Gunars Saliņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gunars Saliņš
Gunars Saliņš 1964. gadā
Gunars Saliņš 1964. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1924. gada 21. aprīlī
Dobele Karogs: Latvija Latvija
Miris 2010. gada 29. jūnijā (86 gadi)
Glenridža, Ņūdžersija Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība
Valoda latviešu
Žanri Dzeja


Gunars Saliņš (dzimis 1924. gada 21. aprīlī, Dobelē, miris 2010. gada 29. jūnijā Glenridžā, Ņūdžersijā, ASV) bija latviešu trimdas dzejnieks.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gadā beidzis Jelgavas skolotāju institūtu un devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā kopā ar sievu Jautrīti Saliņu (1924 - 2011) izceļojis uz ASV un apmeties Ņūdžersijā. 1952. gadā beidzis Upsalas koledžu un 1955. gadā ieguvis maģistra grādu Sociālās pētniecības jaunajā skolā Ņujorkā. No 1955. līdz 1996. gadam bijis psiholoģijas un socioloģijas profesors Unionas koledžā. Saliņu ģimenē ir trīs bērni - Laris, Laila un Lalita.

Literārā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saliņš rakstīja dzejoļus jau bērnībā. Viņa pirmā publikācija bija dzejolis "Dienas aizbrien tumsas takus..." laikrakstā "Zemgales Balss", 1940. gada 16. martā. Jaunības dzejoļi, kas sarakstīti, mācoties Jelgavas skolotāju institūtā, gājuši zudumā, neliela daļa publicēta "Rakstos". Trimdā Saliņš publicē dzeju Vācijas latviešu izdevumos un jauno dzejnieku antoloģijā "Sāpes un cerības" (1947), pēc pārcelšanās uz ASV vairāki viņa dzejoļi parādās laikrakstos "Laiks" un "Latvija". Viņa pirmā grāmata izdota 1957. gadā.

Saliņš un Linards Tauns ir galvenie Ņujorkas dzejnieku grupējuma "Elles ķēķis" pārstāvji, kuri 50. gadu vidū Amerikā turpināja moderno latviešu dzeju, apvienojot nacionālos un folkloras motīvus ar modernās lielpilsētas ainām. Viņu dzejai 50. un 60. gados radās daudz sekotāju trimdas dzejā. Tuvākais no Latvijas dzejniekiem Saliņam bija Māris Čaklais.

Saliņa galvenie darbi ir trīs trimdā izdotie krājumi. Vēlāk viņš Latvijā publicēja nelielu grāmatu ar 33 dzejoļiem un dzīvesstāstu, un arī viņa Rakstu 1. sējumā publicēts jauns dzejoļu krājums "No zila gaisa", kurā apkopoti galvenokārt dzejoļi, kas rakstīti no 80. gadu sākuma līdz 21. gadsimta pirmajiem gadiem. Saliņš bija arī viens no labākajiem Rainera Marijas Rilkes atdzejotājiem latviešu valodā, atdzejojumi publicēti žurnālos "Jaunā Gaita" un "Karogs". Atdzejojis arī Čārlza Simiča, Dagmāras Nīkas un Jehudas Amikai dzeju.

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • PBLA Kultūras fonda balva par krājumu "Melnā saule" 1968. gadā.
  • PBLA Kultūras fonda balva par krājumu "Satikšanās" 1980. gadā.
  • Zinaīdas Lazdas fonda balva par krājumu "Satikšanās" 1982. gadā.
  • Triju Zvaigžņu ordenis 2000. gadā.
  • Latvijas Rakstnieku savienības "Literatūras gada balva 2006" par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
  • PBLA Kultūras fonda balva par "Rakstu" 1. sējumu 2008. gadā.

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu krājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlases un kopojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules (Rīga: Preses nams, 1993, izlase, sast. Māris Čaklais)
  • Raksti, 1. sējums. Dzeja (Rīga: Valters un Rapa, 2006, sast. Kārlis Vērdiņš)

Tulkojumi citās valodās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ruth Speirs. Translations from Latvian (Gunara Saliņa un Linarda Tauna dzeja angļu valodā, Exeter, 1968)

Par Gunaru Saliņu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]