Horhe Luiss Borhess

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Horhe Luiss Borhess
Jorge Luis Borges
Horhe Luiss Borhess
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 24. augustā
Valsts karogs: Argentīna Buenosairesa, Argentīna
Miris 1986. gada 14. jūnijā (86 gadi)
Valsts karogs: Šveice Ženēva, Šveice
Pilsonība Argentīna
Paraksts Buenos Aires L1.png
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, kritiķis
Valoda spāņu valoda
Slavenākie darbi "Izdomājumi" (Ficciones, 1944)
"Alefs" (El Aleph, 1949)

Horhe Fransisko Isidoro Luiss Borhess (spāņu: Jorge Francisco Isidoro Luis Borges; dzimis 1899. gada 24. augustā, miris 1986. gada 14. jūnijā) bija Argentīnas rakstnieks, esejists, dzejnieks un tulks. Borhess uzrakstīja salīdzinoši maz, bet kritiķi viņa darbus vērtēja ļoti augsti. Slavenākie Borhesa darbi ir "Izdomājumi" (Ficciones, 1944) un "Alefs" (El Aleph, 1949).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horhe Luiss Borhess ir dzimis 1899. gadā Buenosairesā. Viņa tēvs bija Horhe Giljermo Borhess Aslams (Jorge Guillermo Borges Haslam), bet māte — Leonora Asevedo Suaresa (Leonor Acevedo Suárez). Tēvs bija jurists un psiholoģijas skolotājs. Bērnībā Horhes ģimene dzīvoja Buenosairesas apkaimē Palermo. Līdz 11 gadu vecumam Horhe Luiss Borhess mācījās mājās. Šajā laikā brīvi pārvaldīja ne tikai spāņu, bet arī angļu valodu.

1914. gadā Borhesu ģimene pārcēlās uz Šveices pilsētu Ženēvu, kur Horhe Luiss ar māsu uzsāka mācības Ženēvas koledžā. Šajā laikā Horhe sāka mācīties arī franču valodu. 1918. gadā viņš absolvēja koledžu un ieguva bakalaura grādu. Tā kā tajā laikā Argentīnā bija nemieri, tad ģimene nolēma, ka paliks Eiropā, līdz beigsies Pirmais pasaules karš. Nākamo trīs gadu laikā viņi dzīvoja dažādās pilsētās: Lugāno, Barselonā, Palmā, Seviljā un Madridē. Šveicē Borgess ļoti iespaidojās no Artūra Šopenhauera un Gustava Meirinka darbiem, bet Spānijā no Gijoma Apolinēra un Filipo Tomāzo Marineti darbiem. Tie vēlāk kalpoja par iedvesmas avotu pašam.

1921. gadā Borhesu ģimene atgriezās Argentīnā. Sākumā bija grūti iedzīvoties, jo bija grūti atrast darbu zemās kvalifikācijas dēļ. Nebija arī draugi. Bet ar laiku viņš sāka publicēt savus dzejoļus un esejas sirreālisma žurnālos. 1930. gados sāka strādāt par bibliotekāru un pasniedzēju. 1938. gadā nomira Borhesa tēvs. Tā paša gada Ziemassvētku vakarā arī pašu Horhi Luisu Borhesu skāra nelaime. Viņš sasita galvu un nonāca slimnīcā. Tur viņš bija tuvu nāvei asins saindēšanās dēļ.

1950. gados Borhess pilnībā kļuva akls. Par viņa palīdzi rakstniecībā kļuva Borhesa māte. 1955. gadā Borhess kļuva par Argentīnas Nacionālās bibliotēkas vadītāju un literatūras profesoru Buenosairesas universitātē. 1961. gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, kad ieguva literatūras balvu Prix Formentor, kuru togad ieguva arī Semjuels Bekets. Borhess nomira 1986. gadā, 86 gadu vecumā, Ženēvā no aknu vēža.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]