Hījumā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hījumā
Hiiumaa
Tahkunas pussala
Hījumā
Cyan pog.svg
Hījumā
Ģeogrāfija
Izvietojums Baltijas jūra
Koordinātas 58°52′0″N 22°35′0″E / 58.86667°N 22.58333°E / 58.86667; 22.58333Koordinātas: 58°52′0″N 22°35′0″E / 58.86667°N 22.58333°E / 58.86667; 22.58333
Arhipelāgs Monzunda arhipelāgs
Platība 989 km²
Garums 60 km
Platums 44 km
Krasta līnija 326 km
Augstākais kalns Tornimegi
68 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Hījumā apriņķis
Lielākā pilsēta Kerdla
Demogrāfija
Iedzīvotāji 8400
Blīvums 8,5/km²
Pamatiedzīvotāji igauņi

Hījumā (igauņu: Hiiumaa), agrāk — Dago[1] (zviedru: Dagö), ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala. Sala atrodas Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Sāmsalas un pieder Monzunda arhipelāgam. Hījumā lielākā un vienīgā pilsēta ir Kerdla.

Hījumā ir Hījumā apriņķa galvenā sala. Platība — 989 km². Zviedru un vācu valodās salu dēvē Dagö (dienas sala), savukārt somu valodā Hiidenmaa (velna zeme), senāk — Päivänsalo (dienas sala).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hījumā no sauszemes atdala 22 km plaša jūra un citas salas. No dienvidos esošās Sāmsalas atdala 6 km platais Soelas šaurums, no Vormsi salas — 11 km platais Hari šaurums. Krasta līnija ir ap 326 km gara.

Ap 60% no salas klāj mežs, ap 7% — purvs, ap 23% — cilvēka pārveidota ainava. Sala ir salīdzinoši līdzena, augstākais paugurs ir 68 metrus augstais Tornimegi paugurs. Salā ir arī vairāki ezeri, lielākais no tiem — Tihu Sūrjervs — ir 85 ha liels. Garākā salas upe (Luguse) ir 26 km gara. Gada nokrišņu daudzums — vidēji 622 mm. Salā sniegs uzkrīt vidēji 4 nedēļas vēlāk un nokūst vidēji 2 nedēļas ātrāk nekā Igaunijas pamatdaļā.

Salas piekrastes ūdeņi ir sekli, ar daudziem sēkļiem un mazākām saliņām. Salas vide ir salīdzinoši maz pārveidota, šeit dzīvo ap 30 sugu zīdītāji, reģistrēti ap 250 sugu putni.

Augsnes samērā neauglīgas, sastāv galvenokārt no kaļķakmens un jūras nogulumiem, augsnes akmeņainas, smilšainas.

Salā un tās piekrastē ir šādi ģeogrāfiski objekti:

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiski pētījumi liecina, ka cilvēku apmetnes Hījumā bijušas jau 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Gutasāgā, kas pierakstīta 13. gadsimtā un apraksta gutu cilts daļas pārcelšanos no Gotlandes uz Hījumā, kur tie "uzcēluši pili, bet nespēdami sevi uzturēt, devušies pa Daugavu (Dyna) tālāk uz Krieviju un Grieķiju". Tiek uzskatīts, ka gotu pārcelšanās uz Melnās jūras krastiem notikusi mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Rakstītos avotos sala pirmoreiz minēta 1228. gadā (Dageida) — laikā, kad Hījumā salu, tāpat kā pārējo Igauniju, iekaroja krustneši. 1254. gadā Hījumā tika sadalīta starp Sāmsalas bīskapiju un Livonijas ordeni. 15631710. gados sala atradās Zviedrijas kontrolē.

Pēc 1710. gada salas agrākie zviedru tautības iedzīvotāji līdz ar salas nonākšanu Krievijas impērijas sastāvā emigrēja vai pārigauņojās Pirmā pasaules kara laikā salu ieņēma vācieši. Pēc 1. Pasaules kara Hījumā kļuva par daļu no neatkarīgās Igaunijas un dalīja tās tālāko likteni.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salinieki pārsvarā nodarbojas pakalpojumu sektorā, tai skaitā salu apmeklē aizvien vairāk tūristu. 5 mazās ostas. Salā ap 350 km gari asfaltēti ceļi. Lidosta Kerdlā, prāmji uz Igaunijas pamatdaļu un Sāmsalu.

Dabas un kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kepu (Kõpu) bāka ir viena no vissenakajām bākām (1531), kas vēl arvien darbojas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]