Džons Dī

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džons Dī
John Dee
16. gadsimtā nezināma mākslinieka gleznots portrets.
16. gadsimtā nezināma mākslinieka gleznots portrets.
Personīgā informācija
Dzimis 1527. gada 13. jūlijā
Tauervorda, Londona, Karogs: Anglija Anglija
Miris 1608. vai 1609. gadā
Mortleika, Londona, Karogs: Anglija Anglija
Tautība velsietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, astronomija
Alma mater Kembridžas universitāte,
Luvēnas universitāte
Studenti Tomass Digss[1]

Džons Dī (angļu: John Dee, dzimis 1527. gada 13. jūlijā, miris 1608. vai 1609. gadā) bija ievērojams angļu matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, okultists un Anglijas karalienes Elizabetes I padomdevējs. Viņš daudz laika no savas dzīves veltīja arī alķīmijai, pareģojumiem un Hermētiskajai filozofijai.

Dī nejauca maģiju ar zinātni, kā to darīja daudzi citi zinātnieki. Viņš skaidri apzinājās, kad strādā pie maģijas, kad pie zinātnes. Savā laikmetā Dī bija viens no izglītotākajiem cilvēkiem, viņš tika aicināts uz Parīzes universitāti pasniegt algebru, bet tad viņam tik tikko bija apritējuši divdesmit gadi. Džons Dī bija dedzīgs matemātikas attīstības veicinātājs, cienīts astronoms, kā arī kļuva par eskpertu navigācijā, iemācot cilvēkiem pamatiemaņas, lai tie spētu doties Anglijas rīkotajās atklājumu un pētniecības ekspedīcijās. Mūža pēdējo trešdaļu gandrīz pilnībā veltīja misticismam un hermētismam. Dažkārt Dī vārdu saista ar rožkrustiešu kustību.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Londonā velsiešu tirgotāja ģimenē. No 1543. līdz 1546. mācījās Kembridžas universitātē. Vēlāk ceļoja pa Eiropu, kur studēja kopā ar Gemmu Frīziju un sadraudzējās ar kartogrāfu Gerardu Merkatoru. Atgriezās Londonā ar lielu astronomisko un matemātisko ierīču kolekciju. 1552. gadā Londonā satika Džerolamo Kardāno, ar kuru kopā veica dažus eksperimentus.

1555. gadā Dī tika arestēts par astroloģisko karšu sastādīšanu Marijai Tjudorai un toreizējai princesei Elizabetei. Kad 1558. gadā Elizabete kļuva par karalieni, Dī kļuva par viņas astroloģisko un zinātnisko padomdevēju. Dī gan idejiski, gan tehniski atbalstīja Anglijas jūras ceļojumus un pirmais lietoja jēdzienu Britu impērija. Savus ziņojumus karalienei Dī esot parakstījis kā 007, kas četrus gadsimtus vēlāk kļuva par Džeimsa Bonda "zīmolu".

Gadsimta astoņdesmitajos gados Dī novērsās no sabiedriskās dzīves un gandrīz pilnībā pievērsās ezotērismam. 1582. gadā viņš satika pašpasludinātu garīgo mēdiju Edvardu Kelliju, ar kuru kopā vēlāk ceļoja pa Centrāleiropu.

1589. gadā atgriezās Londonā. Miris nabadzībā savās mājās Londonas Mortleikas rajonā.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]