Immanuel Kant, 1724-1804), vācu fiziķis Gustavs Kirhofs (Gustav Kirchhoff, 1824-1887), vācu māksliniece Kēte Kolvica (1867-1945), bioķīmiķis Fricis Alberts Lipmanis (Fritz Albert Lipmann, 1899-1986), Latvijas futbolists Mihails Miholaps (1974), vācu komponists Oto Nikolai (Otto Nicolai, 1810-1849), vācu arhitekts Bruno Tauts (Bruno Taut, 1880-1938), vācu fiziķis Arnolds Zommerfelds (Arnold Sommerfeld, 1868-1951), vācu ķīmiķis Oto Vallahs (Otto Wallach, 1847-1931).

Ārējās saites

• Pilsētas portāls (krieviski)
• Vēstures hronoloģija (1815-1945) (vāciski)
• Kaļiņingradas fotogrāfijas
• Kaļiņingrada enciklopēdijā Мой Город (krieviski)

Skatīt arī

• Kaļiņingradas zoodārzs
• Kēnigsbergas septiņu tiltu problēma