Hosē Ortega i Gasets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hosē Ortega i Gasets
José Ortega y Gasset
Hosē Ortega i Gasets
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 9. maijā
Madridē, Spānijā
Miris 1955. gada 18. oktobrī (72 gadi)
Madridē, Spānijā
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija perspektīvisms, pragmatisms, vitālisms, historicisms, eksistenciālisms
Alma mater Madrides Komplutense universitāte
Ietekmējies no Hermans Koens, Georgs Zimmels, Makss Šēlers, Martīns Heidegers[1][2] Vilhelms Diltejs, Edmunds Huserls, Anrī Bergsons[3], Pauls Natorps
Ietekmējis Martīns Heidegers
Galvenie darbi "Masu sacelšanās", "Bezmugurkaulainā Spānija"[4]
Valoda spāņu

Hosē Ortega i Gasets (spāņu: José Ortega y Gasset[5], dz. 1883. gada 9. maijā Madridē, Spānijā, m. 1955. gada 18. oktobrī) bija spāņu filozofs un kritiķis.

Dzimis 1883. gada 9. maijā Madridē, viņa tēvs bija laikraksta "El Imparcial" vadītājs, savukārt pats laikraksts piederēja Hosē mātes ģimenei.

Laikā no 1891. līdz 1897. gada mācījies pie jezuītiem Malagā, kur apguvis latīņu un sengrieķu valodas. 1897.-1898. apmeklējis Deusto universitāti Bilbao, 1898.—1904. — Komplutense universitāti Madridē, iegūstot doktora grādu filozofijā. No 1905. līdz 1907. gadam turpinājis studijas Vācijā — Leipcigā, Nirnbergā, Ķelnē, Berlīnē un Marburgā. Tieši Marburgas universitātē ietekmējies no vācu filozofijas skolas - neokantisma pārstāvjiem Hermana Koena, Paula Natorpa un Martīna Heidegera, kā arī citiem.

Atgriezies Spānijā, 1909. gadā Ortega i Gasets kļuva par filozofijas, loģikas un ētikas profesoru, bet no 1910. līdz pilsoņu karam 1936. gadā bija Komplutense universitātes Metafizikas katedras vadītājs.

1917. gadā Ortega i Gasets sāka publicēties laikrakstā "El Sol", kur eseju sērijā publicēja darbus "Bezmugurkaulainā Spānija" (España invertebrada) un "Masu sacelšanās" (La rebelión de las masas), pēdējais atnesa viņam starptautisku atzinību. 1923. gadā viņš nodibināja žurnālu "Revista de Occidente", kas darbojās līdz 1936. gadam.[3]

Sākoties pilsoņu karam, Ortega i Gasets pameta valsti, dzīvoja Francijā, Holandē, Argentīnā un Portugālē līdz Otrā pasaules kara beigām. Pēc tam dzīvojis Spānijā un Portugālē līdz pat nāvei Madridē 1955. gada 18. oktobrī.[3]

Uzskatījis, ka Rietumu civilizācijas pagrimuma cēlonis ir komunisms un fašisms.[6] Stipri ietekmējis Spānijas filozofijas domu 20. gadsimta sākumā.[1]


Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ortega i Gasets, šķirklis LPE, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1986; 7. sējums, 358. lpp
  2. Ortega I Gasets, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā, Nacionālais apgāds, 2002, publicēta portālā letonika.lv, pārskatīts 01.01.2009.
  3. 3,0 3,1 3,2 "Ortega y Gasset, José." Biographies. Answers Corporation, 2006. Answers.com, pārskatīts 01.01.2009..
  4. "José Ortega y Gasset." Encyclopædia Britannica. 2009. Encyclopædia Britannica Online, pārskatīts 01.01.2009.
  5. Tas ir spāņu vārds, Ortega ir pirmais uzvārds, Gasset — otrais.
  6. Ortega i Gasets, šķirklis enciklopēdiskajā izdevumā "Ideju vārdnīca" (The Hutchinson Dictionary of Ideas, Helicon Publishing Ltd, 1994), Zvaigzne ABC, Rīga; 390. lpp

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]