Emīls Dārziņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 3. novembrī
Jaunpiebalga
Miris 1910. gada 31. augustā (34 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Jaunpiebalga, Rīga, Pēterburga
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Žanrs vokālā mūzika, simfoniskā mūzika, kora mūzika
Mācības Pēterburgas konservatorija
Skolnieki Jānis Zālītis un Ādolfs Ābele

Emīls Dārziņš (dzimis 1875. gada 3. novembrī, miris 1910. gada 31. augustā) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi "Melanholiskais valsis".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgas Jāņa skolā, kur viņā tēvs bija skolotājs. Tēva vadībā sāka apgūt klavierspēli, mācījās Rupsalas un Vecpiebalgas skolās. 1891. gadā pārcēlās dzīvot uz Rīgu pie mātes brāļa un jau 1892. gadā komponēja savu pirmo dziesmu "Jūs, kalni, un jūs, lejas", kas tika iespiesta žurnālā "Austrums".

1898. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijas Luisa Homiliusa ērģeļklasē, bet 1899. gadā tika uzņemts Nikolaja Rimska-Korsakova kompozīcijas klasē. 1901. gadā viņš finansiālo grūtību dēļ atstāja konservatoriju un atgriezās Rīgā, kur vadīja igauņu biedrības kori "Imanta" un rakstīja recenzijas. No 1903. līdz 1904. gadam Dārziņš strādāja par dziedāšanas skolotāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. 1903. gadā viņš apprecējās ar Mariju Deiders, 1906. gadā viņiem piedzima dēls Volfgangs, 1908. gadā meita Laima-Tatjana. Bijis latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs.[1]

Pēc ģimenes nodibināšanas viņš pelnīja iztiku, pasniedzot privātstundas un rakstot recenzijas laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālos "Mūzikas Druva" un "Zalktis", vēlāk "Dzimtenes Vēstnesī" un "Latvijā". Šajā laikā pasliktinājās viņa attiecības ar dažiem latviešu mūziķiem, īpaši ar kādreizējo domubiedru Pāvulu Jurjānu, kurš apvainoja Dārziņu plaģiātismā. Dārziņu aizstāvēja krievu komponists Aleksandrs Glazunovs, bet negatīvu atsauksmi par viņa orķestra mūziku atsūtīja somu komponists Žans Sibeliuss. Emīls Dārziņš iznīcināja visus savus simfoniskos darbus. Naktī no 17. uz 18. augustu (1910. gada 31. augustā pēc jaunā stila) Emīlu Dārziņu notrieca vilciens Zasulauka stacijā. E. Dārziņš tika apglabāts Āgenskalna Mārtiņa kapos.

Emīla Dārziņa vārdā nosaukta Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, kas atrodas Āgenskalnā netālu no Mārtiņa kapiem.

Emīla Dārziņa pazīstamākais darbs "Melanholiskais valsis" tika atjaunots pēc viņa nāves, bet nepabeigta palika opera „Rožainās dienas”. Nerealizēta palika iecere komponēt operas “Pērļu zvejnieks” un „Ivanovs”.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi saviem garīgajiem iedvesmotājiem - Volfgangam Amadejam Mocartam un Pēterim Čaikovskim - Dārziņš ir izcils melodiķis, šajā ziņā viens no spilgtākajiem latviešu mūzikā. Necitējot latviešu tautasdziesmas, panāk latvisku mentalitāti savā izteiksmē. Ritms izriet no teksta deklamācijas un veido jūtīgu frāzējumu. Autors bieži poetizē sadzīves žanrus, tieši Dārziņš ir pazīstamākā latviešu valša autors. Harmonijas nesamākslotas, tomēr krāsainas, vienkāršiem līdzekļiem atklājot poētisku tēlu. Faktūra skaidra, bet kordziesmās orķestrāla, ar prasmīgu polifonijas elementu izmantojumu. Forma lakoniska, agrīnajās kordziesmās pantu, vēlāk variētu strofu, trijdaļu, rondo. Meistarīga caurvijattīstība labākajos darbos panāk klausītāju neatslābstošu uzmanību līdz dziesmas beigām, kas nereti ir arī galvenās kulminācijas vieta.[2]

Tematika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālā tēma, par ko runā Dārziņš savos darbos, ir psiholoģiski patiesa jūtu pasaules atklāsme. Mīlestība - gan gaiša, jūsmīga, gan bezcerīga; vientulība, ilgas pēc laimes, garīgas, ideālas pasaules; dabas tēlu alegorisks izmantojums. Apdzied mātes jūtu dziļumu. Kordziesmās sasniedz jaunu līmeni dzimtenes mīlestības atspoguļojumā. Nedaudz pievēršas arī eksotiskai cittautu tēmai un fantastiskiem tēliem.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Opera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rožainās dienas, 1908 — 1910 (nepabeigta)

Simfoniskā mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liriska fantāzija (Fantaisie lyrique), 1901
  • Melanholiskais valsis (Valse melancolique), 1904
  • Vientuļā priede, 1904
  • Mazā svīta (Petite suite), 1906

Dziesmas jauktajam korim a cappella[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Minjona. — J. V. Gēte (atdz. K. Blaumanis), 1900
  • Mēness starus stīgo. — Aspazija, 1900
  • Sapņu tālumā. — Aspazija, 1904
  • Senatne. — J. Rainis, 1904
  • Lauztās priedes. — J. Rainis, 1904
  • Ciānas bērni. — Aspazija, 1906
  • Ja uz Betlēmi es ietu. — J. Poruks, 1909 — 1910

Dziesmas vīru korim a cappella[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūs, kalni, un jūs, lejas. — Nezināms autors, atdz. J. Neilands, 1892
  • Pie tēvu zemes dārgās. — F. Šillers (atdz. Auseklis), 1898
  • Lai vētra krāc. — P. Lasmanis, 1898
  • Mūžam zili. — K. Skalbe, 1909 — 1910
  • Mirdzi kā zvaigzne. — K. Jākobsons, 1909 — 1910
  • Es zinu kā roze plaukst. — J. Poruks, 1909 — 1910
  • Kapsētas klusums. — A. Ķeniņš, 1909 — 1910
  • Nāc man līdz! — K. Jākobsons, 1909 — 1910

Dziesmas bērnu korim a cappella[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Šūpļa dziesma. — F. Hunhens, 1905

Dziesmas sieviešu korim a cappella[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nāru dziesma. — J. Jaunsudrabiņš,1906

Solodziesmas balsij ar klavierēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunībai. — A. Niedra, 1901
  • Vēl tu rozes plūc. — R. Blaumanis, 1901
  • Kā zagšus. — R. Blaumanis, 1902
  • Tevi atstāju. — E. Gruzīte, 1902
  • Mana laime. — Helgi, 1903
  • Tev nosarkst vaigi. — J. Poruks, 1903
  • Mātes gars. — Helgi, 1903
  • Sāpju spītes. — J. Poruks, 1904
  • Kaut reizi vien. — J. Poruks, 1904
  • Teici to stundu, to brīdi. — J. Poruks, 1905
  • Kad būs as’ras izraudātas. — J. Poruks, 1905
  • Mātes dziesmiņa. — J. Poruks, 1905
  • Spāniešu romance. — A.Puškins, 1905
  • Rožu pārdevēja. — J. Poruks, 1906
  • Aizver actiņas un smaidi. — J. Poruks, 1907
  • Rezignācija. — V. Plūdonis, 1907
  • Pie loga ziemas naktī. — J. Poruks, 1907
  • Pazudusi laimīte. — Zemgaliešu Biruta, 1907
  • Suleika. — V. Dambergs, 1907

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K.L. Vanags, Mūsu deva Latvijai//Universitas-1958.-Nr.5.-46.lpp.
  2. 2,0 2,1 Letonika.lv. Enciklopēdijas - Mūzikas literatūras tēmas. Dārziņš Emīls