Iekšējā jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa. Iekšējās jūras ūdens apmaiņa ar pārējā okeāna ūdeni notiek vāji un jūras straumju režīmu nosaka pašas iekšējās jūras temperatūru un sāļuma atšķirības.

Izdala divu veidu iekšējās jūras:

  • Koncentrācijas baseina ūdenim ir augstāks sāļu saturs kā okeānam. Koncentrācijas baseinā ūdens apmaiņa ar pārējo Pasaules lielākoties notiek pa šaurumiem ieplūstot okeāna ūdenim un tam iekšējā jūrā iztvaikojot. Šādām jūrām bieži vien apakšējā slānī nenotiek ūdens apmaiņa un tas ir ievērojami sāļāks, kā virsējais ūdens slānis.
  • Atšķaidīšanas baseina ūdenim ir zemāks sāļu saturs kā okeānam. Šādā iekšējā jūrā ir daudz nokrišņu un liela upju pietece. Ūdens apmaiņa ar pārējo Pasaules okeānu notiek galvenokārt no iekšējās jūras pa šaurumiem izplūstot ūdenim ar zemāku sāļu saturu, savukārt no okeāna iekšējā jūrā pa zemākajiem ūdens slāņiem ieplūst sāļš ūdens. Ūdens apmaiņa šādas iekšējās jūras zemākajos slāņos var būt nepietiekama, kas šajos slāņos izraisa skābekļa trūkumu.

Iekšējās jūras pēc to novietojuma un konfigurācijas iedala arī šādi:

Iekšējo jūru saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas okeāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bafina jūra (nereti tomēr uzskata, ka tā ir malas jūra)
  • Baltijas jūra
  • Karību jūra un Meksikas līcis - nereti dēvēti par Amerikas Vidusjūru. Šī nav tipiska iekšējā jūra, jo ar Pasaules okeānu to savieno liels skaits šaurumu, kas nereti ir plati. Tomēr jūra ir pietiekami norobežota, lai tajā izpaustos iekšējai jūrai raksturīgie proces.
  • Vidusjūra (koncentrācijas baseins) ar Melno jūru (atšķaidīšanas baseins), Azovas jūru un pārējiem ūdensbaseiniem;

Nereti Ziemeļu ledus okeānu uzskata par daļu no Atlantijas okeāna - šādā gadījumā arī to var uzskatīt par iekšējo jūru.

Indijas okeāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klusais okeāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japāņu jūra ir labi norobežota un varētu būt iekšējā jūra, taču tajā straumju režīmu nosaka spēcīgās Klusā okeāna straumes.