Emīls Dārziņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 3. novembrī
Jaunpiebalga
Miris 1910. gada 31. augustā (34 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Jaunpiebalga, Rīga, Pēterburga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils vokālā mūzika, simfoniskā mūzika
Mācības Pēterburgas konservatorija

Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis".

Satura rādītājs

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu]

Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņā tēvs bija skolotājs. Tēva vadībā sāka apgūt klavierspēli, mācījās Rupsalas un Vecpiebalgas skolās. 1891. gadā pārcēlās dzīvot uz Rīgu pie mātes brāļa un jau 1892. gadā komponēja savu pirmo dziesmu "Jūs, kalni, un jūs, lejas", kas tika iespiesta žurnālā "Austrums". 1898. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijas Luisa Homiliusa ērģeļklasē, bet 1899. gadā tika uzņemts Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasē. 1901. gadā viņš finansiālo grūtību dēļ atstāja konservatoriju un atgriezās Rīgā, kur vadīja igauņu biedrības kori "Imanta" un rakstīja recenzijas. No 1903. līdz 1904. gadam Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Ata Ķeniņa meiteņu skolā. 1903. gadā viņš apprecējās ar Mariju Deiders, 1906. gadā viņiem piedzima dēls Volfgangs, 1908. gadā meita Laima-Tatjana. Bijis latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.[1]

Pēc ģimenes nodibināšanas viņš pelnīja iztiku, pasniedzot privātstundas un rakstot recenzijas laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālos "Mūzikas Druva" un "Zalktis", vēlāk "Dzimtenes Vēstnesī" un "Latvijā". Šajā laikā pasliktinājās viņa attiecības ar dažiem latviešu mūziķiem, īpaši ar kādreizējo domubiedru Pāvulu Jurjānu, kurš apvainoja Dārziņu plaģiātismā. Dārziņu aizstāvēja krievu komponists Aleksandrs Glazunovs, bet negatīvu atsauksmi par viņa orķestra mūziku atsūtīja somu komponists Žans Sibeliuss. Emīls Dārziņš iznīcināja visus savus simfoniskos darbus. Naktī no 17. uz 18. augustu (1910. gada 31. augustā pēc jaunā stila) Emīlu Dārziņu notrieca vilciens Zasulauka stacijā. E. Dārziņš tika apglabāts Āgenskalna Mārtiņa kapos.

Emīla Dārziņa pazīstamākais darbs "Melanholiskais valsis" tika atjaunots pēc viņa nāves, bet nepabeigta palika opera „Rožainās dienas”. Nerealizēta palika iecere komponēt operas “Pērļu zvejnieks” un „Ivanovs”.

Darbi[izmainīt šo sadaļu]

Opera[izmainīt šo sadaļu]

  • Rožainās dienas, 1908 — 1910 (nepabeigta)

Simfoniskā mūzika[izmainīt šo sadaļu]

Dziesmas jauktajam korim a cappella[izmainīt šo sadaļu]

Dziesmas vīru korim a cappella[izmainīt šo sadaļu]

  • Jūs, kalni, un jūs, lejas. — Nezināms autors, atdz. J. Neilands, 1892
  • Pie tēvu zemes dārgās. — F. Šillers (atdz. Auseklis), 1898
  • Lai vētra krāc. — P. Lasmanis, 1898
  • Mūžam zili. — K. Skalbe, 1909 — 1910
  • Mirdzi kā zvaigzne. — K. Jākobsons, 1909 — 1910
  • Es zinu kā roze plaukst. — J. Poruks, 1909 — 1910
  • Kapsētas klusums. — A. Ķeniņš, 1909 — 1910
  • Nāc man līdz! — K. Jākobsons, 1909 — 1910

Dziesmas bērnu korim a cappella[izmainīt šo sadaļu]

  • Šūpļa dziesma. — F. Hunhens, 1905

Dziesmas sieviešu korim a cappella[izmainīt šo sadaļu]

  • Nāru dziesma. — J. Jaunsudrabiņš,1906

Solodziesmas balsij ar klavierēm[izmainīt šo sadaļu]

  • Jaunībai. — A. Niedra, 1901
  • Vēl tu rozes plūc. — R. Blaumanis, 1901
  • Kā zagšus. — R. Blaumanis, 1902
  • Tevi atstāju. — E. Gruzīte, 1902
  • Mana laime. — Helgi, 1903
  • Tev nosarkst vaigi. — J. Poruks, 1903
  • Mātes gars. — Helgi, 1903
  • Sāpju spītes. — J. Poruks, 1904
  • Kaut reizi vien. — J. Poruks, 1904
  • Teici to stundu, to brīdi. — J. Poruks, 1905
  • Kad būs as’ras izraudātas. — J. Poruks, 1905
  • Mātes dziesmiņa. — J. Poruks, 1905
  • Spāniešu romance. — A.Puškins, 1905
  • Rožu pārdevēja. — J. Poruks, 1906
  • Aizver actiņas un smaidi. — J. Poruks, 1907
  • Rezignācija. — V. Plūdonis, 1907
  • Pie loga ziemas naktī. — J. Poruks, 1907
  • Pazudusi laimīte. — Zemgaliešu Biruta, 1907
  • Suleika. — V. Dabergs, 1907

Atsauces[izmainīt šo sadaļu]

  1. K.L. Vanags, Mūsu deva Latvijai//Universitas-1958.-Nr.5.-46.lpp.