Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā. Šie svētki ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa, parasti tie notiek reizi 4 gados Rīgā.[1] Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes, tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem. Kopš 1990. gada tos atkal sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem un tajos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi to dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts.

Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas dziesmu svētku un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām kopš 2008. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku ēka Rīgas esplanādē.

Dziesmu svētku pirmsākumi meklējami 19. gs. pirmajā pusē Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam Baltijas provinču pilsētās tika dibināti dziedāšanas pulciņi un kori un rīkoti dziedāšanas svētki. Plaša mēroga svētki, kuros piedalās vācu kori no visas Baltijas tika sarīkoti 1857. gadā Tallinā un 1861. gadā Rīgā. Vācbaltu dziesmu svētku ideju pārtvēra mācītājs un rakstnieks Juris Neikens, kurš 1864. gada pavasarī sarīkoja latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos, kuros piedalījās 6 kori ar 120 dziedātājiem. Tiem sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē un 1870. gada vasarā tika sarīkoti Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē, kuros piedalījās 400 dziedātāji.

1870. gadu sākumā nesen dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņēmās Pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu. Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gada vasarā Rīgā, toreiz to nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. 1880. gadā tika organizēti II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Latvijai atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, notika arī III, IV un V dziesmu svētki. IV dziesmu svētki bija līdz šim vienīgie, kuri nenotika Rīgā, bet gan Kurzemes guberņas galvaspilsētā Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā svētki nenotika. VI-IX svētki notika neatkarīgajā Latvijā. Pirmie trīs no tiem notika Esplanādē, bet IX svētki - Uzvaras laukumā. Otrā pasaules kara laikā svētki nenotika. X-XIX dziesmu svētki notika padomju laikā. 1948. gadā pirmoreiz svētkos piedalījās arī deju kolektīvi. Kopš 1955. gada svētki notiek Mežaparka estrādē. Kopš 1960. gada reizi 5 gados notiek arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Latvijas okupācijas laikā arī trimdas latvieši paralēli Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētkiem uzsāka rīkot savus dziesmu svētkus lielākajos latviešu centros. Līdzās koru koncertiem Dziesmu svētkos parasti notika arī teātra izrādes, solistu koncerti, rakstnieku cēlieni, tautas deju priekšnesumi, mākslas un lietišķās mākslas izstādes, organizāciju sanāksmes un sēdes. Pirmā Latviešu Dziesmu diena Kanādā notika Toronto 1952. gada septembrī, Kanādā no 1954. līdz 2013. gadam notikuši 13 Dziesmu svētki, bet 14. Latviešu Dziesmu svētki Kanādā paredzēti 2014. gadā no 3. līdz 6 jūlijam Hamiltonā.[2]

Plašākie trimdas dziesmu svētki notika Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā I Dziesmu svētki ASV notika 1953. gada 30. maijā Čikāgā, kuros piedalījās 22 kori ar 650 dalībniekiem un ap 5000 klausītāju, ASV II Dziesmu svētki 1958. gada 3. jūlijā Ņujorkā (38 kori ar 900 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV III Dziesmu svētki 1963. gada 30. augustā Klīvlendā (36 kori ar 1000 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV IV Dziesmu svētki 1968. gada 30. augustā Klīvlendā (50 kori ar 1100 dalībniekiem, ap 8 600 klausītāju), ASV V Dziesmu svētki 1973. gada 31. jūlijā Klīvlendā (52 kori ar 1250 dalībniekiem, ap 10 000 klausītāju), ASV VI Dziesmu svētki 1978. gada 29. jūnijā Bostonā, (92 kori), ASV VII Dziesmu svētki 1983. gadā Milvokos. Savukārt ASV Rietumkrasta Dziesmu svētku tradīcija sākās 1962. gada 22. jūnijā Sietlā, pēc tam notika vairāk kā deviņi reģionālie dziesmu svētki. XIII Vispārējie ASV Dziesmu un Deju svētki notika no 2012. gada 4. līdz 8. jūlijam Milvokos. Austrālijā dažādās pilsētās tiek rīkotas ikgadējās latviešu Kultūras dienas, kuras notiek apvienoto koru koncerti. 2012. gada nogalē jau 54. reizi notika plašas Austrālijas latviešu kultūras dienas Adelaidē. Eiropas trimdas latviešu dziesmu svētki sakās 1964. gadā Hamburgā un turpinājās ar sešiem Dziesmu svētkiem līdz 1989. gadam, bez tam Anglijā un Vācijā notika arī Dziesmu dienas, bet kā visskaistākās apmeklētāji min 1979. gada 19.-22. jūnijā notikušās Pasaules Brīvo Latviešu Dziesmu dienas Visbijā Gotlandes salā.[3] Eiropas latviešu apvienība gatavojas rīkot Eiropas latviešu Dziesmu un deju dienas Briselē 2015. gada jūnijā, godinot Latvijas prezidentūras gadu Eiropas Savienībā.[4]


XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki 1990. gadā notika neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas. 2013. gadā norisinājās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki.

Svētku karogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārējo latviešu Dziesmu svētku karogs

Dziesmu svētku komitejas priekšnieks Rihards Tomsons sniedz šādu A. Hītela darbnīcā Leipcigā izšūtā karoga aprakstu:

"Karogs ir priekšpusē no balta zīda, ar platu sarkan-zīda samtu iekantēts. Uz samta ir zelta izrotājumi, un apakšpusē zelta pušķi. Karoga viduslaukā ir ar zīda pavedieniem izšūta bilde, kas rāda svētu birzi un zem liela un veca ozola apsūnojušu un ar kuplu lapu vītni pušķotu altari. Uz altara deg upuru liesmiņa un dūmi viļņo uz augšu. Pie altara uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs vaidelotis, kas savā paceltā labā rokā tura kuplu ozola zaru. Virs karoga uz sarkana samta ir ar zelta burtiem uzšūts "Līgo", un apakšā uz balta zīda ar zelta burtiem ir lasāms: 26. jūnijā 1873. Karoga otra puse ir no sarkana zīda. Viņš ir 72 collas garš un 50 collas plats."[5]

Iespējams, ka karoga meta autors bija Kārlis Hūns[6], vēlāk paustas domas arī par Kārļa Baumaņa iespējamo līdzdalību arī svētku karoga pirmmeta vai idejiskās ieceres tapšanā.[7]

Svētku laiki un cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periodā līdz Otrajam pasaules karam dziesmu svētki notika jūnija otrajā pusē īsi pirms Jāņiem (izņemot pirmos, kuri notiek tūlīt pēc Jāņiem). Padomju laikā svētki bija jāpieskaņo LPSR dibināšanas dienai - 21. jūlijam - un tie tika pārcelti uz jūlija vidu.[8]

Kopš 1926. gada svētku cikls tiek noteikts ik pa 5 gadiem, tomēr ik pa laikam ir notikušas izmaiņas, lai svētkus pieskaņotu pirmo dziesmu svētku atcerei. Svētki nav notikuši arī Pirmā un otrā pasaules kara laikā.

Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki paredzēti 2018. gadā par godu valsts simtgadei.[9]

Latvijā notikušo vispārējo dziesmu svētku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Logo Gads Nosaukums
1873 I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1880 II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1888 III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1895 IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki
1910 V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1926 VI latvju vispārējie Dziesmu svētki
1931 VII latvju vispārējie Dziesmu svētki
1933 VIII vispārējie Dziesmu svētki
1938 IX latviešu Dziesmu svētki
1940 Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī[piez. 1]
1948 Latviešu Dziesmu svētku septiņdesmitgadei veltītie X Dziesmu svētki / Padomju Latvijas I Dziesmu svētki
1950 XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas II Dziesmu svētki
1955 XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas III Dziesmu svētki
1960 XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Padomju Latvijas IV Dziesmu svētki
1965 XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie Dziesmu svētki
1970 XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / V. I. Ļeņina simtgadei un republikas trīsdesmitgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki
1973 XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku Simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki
1977 XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki / Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un Padomju Latvijas 37. gadskārtai veltītie Dziesmu svētki
1980 XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā
1985 XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā
1990 XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki
1993 XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki
XXII.PNG
1998 XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki
Rigai 800.PNG
2001 Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800"[piez. 2]
XXIII.PNG
2003 XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
XXIV.PNG
2008 XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki
XXV.png
2013 XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1940. gada Latgales Dziesmu svētki nebija Vispārējie Dziesmu svētki, tomēr no līdzīgiem reģionāliem Dziesmu svētkiem atšķīrās ar mērogu un vēsturisko kontekstu.[10]
  2. Arī 2001. gada Dziesmu un Deju svētki "Rīgai 800" nebija vispārējie dziesmu un deju svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dziesmu un deju svētku likums, 16.06.2005. likums ar grozījumiem, pārskatīts 01.09.2011.
  2. XIV Latviešu dziesmu svētki Kanadā
  3. TRIMDAS KULTŪRAS IZCILĀKIE SASMIEGUMI
  4. Kas latvietim ir Dziesmu svētki?
  5. Tomsons R. Ziņas par Latviešu dziedātājiem un viņu pirmiem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem (turpmāk Tomsons R. Ziņas.) - R., 1873. - 9. lpp.; Rīgas Latviešu biedrības pirmais gadu desmits. 1868.-1878. - R., 1878. - 134. lpp.
  6. Valentīns Bērzkalns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina: Grāmatu draugs. 48. lpp. Atjaunināts: 2013-07-21.
  7. Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. - R., 1984. - 124. lpp.: "Neraugoties uz diezgan detalizēti izklāstīto karoga tapšanas vēsturi, šī kultūrvēsturiski nozīmīgā un arī no latviešu tēlotājas mākslas vēstures viedokŗa interesantā zīmētā tēla izcelsme savos pamatos paliek vēl neatšifrēta, un zīmējuma autors joprojām nezināms. Taču atsevišķas analoģijas un sabiedriskās dzīves sakarības ieskicē eventuālo meklējumu loku. Te pirmām kārtām minama komponista, literāta un arī visai aktīvā tēlotājas mākslas amatiera Baumaņu Kārļa pašrocīgi darinātā zīmējuma litogrāfija viņa kordziesmu krājuma "Līgo"titulā, kuras sižets un tā kompozicionālais risinājums ir ļoti tuvs dziesmusvētku karogā tēlotajai ainai. Šis fakts, tāpat kā Baumaņu Kārļa dalība svētku komitejas darbā, pieļauj minējumu par viņa iespējamo līdzdalību arī svētku karoga pirmmeta vai idejiskās ieceres tapšanā.
  8. Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Musica Baltica. Rīga. 2004. ISBN 9984-588-30-0 44. lpp.
  9. Līgo, - lai top! Sākusies gatavošanās 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem Kultūras Diena 12.01.2012.
  10. Valentīns Bērzkalns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina: Grāmatu draugs. 522-23. lpp. Atjaunināts: 2012-08-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]