Gods Dievam augstībā

Vikipēdijas lapa
Senā mesas Gloria melodija.
Senā mesas Gloria melodija.

Gods Dievam augstībā ir kristīgās baznīcas himna (latīņu: Gloria in excelsis Deo) ar vārdiem no Lūkas evaņģēlija 2. nodaļas 14. panta par eņģeļu vēstījumu ganiem, ka Jēzus ir dzimis - "Gods lai Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem ir labs prāts" (oriģinālais teksts: grieķu: Δόξα ἐν ὑψίστοις Θεῷ καὶ ἐπὶ γῆς εἰρήνη ἐν ἀνθρώποις εὐδοκία)

Johans Sebastiāns Bahs ap 1745. gadu uz senās katoļu mesas daļas Gloria pamata radīja savu ērģeļmūzikas kantāti Gloria in excelsis Deo (BWV 191).

Savukārt latviešu komponists Jurjānu Andrejs 1877. gadā, būdams Pēterburgas konservatorijas students, komponēja oriģināldziesmu "Gods Dievam augstībā", kas kora izpildījumā pirmo reizi atskaņota Ceturto Vispārīgo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku garīgo dziesmu koncertā Jelgavā 1895. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas ir viens no senākajiem kristīgās baznīcas dziedājumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Uzskata, ka Svētais Hilarijs no Puatjē (ap 300–368) to pārtulkojis latīņu valodā kā Gloria in excelsis. Sākotnēji to dziedāja rīta svētbrīžos, bet jau Romas bīskaps Sv. Simahs (498–514) to iekļāva arī svētdienu un svētku dievkalpojumos.[1]

Arī pēc baznīcas reformācijas dziedājumu paturēja luterāņu dievkalpojumu kārtībā, sākotnēji latīņu valodā, vēlāk pārtulkoja "tautas valodās". Tā Mārtiņa Lutera māceklis Nikolajs Decijs (Decius, ap 1485–1541) to 1523. gadā pārtulkoja vācu valodā (Allein Gott in der Höh sei Ehr), bet Kristofors Fīrekers starp 1650. un 1661. gadu veica šīs baznīcas himnas atdzejojumu latviešu valodā "Gods Dievam augstībā", kas ar nelielām izmaiņām joprojām atrodams "Dziesmu grāmatā" kā 144. dziesma.

1875. gadā Pēterburgas konservatorijas students Andrejs Jurjāns uzsāka mācīties ērģeļspēli pie L. Homiliusa, ko pabeidza 1880. gadā. Jurjāna dziesmā izmantots viens vienīgs teikums no Lūkas evaņģēlija. Autors, lai aizpildītu visas 75 taktis, dažādi variējis, vidus posmā izmantojot arī kontrapunktu. Neraugoties uz agro komponēšanas gadu autora studiju laikā, šai dziesmā redzama jau diezgan veikla tehnisku prasme un kora skanīguma pazīšana. 1895. gadā dziedātāji to laikam nebija sagatavojuši, kā nācās, un darbs neieguva lielāku ievērību.[2]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gods lai Dievam augstībā,
Gods lai Dievam augstībā!
Un miers virs zemes, Un miers virs zemes,
Un miers virs zemes.
Un cilvēkiem ir labs prāts, Un cilvēkiem ir labs prāts,

Un cilvēkiem ir labs prāts.

Gods lai Dievam augstībā,
Gods lai Dievam augstībā!
Un miers virs zemes, Un miers virs zemes.

Un cilvēkiem ir labs prāts.

Gods lai Dievam augstībā,
Gods lai Dievam augstībā!
Un miers virs zemes, Un miers virs zemes,
Un miers virs zemes.

Un cilvēkiem ir labs prāts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. GODS DIEVAM AUGSTĪBĀ no www.latvijasluteranis.lv
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 186. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]